Iedūrusies skabarga – kā to droši izvilkt? Ķirurga padoms 0
Autors: Elīna Kondrāte, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Kā rīkoties, ja ierauta skabarga – mēģināt to izvilkt pašam vai labāk doties pie ārsta? Ja nevar izņemt, varbūt gaidīt, kad iznāks ar strutām? INITA TALSOS
Visbiežāk skabargas ieduras rokās – plaukstās vai to virspusē, taču, rosoties dārzā vai mežā, skabarga var iedurties arī apakšdelmos, kājās, pēdās. “Ja skabarga iedūrusies rokā, piemēram, strādājot dārzā, rokas, protams, būs netīras. Tāpēc tās jānomazgā ar ziepjūdeni, īpaši pievēršot uzmanību vietai, kur skabarga iedūrusies. Ja ziepjūdens nav pieejams, jānoskalo vismaz ar tīru ūdeni. Traumēto vietu var arī papildus noskalot ar degvīnu vai citu dezinficējošu šķīdumu, lai samazinātu baktēriju daudzumu un infekcijas risku,” stāsta “Veselības centra 4” ķirurgs Sergejs Mihailovs. Atkarībā no tā, cik dziļi skabarga iedūrusies, varēs saprast, kā tālāk rīkoties.
Ja skabarga nav dziļi
Ādas virsējā slānī iedūrušās skabargas, kas labi redzamas, var izvilkt mājas apstākļos. “Nevajadzētu mēģināt skabargu izvilkt ar nagiem, tad tā parasti nolūst un ādā paliek mazs gabaliņš, ko izvilkt jau būs grūtāk. Pareizāk un drošāk skabargu izņemt ar parasto pinceti. Pirms tam gan tā rūpīgi jānomazgā ar ziepjūdeni vai jādezinficē ar dezinficējošām salvetēm vai šķīdumu, kas tagad daudziem ir mājās. Pinceti uz kādu laiciņu var iemērkt arī degvīnā,” stāsta ķirurgs. Skabarga jāizvelk lēnām, mierīgi, negrozot, lai tā nenolūztu. Pēc tam sadurto vietu vēlreiz dezinficē.
Skabarga iedūrusies dziļāk
Ja skabarga ir dziļāk, taču aizvien ādas virsējā slānī, ķirurgs iesaka izvērtēt savas spējas. Var mēģināt darīt mājās, ja iepriekš jau bijusi pieredze. Tam var izmantot dezinficētu adatu, piemēram, ar ko veic injekcijas. Taču tas jādara labā apgaismojumā, ļoti uzmanīgi, lai papildus netraumētu audus vai neiestumtu svešķermeni vēl dziļāk. Talkā var ņemt palielināmo stiklu. Ja skabargas gals nav redzams, taču tā spīd caur ādu, nodezinficējot brūci un adatu, ādu var nedaudz pabīdīt, bet nedrīkst griezt vai plēst. Ja neizdodas, drošāk doties uz traumpunktu.
Dziļāk iedūrušos skabargu var būt grūtāk izvilkt vecāka gadagājuma cilvēkiem un maziem bērniem. “Vecākiem cilvēkiem imunitāte var citādi reaģēt uz svešķermeni, var būt traucēta koordinācija, kas apgrūtinās skabargas izvilkšanu. Bet maziem bērniem šis process var nepatikt, viņi būs nepacietīgi un nemaz neļaus to darīt, tas var būt arī morāli traumējoši. Arī šādos gadījumos labāk vērsties pie mediķiem,” iesaka ārsts. Ja tas nav iespējams tajā pašā dienā, līdz nākamajai dienai nekas traks nenotiks. Taču ilgāk par divām trim dienām gaidīt nevajadzētu, jo tas palielina infekcijas risku. Noteikti nevajag gaidīt, kad ap skabargu sācis veidoties sastrutojums.
Apkopjot vietu, kur iedūrusies skabarga, jāizvairās lietot dezinficējošus līdzekļus ar krāsvielu, piemēram, jodu vai briljantzaļo šķīdumu. Tie notušēs apsārtumu, kas var liecināt par infekciju, arī būs grūtāk pamanīt skabargas atrašanās vietu.
Bīstamākie – ērkšķi
Lielas veselības problēmas var sagādāt iedūrušies ērkšķi. “Manā praksē bijuši gadījumi, kad cilvēks stāsta – viņam šķiet, ka ir sadūries, jo, izņemot punktveida ādas izmaiņas un minimālu asiņošanu, neko citu nevar manīt. Ērkšķis var iedurties ļoti dziļi, un to nevar redzēt, turklāt organismam no šāda svešķermeņa var būt ļoti asa reakcija. Ērkšķis pat varbūt nav inficējis audus, taču tas izraisījis granulācijas veidošanos ap to, proti, organisms mēģina šķelt svešķermeni, norobežot to, tāpēc šūnas ap to aiziet bojā, un veidojas saistaudu veidojums, ko pēc tam nepieciešams izņemt,” balstoties uz profesionālo pieredzi, brīdina Sergejs Mihailovs.
