Iedvesmojošs stāsts. Ar vienu roku piedzimusi sieviete kļūst par stieņa deju čempioni 0
Sieviete ar vienu roku nepadodas par spīti visām izredzēm un kļūst par pasaules čempioni dejošanā ap stieni jeb “pole dancing”. Un sola cīnīties ar priekšstatiem, kas ir radušies par šo profesiju, vēsta “dailymail.co.uk”.
Sieviete, kura piedzima ar vienu roku, par spīti visam, kļuvusi par divkārtēju pasaules čempioni dejošanā ap stieni.
Austrāliete Deba Rouča piedzima bez kreisās rokas un izaugot saskārās ar vairākiem izaicinājumiem. Deba uzauga Sidnejā, Austrālijā, par kuru viņa saka, ka pieejamība un iekļaušana nekad nav bijusi liela prioritāte skolas sistēmā.
“Skolā bērniem tika dota izvēle, kurus cilvēkus izvēlēties savā komandā. Es vienmēr tiku izvēlēta pēdējā,” viņa skaidro. “Es koncentrējos uz saviem akadēmiskajiem mērķiem un pusaudžu gados pārsvarā dzīvoju pati savā galvā.”
Pēc darba uzsākšanas divdesmit gadu vecumā Deba pievienojās kolēģiem trenažieru zālē pēc pusdienu pārtraukumiem, ātri vien kļūstot atkarīga no treniņiem un fitnesa.
Reiz, kad vēl nebija sākusi dejot uz skatuves un pievērsties DJ profesijai klubā, viņa ieraudzīja dejošanas ap stieni dubultpriekšnesumu un izlēma pievērsties kaut kam jaunam.
Viņa teica: “Viņas mani aizrāva. Mēs bijām aizkulisēs un es teicu “ak, laimīgās meitenes, ar abām rokām un graciozo dejošanu ap stieni, tas bija brīnišķīgi.”
Dejotājas pajautāja Debai, vai viņa vispār ir mēģinājusi dejošanu ap stieni. Viņa atbildēja: “Kāpēc gan meitene ar vienu roku mēģinātu darīt to pašu, ko jūs?
Bet viņas mani izaicināja.
Pieņemot viņu izaicinājumu, Deba jau pēc pāris dienām bija deju studijā un par spīti dažiem no sākotnējajiem šķēršļiem, nekad neatskatījās.
“Tādas lietas, kā uzrāpšanās uz stieņa, prasīja man daudz ilgāku laiku, jo skolotāji vienmēr ir trenējuši to izdarīt ar abām rokām, un tad vēl tas bija diezgan jauns sports veids,” viņa skaidro.
Taču Deba ātri vien apguva nepieciešamās prasmes, ņemot tradicionālās dejošanas ap stieni kustības un piemērojot savām spējām, un ar laiku pametot darbu, lai pilnībā pievērstos fitnesa pasaulei.
Pēc vietējo stieņa dejošanas sacensību uzvarēšanas viņai piedāvāja piedalīties 2012. gada Starptautiskajā Stieņa dejošanas čempionātā invalīdiem Honkongā.
“Es piedalījos šajās sacīkstēs un uzvarēju,” viņa stāsta, “Es biju pilnīgā šokā. Tā bija atpazīstamība un sasniegumi, par kuriem nekad nebiju sapņojusi.”
Sekojot viņas panākumiem sacensībās, Deba sāka saņemt uzaicinājumus piedalīties sacensībās visā pasaulē, un tagad viņa daudz ceļo, uzstājoties un mācot – pat otro reizi uzvarot invalīdu čempionātā 2015. gadā.
Debai, kura redz dejošanu ap stieni kā “pašizaugsmes un pārvērtību veidu”, ir jāuzvar daži no saviem studentiem. Viņa stāsta: “Daži no viņiem noteikti reaģē ar šoku. Studenti, kuri nespēj noticēt, ka viņi ir vienā telpā ar deju instruktori, kurai ir viena roka.”
Debai iespēja dalīties savā talantā ar citiem ir viens no vissvarīgākajiem stieņa dejotājas aspektiem. Viņa stāsta: “Tas, ko es dejošanā ap stieni mīlu visvairāk, patiesībā ir mācīšana. Cilvēki bieži nāk ar bailēm, ka viņi nav gana spēcīgi.”
Debas studentes ir gan vecmāmiņas, gan līdz ārstes un advokātes, un viņas ļoti pozitīvi izsakās par savas instruktores spējām.
Kāda skolniece, Emma, kura pievienojās Debai pēc viņas nesenās sesijas Londonas deju akadēmijā, jūsmo: “Es tik tikko to spēju izdarīt ar divām rokām. Tāpēc fakts, ka viņa to spēj izdarīt ar vienu roku, ir ļoti, ļoti iespaidīgs.”
Un tā kā viņa jau ir pārvarējusi tik daudz, lai kļūtu par pasaules čempioni, Deba vēlas cīnīties ar paliekošajiem aizspriedumiem, kuri saistās ar dejošanu ap stieni. Viņa saka: “Pasaulē joprojām ir daudz cilvēku, kuri uzskata, ka dejošana ap stieni eksistē tikai striptīza klubos. Bet šāds uzskats ir visai aprobežots.”
“Ja viņi vēlas skatīties uz mani un domāt, ak, viņa ir stieņa dejotāja, tas nozīmē, ka viņa ir stripdīzdejotāja, man ir ļoti žēl, jo viņi to neizprot.”
“Es esmu sieviete, kas dara kaut ko interesantu un apgūst savu ķermeni sev pašai, drošā vidē, kurā man nesaka, ka fakts, ka es dodos pretī pati savai seksualitātei nozīmē, ka es esmu rupja vai padauza. Un es domāju, ka tas ir kaut kas ļoti pozitīvs.”
