Iedarbīgas frāzes, kas palīdzēs nomierināt dusmu pārņemtu bērnu 0
Kad dusmu līmenis sasniedzis maksimumu, roku mētāšana, sejas savilkšana neapmierinātā skatā un balss paaugstināšana ir tikai dažas no bērniem raksturīgām darbībām. Šādās reizēs jāmeklē kabatā kāds noderīgs vārdu salikums, tāpēc “Motherly” iepazīstina ar 15 frāzēm, kas dažādās situācijās palīdzēs nomierināt dusmu pārņemtu bērnu.
Frāzi “Tevi nav iespējams saprast!” aizstāj ar “Tev šobrīd ir grūti, vai ne? Nākotnē mēs viens otram palīdzēsim atrisināt situācijas, kurās jūties dusmīgs.”
Kad bērnu pārņēmušas sakāpinātas emocijas, svarīgi saprast to iemeslu. Šādu vārdu izmantošana liks atvasei saprast, ka esat viena komanda, kurai ir kopīgs mērķis.
Saprotams, ka situācijās, kurās bērnu pārņēmušas dusmas, sakāpinātas emocijas var pārņemt arī pieaugšos. Tomēr nevajadzētu zaudēt savaldību un savu jūtu iespaidā sūtīt bērnu uz otru istabu nomierināties. Tā vietā iesaki: “Tagad abi apsēdīsimies un nomierināsimies.” Ieguvējs būs gan vecāks, gan arī bērns, jo potenciālas atsvešināšanās vietā tiek iegūta satuvināšanās.
Bieži vien bērnu dusmu uzplūdu iemesls ir nevēlēšanās zaudēt kontroli.
Kad vecāki norāda, ka tieši tagad ir īstais brīdis zobu tīrīšanai, un netiek pieņemts lūgums to izdarīt pēc piecām minūtēm, mazais var izrādīt savu “spuraino” dabu visā pilnībā. Lai atvase nejustos ierobežota, pavaicā, vai iesākumā bērns negrib iztīrīt zobiņus savai iemīļotajai rotaļlietai. Viņš jutīsies kā situācijas noteicējs, un dusmu iemesls būs likvidēts jau pašā pamatā.
Ja bērns regulāri atsakās baudīt vakariņās pagatavotos ēdienus, iespējams, ir jāpieņem kādi stingrāki mēri, taču pirmajās reizēs tas nav nepieciešams. Tā vietā, lai aizkaitinātā balsī teiktu: “Ēd savas vakariņas vai arī ēst dabūsi tikai no rīta”, vaicā: “Kā mēs varētu šo ēdienu padarīt tavai gaumei tīkamu?” Šādā veidā bērns mācīsies formulēt savu sakāmo un pieņemt lēmumus, bet vecākiem nebūs jāuztraucas, ka dusmu pārņemtais bērns tūdaļ ar skaļu troksni aizcirtīs durvis.
Reizēm šķiet, ka čīkstēšana un pīkstēšana ir vienīgais veids, kā bērni prot sarunāties ar vecākiem.
Kad mazais atkal sācis savu niķošanās maratonu, paskaidro, ka izvēlētais runāšanas veids īsti pat neļauj saprast, ko bērns vēlas tev sacīt. Tieši tāpēc aicini viņu savu sakāmo pateikt ikdienišķā balsī, tādējādi noslāpējot dusmu uzplūdu.
Tā vietā, lai teiktu: “Beidz mētāt mantas!”, saki: “Kad tu met prom rotaļlietas, man šķiet, ka negribi ar tām spēlēties. Vai tā patiešām ir?” Šādā veidā būvēti teikumi palīdz turēt “atvērtu” sarunu, lai bērns nejustos kā pratināšanas stundā. Izskaidrojot konkrētāk savu viedokli, arī bērnam tiek parādīts, ka viņš var savu redzējumu izstāstīt ar citiem vārdiem.
Vecākiem nereti šķiet, ka bērni viņus nemaz īsti nedzird – sacītais ieskrien pa vienu ausi iekšā, bet pa otru tūdaļ jau lido laukā. Kad vecāku mērs ir pilns, savaldīties un nepacelt balsi šķiet neiespējamā misija, taču kliegšana noteikti nav efektīvākais veids, kā sarunāties ar bērnu. Tas viņu tikai sadusmos vēl vairāk, tāpēc, lai pārliecinātos, ka bērns patiesi visu sapratis, aicini viņu iečukstēt ausī tevis sacīto. “Cik reižu man tev to būs jāatkārto?” aizstāj ar “Lūdzu, pastāsti saviem vārdiem, ko pirms tam tev sacīju.”
Ja bērns savas dusmas un nepatiku izpauž sabiedriskā vietā, vecāki bieži vien viņu paņem aiz rokas un stingrā balsī nosaka: “Beidz mani apkaunot, cilvēki taču uz mums skatās!” Tas, ka pieaugušos pārņem kauna sajūta, bērnus var it nemaz neuztraukt, tāpēc iedarbīgāka metode būs aicināt bērnu noiet kādā klusākā stūrītī un noskaidrot dusmu iemeslu.
Vecākiem svarīgi atcerēties, ka bērna rīcība konkrētā situācijā nav attiecināma uz viņa uzvedību kopumā.
“Psychology Today” raksta, ka vecākiem vajadzētu izvairīties no jautājuma “Kas tev vainas?” un vārdu virknējumiem ar līdzīgu nozīmi. Bērns jautājumu var uztvert kā tiešu norādi uz to, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā, un to vecāki nebūt nevēlas. Ar kādām frāzēm iespējams aizstāt šo jautājumu, uzzini šeit.
Bērnu dusmu iemesls bieži vien ir neizpratne, kāpēc vecāki rīkojas tieši tā un ne citādi. Kāpēc viņi man neļauj spēlēt bumbu uz ietves? Kāpēc man jāēd tik daudz dārzeņu? Kādēļ istabai vienmēr jābūt sakārtotai? Tieši tāpēc vecāku uzdevums ir pārliecināties, ka bērns saprot, kāpēc viņam konkrētās lietas ir jādara. Tā vietā, lai teiktu: “Tu to darīsi un viss”, vienkāršiem vārdiem paskaidro to nozīmību un nepieciešamību.
