Pundurcūciņas esot visēdājas, bet par Ruksi to nevar apgalvot. Viņa ēdienkartē būtiska vieta ir putrām, visbiežāk saimnieki sivēnam vāra četru graudu putru. Tam garšo arī vārīti un svaigi kartupeļi, marinēti gurķīši un gaļa – gan cūkas, gan vistas. Pēdējā laikā sivēnam iegaršojušies arbūzi. Taču Anda un Mārtiņš ievērojuši, ka tad, ja arbūzs trāpījies ne pārāk gatavs un īsti negaršo viņiem pašiem, tad to neēd arī pundursivēns. Kad bija mazs, Ruksis ļoti labprāt ēda burkānus, bet nu no šiem dārzeņiem kategoriski atsakās. Tam negaršo arī tomāti, salātu lapas un rozīnes. Ja vien dotu, pundurruksis varētu bez apstājas ēst visu dienu. Tiklīdz Anda vai Mārtiņš iet uz virtuvi, sivēns pamostas pat no vissaldākā miega un skrien līdzi, lai izdiņģētu barību. 0
Mārtiņš sūkstās, ka Ruksis raksturā nav pārāk draudzīgs – neļauj sevi samīļot vienmēr, kad saimnieki to vēlas. Tad tas neapmierināti rukšķ, reizēm mēģina pat iekost un bēg prom. Bet, ja sivēnam pašam sagribas, lai to paglauda un citādi samīļo, tas neliekas mierā, pat kož kājās, lai izlūgtos uzmanību. To pašu Ruksis dara agri no rīta, kad, pirmais pamodies, grib dabūt savu brokastu tiesu.
Šad un tad Mārtiņš un Anda ar pavadā piesietu Ruksi dodas pastaigā pa pilsētas ielām. Pa daudzdzīvokļu mājas kāpnēm sivēns nokāpt neprot, tas jānones. Bet atrasties ārā tam patīk. Tad Ruksis tūdaļ stūrē uz tuvāko zālienu, kur ar spēcīgo šķukuru rok bedrītes. Saimniekiem gribētos, lai Ruksis pastaigājoties paklausīgi seko viņiem, bet nekā! Pundurcūciņa dodas turp, kur tai tīk, tāpēc Andai un Mārtiņam nekas cits neatliek kā sekot Ruksim.
Ik pa laikam Ruksis bauda vannas priekus. Atkarībā no noskaņojuma vienu reizi sivēnam tie patīk, citu reizi – ne visai. Tajās reizēs, kad patīk, ruksis apmierināts noguļas ūdenī uz sāniem vai ar vēderu uz augšu. Bet reizēs, kad nepatīk, pundurcūciņa cenšas izdzert vannas ūdeni, lai ātrāk atbrīvotos no slapjuma.
Mārtiņš gribētu iegādāties vēl otru pundursivēnu – lai Ruksim nav garlaicīgi, kamēr saimnieki pa dienu darbā. Viņš vēlētos savā īpašumā iegūt pavisam mazu cūciņu, lai paši to var audzināt – iemācīt jau no mazotnes staigāt pie pavadiņas un radīt tādu raksturu, kādu paši vēlas. Anda gan par šo Mārtiņa ideju nav sajūsmā. Viņasprāt, mājās pietiek ar vienu dzīvnieku.
