– Kuri sektori Eiropā patlaban tiek uzskatīti par riskantajiem? 3
– Risks nozīmē ļoti daudzas dažādas lietas. Vairākās valstīs vāja ekonomika sadārdzina finansēšanu, dažos gadījumos, piemēram, investēšana jaunajās tehnoloģijās tiek uzskatīta par augsta riska projektu, tāpat kā lielas, ilgtermiņa investīcijas enerģētikā. Eiropas Stratēģisko investīciju fonds piedāvās atbalstu arī investīcijām digitālajā infrastruktūrā, enerģijas starpsavienojumos, atjaunojamās enerģijas sektorā un tā tālāk. Pamatā Eiropas Stratēģisko investīciju fonds aizdod naudu, īsteno kapitāla ieguldījumus vai garantē privātajam sektoram atbalstu ilgtermiņa stratēģiskās investīcijās.
– Cik draudzīgs šis fonds būs mazajām valstīm, piemēram, Baltijai, kurai var pietrūkt spēka, resursu pieteikt pietiekami konkurētspējīgus projektus salīdzinājumā ar lielvalstīm?
– Viss būs atkarīgs no privātā sektora aktivitātes. Ja privātie uzņēmēji domā, ka viņiem vajag palīdzību riskantos finansējumos, tad viņi var taisnā ceļā pieteikties Eiropas Stratēģisko investīciju fonda līdzekļiem. Ir ļoti svarīgi saprast, ka šajā gadījumā valdībām nav kontroles funkcijas un ka privātie uzņēmumi var nepastarpināti pieteikties šiem resursiem.
Taču valsts sektors spēlē lomu tajā ziņā, ka izveido vietējo starpnieku, kurš gādā finansējumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri nevar tieši pieteikties lielajā fondā, taču to var darīt, piemēram, komercbankas vai nacionālās bankas vai riska kapitāla vai citi fondi, kas, iegūstot atbalstu no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda līdzekļiem, tos tālāk izsniedz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
– Par šo tā saucamo Junkera, tātad Eiropas Komisijas prezidenta vārdā, dēvēto plānu ir bijušas dažādas reakcijas, un ir kritiķi, kas saka, ka arī ar šiem 300 miljardiem eiro, ko paredzēts ieplūdināt ekonomikā, piesaistot privāto uzņēmēju naudu, tik un tā nepietiks, lai uzsildītu Eiropas ekonomiku. Vai jūs pats par 100 procentiem esat pārliecināts, ka tas izdosies?
– Jā, es ļoti stipri ticu. Plānā ir trīs lietas – pats investīciju fonds, tad projektu portāls, kurā valsts un privāto uzņēmēju kopīgo projektu veicinātāji var darīt zināmas savas idejas un tādā veidā iegūt lielāku redzamību un piesaistīt privātos investorus, un trešā lieta – iekšēja tirgus padziļināšana un paplašināšana. Un tieši šī trešā lieta patiesībā ir vissvarīgākā, jo tās nolūks ir saskaņot Eiropas Savienības, piemēram, kapitāla, digitālo un enerģijas tirgu.
– Baltijā ir pētījumi, kas apliecina, ka līdz ar Krievijas agresiju Ukrainā privātie uzņēmēji piebremzē ar investīcijām. Vai jūs saredzat, ka tam ir liela ietekme šajā reģionā, Baltijā, arī Somijā?
– Pilnīgi noteikti tam ir negatīva ietekme. Visvairāk to jūt, protams, Ukrainai tuvākās valstis. Taču mēs esam vērojuši arī ļoti interesantu tendenci, proti, kompānijas, kas ir pazaudējušas tirgu Ukrainā vai Krievijā, ir spējušas atrast biznesa partnerus citās pasaules vietās. Tā ir, piemēram, Polijā, kur man stāstīja, ka viņu produktivitāte un ienākumi pat šādā veidā ir palielinājušies. Protams, ir kompānijas, kas šajā situācijā ļoti cieš.
