Hanss Brasks: Iedrošināsim bērnus demokrātijai 4
Radikalizēšanās draudi, nepatiesu ziņu kampaņas un ārvalstu propaganda pakļauj spiedienam mūsu fundamentālās Eiropas vērtības, kā arī rada izaicinājumus daudzām Eiropas valstīm šodien.
Demokrātisko vērtību iesakņošana mūsu sabiedrībā un demokrātijas principu mācīšana ir galvenie faktori, kas var palīdzēt stāties pretī šiem izaicinājumiem. Mūsu bērni ir mūsu nākotne. Tādēļ svarīgi, kā mēs mācām šīs vērtības saviem bērniem un jauniešiem un rosinām viņus kļūt par aktīviem mūsu demokrātijas dalībniekiem. Tāpat kā maniem ziemeļvalstu kolēģiem, man ir bijis gods piedalīties demokrātijas festivālā “Lampa” Cēsīs jau divus gadus pēc kārtas. Ir patīkami katru reizi vērot jauno cilvēku entuziasmu un redzēt viņu vēlmi diskutēt un iesaistīties gan mūsdienu sabiedrības izaicinājumos, gan iespējās. Es arī ceru, ka daudzi jaunie vēlētāji aktīvi piedalīsies Saeimas vēlēšanās oktobrī.
Uzrunājot Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju Strasbūrā šā gada janvārī, Viņas Karaliskā Augstība Dānijas kroņprincese paziņoja, ka cilvēktiesības un demokrātiju nenodrošina tikai juridiskās tiesības vien. Mūsu turpmākajām paaudzēm ir jāizprot un jāsargā to principus un vērtības. “Zināšanas ir atslēga un izglītība ir pamats. Šodienas jaunatne ir rītdienas līderi… Mums jānodod tālāk mūsu sabiedrību fundamentālās vērtības. Izglītots un pārliecināts bērns, kas ir novērtēts un cienīts savas kopienas loceklis, ir spēcīgs un aktīvs demokrātiskas sabiedrības pārstāvis.”
Izglītībai ir ļoti nozīmīga loma mūsu bērnu un jauniešu kritiskās domāšanas attīstīšanā. Uzdot kritiskus jautājumus – tomēr toleranti un bez aizspriedumiem – tās ir svarīgas vērtības, ko varam nodot tālāk saviem bērniem un jauniešiem. Tikai šādā veidā varam cīnīties pret propagandu un viltus ziņām, kas kļūst arvien izplatītākas. Demokrātiskās vērtības tiek veicinātas, atzīstot bērnus un jauniešus par aktīviem pilsoņiem, kuriem ir tiesības ietekmēt pašiem savu dzīvi caur asociācijām un viņus iekļaujošo sabiedrību, kā arī attīstot kompetences gan formālās, gan neformālās apmācības un izglītības ceļā. Pagājušajā gadā Eiropas Parlamenta simulācijas spēles ietvaros Rīgā viesojās studenti no Baltijas jūras reģiona un man bija iespēja uzrunāt šos studentus un sekot viņu diskusijām un sarunām. Tā bija lieliska treniņa platforma – un Latvija viņus labi uzņēma.
Bērni un jaunieši aktīvi lieto sociālos medijus, daudzi šajās platformās iegūst lielāko daļu informācijas un ziņas. Tādēļ ir svarīgi, ka bērnu un jauniešu izglītošanas procesā īpaša vērība tiek pievērsta mediju pratībai. Es personīgi esmu uzņēmies iekļaut šo tēmu valdes plānā Rīgas Starptautiskajā skolā Ķīpsalā, kurā mācās abas manas meitas. Saprotu, ka šai tēmai pilnu uzmanību pievērsusi arī Latvijas valdība. Arīdzan Baltijas Mediju izcilības centrs, kas atrodas Rīgā, veic apbrīnojamu darbu šajā jomā. Tas ir arī Eiropas Padomes, kuru pašreiz prezidē Dānija, darba kārtībā. Domāju, ka Latvijai ir daudz ko dot, un tā var dalīties nozīmīgā pieredzē ar citām valstīm.
Demokrātisku pilsoņu izglītošana un iekļaujošu sabiedrību veidošana ir nozīmīgs veids, kā cīnīties ar radikālismu, ekstrēmismu un propagandu. Tādēļ Dānijas prezidentūra Eiropas Padomē veicina bērnu un jauniešu iekļaušanu un iesaisti mūsu demokrātijā. Dānija pārņēma prezidentūru 2017. gada novembrī un tā turpināsies līdz 2018. gada maijam.
Kopš 1949. gada Eiropas Padome ir spēlējusi svarīgu lomu Eiropas demokrātijas attīstībā un cilvēktiesību aizsardzībā Eiropā. Šo sadarbību pašreiz vada augsti kompetentais ģenerālsekretārs norvēģis Torbjerns Jaglands. Mēs esam īpaši pateicīgi pašreizējam Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāram Nilam Muižniekam, kam tūlīt beidzas pilnvaru termiņš, par izcili veikto darbu šajā amatā sešu gadu laikā. Latvija var lepoties ar šādu vēstnieku.
