Kā gaišāk pārdzīvot gada tumšo laiku. Ģimenes ārstes un psihoterapeites ieteikumi 2
Patlaban pārdzīvojam gada tumšāko periodu, kad dienas garums vidēji ir septiņas stundas, bet arī šī diennakts daļa, kam vajadzētu būt visgaišākajai, nereti mēdz būt drūmi pelēka. No rīta līdz vakaram uzturoties tādā pelēcībā, noskaņojums neatturami slīd uz leju. Vai tumšais, mitrais laiks spēj negatīvi ietekmēt ne tikai garastāvokli, bet arī veselību? Ko darīt, lai šo laiku vieglāk pārdzīvotu?
“Veselības centra 4” ģimenes ārste VIZMA VECVĒRDIŅA:
Kad oktobra pēdējā svētdienā pulksteņa rādītāju nākas pagriezt par stundu atpakaļ un iet mazumā viena stunda vakara gaismas, iestājas vēl lielāks saules gaismas bads. Mēs jau tā lielāko daļu laika pavadām telpās mākslīgajā apgaismojumā. No mājām izejam, kad vēl tumšs, pārnākam, kad jau satumsis. Līdz ar to cilvēkiem veidojas milzīgs dabiskās gaismas deficīts.
Tas ietekmē arī veselību – ļaudis biežāk slimo. Ilgāk slimo ne tikai tie, kas “noķēruši” vīrusus, bet arī tie, kas cieš no hroniskām saslimšanām – astmas u. c. Jo aukstums, mitrums un vīrusi, kas šajā laikā bagātīgi cirkulē, saasina hroniskās saslimšanas.
Pelēkais, drūmais laiks, kas bieži valda rudenī un ziemā, grūtāku padara arī depresijas slimnieku ikdienu. Gada pirmajā pusē – pavasarī un vasarā – viņi parasti jūtas labāk, bet rudeņos un ziemās slimības epizodes kļūst garākas. Ja garastāvoklis ir nomākts mēnesi un ilgāk, noteikti jādodas pie ārsta. Diemžēl šogad daudzu cilvēku gan garīgo, gan fizisko pašsajūtu vēl papildus negatīvi noteikti iespaidojis traģiskais notikums Zolitūdē.
Kad termometra stabiņš noslīdējis krietni zem nulles, grūts laiks sākas stenokardijas slimniekiem. Jo aukstumā viņus mēdz piemeklēt lēkmes, ko izraisa sirds un asinsvadu spazmas. Cilvēks tās izjūt kā sāpes sirds apvidū. Lēkmes gadījumā zem mēles jāpaliek nitroglicerīna tablete, kurai šiem slimniekiem vienmēr jābūt kabatā. Un steidzami jāmeklē ārsta palīdzība.
Vēl viena ļaužu grupa, kam rudenī un ziemā pasliktinās veselības stāvoklis, ir smēķētāji. Lielākā daļa no viņiem sirgst ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību. Labākais veids, kā izvairīties no veselības problēmām, ir pārtraukt kaitīgo ieradumu – smēķēšanu.
Kā vislabāk cīnīties ar tumšā gadalaika izraisītajām sekām? Katram jāatrod kas tāds, kas rada prieku. Jāapmeklē koncerts vai izstāde, jānoskatās laba teātra izrāde. Lai mājoklī vairāk gaismas, jāiededz sveces. Jāatgādina sev, ka aiz kalniem vairs nav Ziemassvētki, tas nozīmē, ka drīz saules gaismas būs vairāk.
Ieteicams lietot vitamīnus, paturot prātā, ka vislabāk organisms tos uzsūc no dārzeņiem un augļiem. Celsim galdā vietējos kāpostus, brūklenes, saldētas upenes un citas ogas, ķiplokus, medu, ingveru. Dzersim daudz šķidruma.
Psihoterapeite, psiholoģijas maģistre INESE PUTNIECE:
Pētījumi pierāda – jo tuvāk ziemeļiem, jo biežāk ļaudīm konstatē depresīvus traucējumus, jo tuvāk dienvidiem, jo to mazāk un izpausmes nav tik smagas. Arī no savas pieredzes varu apliecināt, ka gada tumšajā periodā Latvijas iedzīvotāju noskaņojums un pašsajūta pasliktinās.
Lai tumšo laiku būtu vieglāk pārdzīvot, telpās jāiededz tik daudz mākslīgā apgaismojuma, cik vien iespējams. Noskaņojumu uz labo pusi var “iekustināt” arī uzturēšanās gaišās, košās telpās, apģērbs dzīvespriecīgos toņos u. tml.
Ja cilvēkam ir depresija kā slimība, ar šīm mazajām viltībiņām būs krietni par maz. Šajos gadījumos noteikti jāvēršas pēc ārsta padoma.
Tumšo laiku gaišāku noteikti spēj vērst fiziskas aktivitātes un atrašanās svaigā gaisā. Jo aukstāks un tumšāks kļūst, jo biežāk ļaudis meklē patvērumu siltās telpās. Bet tāpat kā dabā pastāv līdzsvars, arī cilvēkam savā ikdienā svarīgi saglabāt līdzsvaru un pastaigām vai praktiskiem darbiem svaigā gaisā jāatvēl pietiekami daudz laika. Svaigais gaiss organismā veicina aktīvāku fizioloģisko procesu norisi un palīdz pret nomāktu garastāvokli.
Emocionālu līdzsvaru var palīdzēt uzturēt komunikācija ar draugiem, paziņām, citiem cilvēkiem.