Turklāt ērkšķis zemādā var sākt migrēt un iedurties asinsvadā – tad būs mazāk jūtams – vai locītavā, vai pie nerva. Par to liecinās ļoti asas sāpes, turklāt šādi locītavās var iekļūt infekcija. Ja ir aizdomas par dziļi iedūrušos ērkšķi vai citu smailu svešķermeni, sāpes nemazinās vai kļūst stiprākas, nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Ja skabarga nokļūst dziļāk audos, var rasties spēcīga infekcija, kas jau būs nopietni jāārstē. Dažkārt ļoti dziļi iedūrušos svešķermeņu izņemšanai nepieciešama pat mikroķirurga palīdzība.
Skabarga acī
Zāģējot, cērtot kokus, griežot vai kraujot zarus, veicot metālapstrādes darbus, skabarga var iekļūt arī acī. Ja tā noticis, acs pēc iespējas ātrāk jāizskalo ar tīru ūdeni, iepriekš rūpīgi nomazgājot rokas. Ja skabargu izskalot neizdodas, jādodas uz acu traumpunktu. Skabargu acī nedrīkst atstāt, jo mirkšķinot tā var iekļūt dziļākos acs slāņos un izraisīt komplikācijas. Rīgā acu traumpunkti atrodas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Biķernieki, kā arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā. Turp būs jādodas arī Pierīgas iedzīvotājiem. Tālākos Latvijas reģionos jādodas uz tuvākās slimnīcas traumpunktu. Līdz ārsta apmeklējumam aci ieteicams aizlīmēt vai aizvērt un uzlikt marles pārsēju – tā acij būs nodrošināts labāks mitrums, līdz ar to labākas aizsargspējas. Drošības apsvērumu dēļ pašam uz traumpunktu ar auto nevajadzētu braukt, bet palūgt, lai to izdara kāds tuvinieks.
Kad var nogaidīt
Sadzīvē tiek izmantoti mūsdienu keramikas un stikla izstrādājumi, kuri, saplīstot sīkās drumslās vai šķembās, arī var kļūt par sava veida skabargu. Stikla skabargas ir grūtāk pamanāmas, taču tās nevar tik labi saskarties ar audiem kā koka skabarga, un brīdī, kad kustamies, organisms svešķermeni atgrūž, rezultātā tas migrē uz āru. “Ja ādā iedūries stikla gabaliņš un uzreiz to nevar izvilkt, var uzlikt spirta kompresi vai sausu marles apsēju un mazliet nogaidīt. Stikls ir salīdzinoši tīrāks par dzelzs izstrādājumiem vai koku, arī infekcijas un iekaisuma risks ir mazāks. Pēc pusdienas vai dienas stikls jau būs mazliet panācis uz āru, un to būs vieglāk izvilkt,” stāsta Sergejs Mihailovs.
Ja stikls iedūries pēdā, uz tās nedrīkst balstīties, jo stikls var saplīst vēl sīkākos gabaliņos.
Nepatīkamas ir skabargas zem naga. Lai no tās atbrīvotos, visbiežāk nags nav jānoņem. Nags ir ciets un nav tik jutīgs kā āda, tāpēc nagu var saudzīgi iešķelt un ar asu adatu skabargu aizķert, nagu nedaudz piespiest un izvilkt, pēc tam uzlikt dezinficējošu kompresi. To gan labāk uzticēt mediķiem. Ja skabarga netraucē un nesāp, var nogaidīt, kad, nagam paaugoties, skabarga pavirzīsies uz priekšu un to būs viegli izvilkt. Tomēr visu laiku jāvēro, vai nav radusies infekcija.
Svarīgi!
• Pēc skabargas izņemšanas brūcīte kādu laiku jāpavēro. Ja radies apsārtums ap to vai tas izplatās no brūces uz augšu, ir pastiprināti izdalījumi, paaugstinās ķermeņa temperatūra, nekavējoties jādodas pie ārsta.
• Pastiprināta uzmanība brūcei jāpievērš cilvēkiem, kam ir samazinātas organisma aizsargspējas, piemēram, tiem, kas sirgst ar cukura diabētu, lieto hormonālās vai bioloģiskās zāles.
• Jebkurš svešķermenis, kas nokļūst ādā, var rosināt stingumkrampjus. Ja vakcīna nav veikta vai tās termiņš tuvojas beigām, vakcinēšanos nevajag atlikt.
PADOMS
Lai izvairītos no skabargas, strādājot mežā, dārzā, saimniecībā, laikus jāpadomā par aizsardzību. Rokās vienmēr jābūt kvalitatīviem un pietiekami bieziem darba vai dārza cimdiem. Nedrīkst aizmirst par apakšdelmiem, velkot apģērbu ar garām piedurknēm. Darbam nav piemēroti šorti, labāk izvēlēties biezāka materiāla, piemēram, džinsa, bikses. No skabargas pēdā vai uzkāpšanas uz asuma paglābs apavi ar biezāku zoli. Acu aizsardzībai būtiski lietot kvalitatīvas aizsargbrilles (atbilstīgas paredzētajam darbam un ar Eiropas standartu sertifikātu).
