Iedegums bez sauļošanās – ar paštonējošiem līdzekļiem. Vai nekaitē? 0
Daudzi domā, ka nosauļojies cilvēks izskatās veselīgs, veiksmīgs un pārticīgs. Kā padarīt ķermeni brūnu jau pirms atsegšanas saulei? Laikam gan katrs būs dzirdējis par solārija kaitīgumu, bet ir arī cits piedāvājums – paštonējošie līdzekļi.
Protams, vasaru labāk sagaidīt ar gaišu ādu, jo, kā atzīst dermatologi, iedegums ir nevis veselīguma, bet gan ādas bojājuma pazīme. Solārijā, kurā mākslīgu brūnumu no ultravioletā starojuma varam gūt visu gadu, saņemam 95% UVA staru un 1–5% UVB staru, kuri ir daudz aktīvāki par pirmajiem un tiek absorbēti epidermā. Savukārt UVA starojums tai izkļūst cauri, bojā kolagēna un elastīna šķiedras, izraisot fotonovecošanu, bet uz šūnām iedarbojas kancerogēni, veicinot ādas vēža attīstību. Tās no ultravioletā starojuma daļēji pasargā pigments melanīns. UVB stari iedarbojas uz šūnu ģenētisko informāciju jeb DNS molekulām, mainot to struktūru. Savukārt UVA ietekmē šūnas kodolu ar brīvo radikāļu starpniecību, tādējādi izraisot mutācijas.
Kā novērojis “Veselības centra 4” Estētiskās dermatoloģijas klīnikas dermatologs Raimonds Karls, pēdējā laikā lielākā daļa jaunās paaudzes ņem vērā, ka solārijs nav veselīgs, un šīs procedūras visvairāk apmeklē 25–40 gadus veci cilvēki.
Solārija alternatīva ir paštonējošie līdzekļi, kas palīdz iegūt brūnganu ādas krāsu, nepakļaujot to ultravioleto staru iedarbībai. Šķiet, Latvijā visvairāk izplatīti tie, kas papildināti ar krāsvielām, kuras uz ādas oksidējas, piešķirot brūnu, bet ne pārāk noturīgu toni. Turklāt jāņem vērā, ka tie nepasargā no saules ultravioleto staru iedarbības.
Melanotāns − ar risku
Lai iegūtu mākslīgo iedegumu, var veikt melanocītus stimulējošā hormona atvasinājuma melanotāna injekcijas, kas liek šīm šūnām veidot pigmentu. Šai vielai ir interesanta vēsture. Austrālijā, kur ir daudz ādas vēža slimnieku, zinātnieki pagājušā gadsimta 80.– 90. gados mākslīgi sintezēja melanotānu un ieteica lietot cilvēkiem ar jutīgu ādu, lai šūnas ražotu brūno pigmentu bez ultravioletā starojuma un, izejot saulītē, iedegums aizsargātu ādu. Viņi patiešām kļuva brūni, turklāt vīriešiem, it īpaši kungiem ar erekcijas problēmām, uzlabojās seksuālās spējas. Melanotānam bija uzreiz divi pozitīvi efekti, un tas kļuva ļoti pieprasīts, taču vēlāk pētījumos atklājās, ka tā lietošana var izraisīt kardiovaskulāras, endokrīnas un citādas blaknes. Kaut gan šis līdzeklis nav apstiprināts lietošanai ne Eiropas Savienībā, ne Amerikas Savienotajās Valstīs, to var iegādāties internetā, kā arī atsevišķos solārijos.
Interesanti, ka melanocītus stimulējošais hormons dabiski izdalās sievietēm grūtniecības laikā, tāpēc tumšāki kļūst krūšu galiņi, iezīmējas vēdera centrālā līnija un var parādīties pigmenta laukumi uz sejas.
Krāso cukurniedru cukurs
Veikalos nopērkamo un salonos lietoto paštonējošo līdzekļu galvenā sastāvdaļa ir dihidroksiacetons (DHA), ko iegūst no cukurniedru cukura. Šai vielai saistoties ar epidermas raga slāņa olbaltumvielām, āda nereti iegūst nevis brūnu, bet gan oranžu nokrāsu.
Arī DHA aktivizē melanocītus, kas atbild par melanīna sintēzi, tādējādi veicinot brūnā pigmenta veidošanos. Tas iedarbojas tikai epidermā, taču spēj uzsūkties asinsritē, tāpēc nav ieteicams grūtniecēm.
DHA atklāja bērnu vielmaiņas regulācijai domātajos pētījumos. Zinātniece vēlāk to uzklāja uz savas ādas un konstatēja, ka līdzīgs efekts novērojams, arī lietojot ārīgi, tāpēc sāka izmantot vitiligo jeb balto traipu slimības pacientiem.
1970. gadā šo vielu par drošu atzinusi ASV Pārtikas un zāļu aģentūra, taču Raimonds Karls brīdina, ka pret melanocītu šūnām un to DNS molekulām jāizturas ar lielu bijību. Iespējams, to ietekmēšana varētu atstāt līdzīgas sekas kā dzimumzīmju saldēšana – nepilnvērtīgi veikta procedūra mēdz izraisīt DNS mutācijas, tādējādi to pārvēršot par ļaundabīgu audzēju melanomu.
Vēl paštonējošo līdzekļu sastāvā var būt tirozīns – aminoskābe, no kuras dažādu fermentu ietekmē ādā veidojas pigments melanīns, kā arī tantaksantīns, kas biežāk ādu iekrāso oranžu, nevis brūnu.
Karotīna brūnums
Kamēr paštonējošie līdzekļi nav pārdošanā aptiekā, Raimonds Karls pret tiem aicina būt piesardzīgiem. Ārsts min salīdzinošu piemēru – pagājušā gadsimta sākumā ādas tuberkulozi, rahītu un daudzas citas vainas ārstēja ar ultravioleto starojumu, uzskatot to gandrīz par panaceju, bet, ņemot vērā mūsdienu zināšanas, to vairs neatzīst par adekvātu risinājumu.
Pagaidām aptiekās no paštonējošajiem līdzekļiem nopērkamas vienīgi karotīna kapsulas. Brūnuma kārotājiem derētu iegaumēt, ka tās, tāpat kā jebkurus vitamīnus, nevajadzētu lietot ilgāk kā mēnesi vai divus.
Daudzi jau sen iedeguma efekta gūšanai izmanto burkānu sulu, pievienojot tai mazliet saldā krējuma vai eļļas. To dzerot, ādas epitēlija šūnās uzkrājas karotīns, tāpēc āda kļūst oranžīga. Tomēr šāds mākslīgais iedegums nepasargā no saules ultravioletajiem stariem, jo šajā gadījumā pret tiem veidojas ļoti vājš (labākajā gadījumā ap SPF 2) aizsargfiltrs.
