Monika Zīle: Iecietība – varas neizlēmības maska 22
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Pārsvarā ļaunums diemžēl saprot vienīgi to valodu, kurā pats uzrunā pasauli.” Blēzs Paskāls, 17. gs. franču rakstnieks un zinātnieks
Pirms dažām dienām parādījās ziņa, ka Rēzeknē dzimušajai krievietes un ugandieša atvasei Aijo Benesam atņems Latvijas pilsonību. Tas vēl joprojām nav noticis? – sirsnīgs izbrīns pāršalca sociālos tīklus. Patiešām ne?! Jo par “melno Ļeņinu” dažās aprindās dēvētais Beness, šķiet, jau ilgi darījis visu iespējamo, lai pārcirstu saikni ar dzimteni.
Viņa “nopelnu” sarakstā gan Latvijas vēstures grāmatas dedzināšana pie Valsts prezidenta pils un citi huligāniski izlēcieni, gan ļoti nopietnas provokācijas, ieskaitot klajus aicinājumus vardarbīgi mainīt politisko sistēmu, un par to piespriestais deviņu mēnešu cietumsods. Pusi no tā izcietis, Beness kādu laiku mētājās pa pasauli, bet 2014. gadā pēc Krimas aneksijas aktīvi piedalījās prokrieviskajās demonstrācijās Donbasā, kur viņu arestēja Ukrainas drošībnieki un deportēja uz Latviju.
Varētu domāt: te nu sekos nopietns ieslodzījums, bet nekā – lai gan bija izvirzīta apsūdzība, kvēlais nacionālboļševiks bez grūtībām atgriezās Donbasā, no turienes izplatīdams solījumus kopā ar domubiedriem uzcelt Latgalē sociālismu. Aizpērnajā maijā Latvijas tiesa atzina politisko patvērumu Krievijā saņēmušo A. Benesu par vainīgu aicinājumā uz vardarbīgu valdības gāšanu un piesprieda divarpus gadu cietumsodu. Vārdu sakot, bija nepieciešami seši gadi, lai taptu spriedums, kuram patiesībā nav jēgas. Tagad Beness vēl dedzīgāk aģitē pret Latviju no Ukrainas, būdams tur Krievijas kaujinieks un pilsonis. Šis tad arī “varoņdarbu” kausā pēdējais piliens, kura dēļ viņam anulēs Latvijas pilsonību. Varbūt tas kaut kad notiks – gribot negribot jāpievienojas sociālo tīklu skeptiķiem.
Diemžēl mūsu valstī zibenīgi saņem sodu dažus eiro nodokļos nesamaksājušie. Pret tiem nav ne žēlastības, ne minstināšanās: uzrēķins, pavēste un vilcināšanās gadījumā dzīvosi zem tilta! Bet nav iemesla uztraukumam, ja nolemsi pievienoties grupējumiem, ko Krievijas agresija Ukrainā iedrošina pretlatviskām izpausmēm. Neatkarīgo valsti iznīcināt gatavos iedrošina ne jau tikai A. Benesa ālēšanās daudzu gadu garumā.
Uz Rīgas namu sienām rakstījušais “NATO okupants”, “Krima ir Krievija”, ukraiņu genocīdu visādi atbalstījušais un etnisko šķeltniecību vardarbīgi rosinājušais vīrietis nesen pret viņu ierosinātā kriminālprocesa noslēgumā tika sodīts ar 220 piespiedu darba stundām. Būsim iecietīgi! – kvēlie cilvēktiesību aizstāvji apsauc tos, kuri sociālajos tīklos sašutuši par maigā soda un nodarījumu nesamērīgumu. Protams, latviešus iznīcināt rosinājušajam nav jāstaigā važās. Taču aiz iecietības maskas ļoti bieži redzam tieksmi noslēpt varas neizlēmību.
Diez cik kriminālprocesus galu galā savāks 14. Saeimas deputāte (“Stabilitātei”) Glorija Grevcova? – prāto sociālo tīklu aktīvisti. Un paši atbild: skaitam nav nozīmes, ja neviens sāktais konkrētā spriedumā nevainagosies līdz aiznākamajai vasarai, tad G. Grevcova bez šķēršļiem startēs Eiroparlamenta vēlēšanās un atbalstītāji viņu ievedīs Briselē kā pilntiesīgu Latvijas pārstāvi. Ceļu turp viņa bruģē ļoti mērķtiecīgi, savu elektorātu vienmēr uzrunādama krieviski, bet visapšaubāmākos paudumus “pielabodama” tikai latviešu valodā. Valsts drošības iestāžu iecietības mēru G. Grevcova jau labi notestējusi pirms 14. Saeimas vēlēšanām, pārplūdinot sociālos tīklus ar naida runas un pretlatviskiem priekšnesumiem. Tie netraucēja viņai ieņemt krēslu Jēkaba ielas namā un tagad, ar parlamentārietes mandātu bruņotai, ņirgt par drošības uzraugu mīkstmiesību.
