Iedvesmas dārzs Lietuvā – brīnumu netrūkst 0
Kamēr latvieši padomju laikos potēja rozes un audzēja tulpes, lietuviešu dārzos savu uzvaras gājienu sāka skujeņu un akmeņu mode. Daudzi daiļdārzu veidotāji Latvijā iedvesmu ir guvuši ANTANA ČAPAS botāniskajā dārzā Jaunakmenē.
Vajag ļauties iedvesmai
Dārzam ir gandrīz 50 gadu. Tagad, kad saimnieka vairs nav, tas ir ģimenes īpašums. Viss sācies ar to, ka meliorācijas brigādē strādājošais Antans Čapa vācis neparastus akmeņus, vedis tos uz mazo pilsētas dārziņu un meklējis vietu kā skulptūrām. Dārzs arvien mazāk līdzinājies apkārtnes tradicionālajiem dārziņiem ar siltumnīcām un sakņu dobēm. Melioratoru brigādei nācies veidot arī apstādījumus, un te Antans varējis īstenot seno sapni par dārzkopību. Augu sortiments šķitis vienveidīgs, tāpēc gribējis pats kaut ko ieaudzēt un uzpotēt, un liels bijis pārsteigums, cik labi viss pieaudzis. Kad amats rokā, meklējis iespēju tikt pie interesantiem augiem, potzariem. Braukājis pa bijušās savienības valstīm, veciem parkiem augu medībās. Tādējādi aizrautīgais vīrs ieguvis daudz labu draugu dendrologu, botānisko dārzu darbinieku vidū arī Latvijā.
Eksoti patīk visiem
Kolekcionārs dažādus retumus vedis mājās un potējis. Neparasto dārzu drīz vien braukuši skatīties tāpat kā slaveno Inta dārzu Mosēdē. Daudzu Latvijas pirmo daiļdārzu tapšanas tradīcijā saskatāms atspulgs no šā dārza veidošanas pieejas. Protams, vairāk atdarinot vizuālo efektu, neieslīgstot potēšanas trakumos, taču kolekcionēšanas azartā gan.
Nelielajā teritorijā gandrīz nav neviena koka, kam nebūtu piepotēts vismaz viens atšķirīgs radinieks. Šāda metode ļauj izveidot lielu kolekciju, apmierināt savu zinātkāri un gūt iespaidu par uzpotēto augu. Turklāt tas ir atraktīvi un patīk visiem. Potējot paaugušos koku vainagā, panāk agrāku uzziedēšanu, pote rāda savu būtību, turklāt, ja neizdodas, nav bēda, jo tas, uz kura uzpotēts, turpinās augt.
Izrādot dārzu, saimniekam paticis mazliet ķircināt cilvēkus, sak, kas tas par brīnumu izaudzis?! Un brīnumu tiešām netrūkst. Nelielajā teritorijā ietilpst aptuveni 360 krūmu un koku, ir arī ziemcietes, sīpolpuķes. Mulsuma brīdi sagādā arī dažādi eksotiski augi, kas labi jūtas dārzā. Piemēram, vistērijas zemē ieraktas ar visiem podiem, bet ziemo telpās.
Plašuma sajūta
Viena no dārza vērtībām – ideja, kā nelielā platībā radīt plašuma iespaidu. Līkloču celiņi izvijas kā astoņnieks visā teritorijā. Ik pēc maza gabaliņa paveras cits skats, un šķiet, ka te vēl nav būts. Vienlaikus ir saglabāts noslēpumainības un savvaļas iespaids. Par grūtāk kopjamo daļu saimnieki uzskata mauriņu ar stādījumiem dārza parādes pusē. Lieli koki un krūmi prot labāk par sevi parūpēties, arī zāle starp tiem aug mazāka vai neaug nemaz.
