Rihards Bukarts: “Pateicu trenerim – vecīt, iedod uzspēlēt hoķīti!” 0
Latvijas hokeja izlases uzbrucējam Rihardam Bukartam šī sezona izvērtās netipiska, jo, būdams Vācijas komandas Šveningenas “Wild Wings” spēlētājs, viņš jau novembrī parakstīja līgumu nākamajai sezonai ar tās konkurenti “Düsseldorfer”.
Solīts makā nekrīt
“Ļoti patika pilsēta, kluba vadība, fani, halle, tiešais reiss uz Rīgu, komfortabli apstākļi, jauns un perspektīvs klubs. Viņi jau agrāk gribēja mani, bet pagājušajā vasarā nesanāca,” izvēli par labu Diseldorfai skaidro Bukarts.
Viņš rudenī runājis par sadarbības turpināšanu arī ar “Wild Wings”, taču klubā valdīja nenoteiktība, līdz ar to skaidras atbildes nebija. Rihards norādījis, ka vasaru vēlas sagaidīt ar līgumu kabatā, lai nebūtu lieku pārdzīvojumu, bet aiziešana pie konkurentiem, protams, Šveningenas kluba vadītājiem nepatika.
“Kopēju valodu ar treneri (britu Polu Tompsonu. – I. S.) atradām pēc 1. janvāra, kad aizgāju un pateicu: vecīt, iedod uzspēlēt hoķīti.
Turpinājumā viņam bija ļoti viegli ar mani sastrādāties un beigās kļuva žēl, ka eju prom. Arī man, jo citā komandā atkal jāpierāda sevi no jauna,” atzīst Bukarts.
Iepriekšējā sezona Rihardam izvērtās vēl krāsaināka – sāka Čehijā, turpināja Rīgas “Dinamo”, bet pabeidza Vācijā, kur Berlīnes komandā “Eisbären” viņš spēlēja izslēgšanas turnīra finālā. Savukārt “Wild Wings” šosezon bija vājākā komanda Vācijas līgā. “Martā un aprīlī varēju ieēst vairāk šašlika,” par agrajām čempionāta beigām pasmejas Rihards.
“Protams, nav patīkami. Sezona neizdevās dažādu iemeslu dēļ, tie hokejisti, uz kuriem lika cerības, tās neattaisnoja. Trenera nomaiņa novembrī deva labu atspērienu – ja mums būtu tāda bilance jau no sākuma, stabili iekļūtu izslēgšanas spēlēs. Viņš ienesa jaunas vēsmas, un viss bija kārtībā.”
Vasarā Šveningenas komandas vadītāji Bukartam solījuši vietu pirmajās maiņās un spēles laiku vairākumā, taču īstenībā viņš cīnījies trešajā un ceturtajā bez vairākuma. “Tā ir viņu problēma. Kad ielika pirmajā maiņā, parādīju, kas man iekšā –
pēdējos 15 mačos 15 punkti. Man ir labākais lietderības koeficients komandā, kas runā pats par sevi.
Ja tev iedod sešas minūtes ceturtajā maiņā, tas nav viegli, bet ik pa laikam arī tādā situācijā vācu pa kādam punktiņam. Protams, bija sarežģīti brīži, 18 spēles bez vārtiem, bet tad 15 mačos – seši. Tāds ir hokejs, ļoti liela prāta spēle,” spriež uzbrucējs. Kopumā viņa rēķinā šosezon 42 spēlēs 22 punkti (9+13) un lietderības koeficients plus divi.
NHL sapnis dzīvs
Visu sezonu Bukarts cīnījies ar cirkšņa traumu, pēc čempionāta mēnesi atpūties un nu izskatās, ka tā ir sadziedēta, jo var ar pilnu atdevi gatavoties savam trešajam pasaules čempionātam. Latvijas izlase pagaidām strādā bez galvenā trenera Boba Hārtlija. “Protams, kad ir Bobs, džeki ir vairāk savākti, vairāk fokusējas, taču uzticamies, ka pārējie treneri visu dara pareizi.
Principā Boba taktika ir tik vienkārša, ka to varētu iemācīties pat piecgadīgs bērns, galvenais, lai esam labā fiziskajā kondīcijā un gatavi skriet,”
uzsver Rihards Bukarts. “Būtu patīkami, ja Hārtlijs pievienotos izlasei kā Gagarina kausa ieguvējs un būtu labā garastāvoklī. Cerams, ka visas sezonas laikā nav izpumpējis pozitīvās emocijas, bet netrūks enerģijas un iedvesmas pierādīt sevi ar izlasi, kā bija iepriekšējos divos gados.”
Berlīnes “Eisbaren” viņš strādāja ar galveno treneri Ūvi Krupu, kura vadībā šīs sezonas otrajā pusē Čehijas komandā Prāgas “Sparta” spēlēja Riharda brālis Roberts Bukarts. “Ar Krupu kontaktējos, ļoti labs treneris, un lielā mērā viņa dēļ Robis devās uz Prāgu. Man bija ļoti laba saikne ar viņu, arī es gandrīz Prāgā nokļuvu, bet nevienojāmies par līguma detaļām. Prāga ir skaista pilsēta, patīkami spēlēt tādās vietās, kur ir labi apstākļi, ģimene bieži brauc ciemos,” teic Rihards Bukarts.
23 gadus vecais uzbrucējs četras sezonas mēģināja sevi pierādīt Ziemeļamerikā un arī šobrīd nav atmetis cerības reiz uzspēlēt NHL. Taču pāri okeānam došoties tikai tad, ja no lielās līgas būs konkrēts piedāvājums. Sisties caur fārmklubu viņš nevēlas.
