Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Evija Trifanova/LETA

Anda Buševica: Nestāviet rindās pie muzejiem pilsētas centrā. Brauciet aiz tās robežām! 0

Anda Buševica, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

Pareizi “lietota”, maijā notikusī Muzeju nakts var sniegt iedvesmu visas vasaras ceļojumiem. Mans padoms: nestāvēt rindās pie muzejiem pilsētas centrā, bet izmantot izdevību “pagaršot” tos muzejus, kuru darba laiki ir neskaidri un apmeklējums īpaši jāpiesaka.

Tā kā šādi muzeji visbiežāk atrodas aiz Rīgas robežas, lai taupītu laiku un degvielu, iesaku metodiski izbraukāt kādu konkrētu novadu. Pašvaldībām vispār ir liela loma mazāk aktīvo muzeju reklamēšanā, arī šogad manu izvēli par labu Siguldas novadam noteica laikus atsūtīta informācija par visām Muzeju nakts norisēm novada robežās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sākām ar Inciema ūdenstornī tikai pagājušajā rudenī atvērto trimdas latviešu rakstniekam, dramaturgam, gleznotājam, žurnālistam un sportistam Anšlavam Eglītim veltīto digitālo ekspozīciju, ko veidojusi dizaina studija H2E.

Uzdevums nav bijis viegls: lai arī Inciemā rakstnieks vadījis vasaras, te norisinājušies vēlāk trimdā sarakstītā romāna “Pansija pilī” humorīgie notikumi, ekspozīciju neveido memoriālie priekšmeti, bet gan ar Anšlava Eglīša dzīvi saistīti āķīgi jautājumi un radoši uzdevumi. Saprotams, es mēģinu arī saskatīt, kur gan ir tā slavenā pils un pansija.

Ekspozīcijas foto redzu ēku ar koka mežģīņu verandu, taču, veroties pa ūdenstorņa logiem uz visām pusēm, neko pat līdzīgu nespēju ieraudzīt. Pareizais atminējums – kādreizējā koka ēka patiešām atrodas līdzās ūdenstornim, taču padomjlaikā tur esot bijis kolhoza kantoris, rocība ļāvusi aplikt to ar baltu ķieģeli, nosiltinot, taču vizuāli pārvēršot līdz nepazīšanai.

Iekārtojot muzeju, inciemieši ir tikuši arī pie pulcēšanās un pasākumu vietas, uz palodzēm grāmatas, no kurām dažas var arī iegādāties. Piemēram, izcilās skolotājas, inciemietes Māras Ozolas sarakstītās – gan par Anšlavu Eglīti, gan arī par mācīšanu skolā. Skolotāja Anšlavu Eglīti iedēstīt atpakaļ inciemiešu atmiņā mudinājusi jau kopš atmodas gadiem, tādējādi jaunizveidotais muzejs ir ne tikai piemiņas akmens rakstniekam un aizgājušajam laikam, bet arī šodienai – skolotājai, kuras neatlaidīgā darbošanās Inciemu darījusi bagātāku.

Muzeju naktī pirmoreiz pabiju Imanta Ziedoņa topošajā muzejā Murjāņos. Dzīvā pieredze salika gluži citus akcentus nekā TV redzētais. Pirmais pārsteigums bija atklāt astoņdesmitajos gados, atbilstoši tā laika iespējām, tapušās “villas” Gaujas krastā – Ziedoņa “Dzirn­akmeņi” atrodas to līnijā.

Reklāma
Reklāma

Šikākas par prastļaužu mazdārziņiem, tomēr līdz 19.–20. gadsimta mijas baltvācu būvēto Gaujas malas vasarnīcu greznībai (viena tāda šobrīd tiek atjaunota “Dzirn­akmeņiem” kaimiņos) netiek. Man šķiet vērtīgi, ka līdz ar Imanta Ziedoņa muzeju tiek iemūžināti arī padomjlaika rocīgo cilvēku centieni dzīvot nepadomiski. Diemžēl Muzeju naktī “Dzirnakmeņos” neviena nebija mājās, varbūt tāpēc muzejs atstāja eklektiskas, savu seju vēl tikai meklējošas kultūrvietas iespaidu.

Muzeju nakts pārsteigums – iespēja apmeklēt Skulmju mājas Siguldas novadā, netālu no Mālpils. Blakus esošajos “Ģērķēnos” ieprecējās jēkabpilietis Oto Skulme, liekot pamatus mākslinieku dzimtai. “Skulmes” patiesībā ir “Ģērķēnu” saimniecības nostāk stāvoša palīgēka – pirtiņa? vešūzis? –, ko mākslinieks pārbūvēja kā darbnīcu un vasaras māju.

Piemiņas vieta te iekopta jau pēdējās īpašnieces, ārstes Ināras Skulmes dzīves laikā, tagad pašvaldība godam turpina iesākto. Muzejā skatāmi tēlnieces Martas Skulmes tēlniecības darbi, augšas verandas dēļus apgleznojusi Oto Skulmes ota, savulaik Džemma Skulme darbu sērijā “Putnubiedēkļi” izmantoja “Ģērķēnu” dokumentus.

Šobrīd “Skulmēs” skatāma aktierim Valentīnam Skulmem veltīta izstāde, tajā revolvers un gredzeni ar zilo karbunkulu no izrādes “Šerloks Holmss”. Ļoti dzīva un skaista piemiņas vieta. Skaista, izcilā skata no Mergupītes kraujas, no kuras redzams arī akmens, uz kura mīlējusi sēdēt Īvande Kaija, dēļ.

Dzīva, jo muzeja gidi ir vietējie, un var sajust, ka šī vieta viņiem ir svarīga. “Skulmes” ir viens no muzejiem, kur apmeklējums iepriekš jāpiesaka, taču vasaras periodā solīts, ka māja, vismaz nedēļas nogalēs, būs atvērta arī nejaušam garāmbraucējam.

SAISTĪTIE RAKSTI