Iedzīts stūrī kā žurka Putins ir kļuvis bīstamāks kā jebkad 98
Šausminošie raķešu uzbrukumi Ukrainai, kurus Krievijas diktators Vladimirs Putins sarīkoja, atriebjoties ukraiņiem par uzbrukumu Krimas tiltam, ir zīme, ka Krievijas prezidents, ja vēl nav izmisumā, tad tuvojas tam, tā izdevumā “Daily Mail” raksta Krievijas eksperts, profesors, un 24 grāmatu par Krieviju, tostarp Vladimira Putina biogrāfijas, autors Marks Galeoti.
Viņš uzskata, ka tās ir ļoti nozīmīgas psiholoģiskas pārmaiņas paša uzsāktā kara pret Ukrainu nomocītajam vadītājam. Viņš vairs nemēģina uzvarēt karā: tagad viņš vienkārši cenšas to nezaudēt.
Iepriekš viņš varēja definēt uzvaru, kā vien gribēja. Bet, anektējot Ukrainas reģionus, viņš ir paaugstinājis jau tā augstās likmes. Ja viņš pazaudēs iegūto “krievu” teritoriju, viņš kļūs par caru, kurš atdevis Krievijas zemi, nevis spēkavīru, kuram izdevies atjaunot impēriju.
Izsludinot mobilizāciju, viņš nodrošināja, ka karš tagad skar katru krievu ģimeni. Putins ir pieļāvis katastrofālu kļūdu.
Viņš apzinās, ka tagad cīnās pats par savu politisko nākotni. Uz savu s ambīciju altāra viņš ir gatavs upurēt neskaitāmas dzīvības
2000. gadā viņš ļāva 118 vīriem nomirt katastrofā cietušajā Kurskas zemūdenē nevis pieņemt palīdzību no Rietumiem, lai viņus glābtu.
Tagad viņš ir gatavs upurēt šausminoši lielus apjomus slikti apmācītu mobilizēto, kurus viņš nosūtījis uz Ukrainu.
Krievijas armija ir parādījusi, ka ir vāja, nekompetenta un slikti aprīkota. Nauda, ko vajadzēja tērēt tās uzturēšanai, iztērēta citiem mērķiem.
Tikmēr Ukrainas armija aprīkota ar Rietumu 21. gadsimta ieročiem ir ļoti kvalificēta, un iedveš bijību ar savu nelokāmo garu.
Neveiksme kaujas laukā slikti ietekmē Putinu personīgi, jo viņš sevi ir pozicionējis kā prezidentu karotāju, neskatoties uz to, ka viņam nav militārās pieredzes.
Krievijas virsnieki smej par Putina militārajām ambīcijām: “Es negribētu jaunavai kāzu naktī stāstīt, kas ir jādara.”
Šie noskaņojumi Krievijā kļūst arvien izplatītāki. Putins arvien vairāk tiek pakļauts nacionālistu prasībām, kas Ukrainā pieprasa stingrākus pasākumus.
Raķešu uzbrukumi tiek veikti, lai sētu šausmu – Putins zina, ka vienīgais veids, kā viņš var uzvarēt – salauzt Ukrainas pretestību vai Rietumu gribu turpināt atbalstīt Kijevu.
Putina ļaunprātībām ir jāgatavojas. Viņš varētu atbrīvot savus kiberkara troļļus, lai, piemēram, izjauktu banku sistēmu. Varētu būt vairāk ekonomisku ļaunprātību, pārtraucot globālās pārtikas un enerģijas piegādes. Eiropā var tikt izvērstas Krievijas specdienestu slepenas operācijas utt.
Ja runā par iespējamiem kodoldraudiem, tad jārēķinās, ja ukraiņi turpmāk uzbruks Krimai, Putins varētu sajusties, ka viņam nav vairs ko zaudēt, jo pussalas zaudēšana būtu viņa beigas.
