“Iecienītais “PBK” vairāk netiek translēts, par ko daudzi sašutuši!” Ko skatās Baltkrievijas pierobežā dzīvojošie? 34
Ivars Soikāns, “Latgales Laiks”, Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai noskaidrotu, kādas ir iedzīvotāju prioritātes televīzijas kanālu izvēlē un vai jauno retranslācijas torņu uzstādīšanai ir iecerētais rezultāts, devos uz Latvijas–Baltkrievijas pierobežā esošajiem Silenes un Skrudalienas ciemiem Augšdaugavas novadā.
Izvēlas kanālus krievu valodā
Zemnieks Vitolds Hrapāns kopā ar sievu Irēnu un dēlu Ēvaldu nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību. Ikdienā viņiem ir gana daudz darāmā un laika skatīties televizoru ir visai maz. Ģimenei ir “Tet” televīzijas pieslēgums, agrāk bijusi satelītantena, bet ar to regulāri bijuši dažādi tehniski traucējumi. Ar ziņām iepazīstas lielākoties internetā.
Kad ir laiks, Vitolds un Irēna skatās TV kanālus krievu valodā, bet Ēvalds, kam nav valodas barjeras, – gan krievu, gan arī latviešu valodā. Latvijas TV kanālu saturisko piepildījumu Vitolds vērtē atzinīgi, taču atzīst: “Tā kā pie mums pamatā dzīvo krieviski runājošie, gribas paskatīties arī krievu un kaimiņvalsts Baltkrievijas kanālus.”
“Latvijas TV raidījumi mani neinteresē”
Pensionāre Zoja Kupete kādreiz strādājusi par grāmatvedi un pastnieci. Dzīvo savrupmājā Silenē. Pirms dažiem gadiem naturalizējusies un ieguvusi Latvijas pilsonību. Taču kādreiz iegūtās latviešu valodas zināšanas ir gājušas mazumā, jo runāt latviski ciematā praktiski neesot ar ko. Latviski varot parunāt, kad ciemos no Inčukalna atbrauc meita ar vīru un mazbērniem.
“Latviešu mums te praktiski nav, vairākumā dzīvo baltkrievi un izsenis skatās pamatā Krievijas televīzijas kanālus – ORT, RTR un NTV. Man patīk tādi Krievijas raidījumi kā “Poļe čudes” (“Brīnumu lauks”), “Buģ zdorov” (“Esi vesels”), “Čto? Gde? Kogda?” (“Kas? Kur? Kad?”) un citi raidījumi un seriāli. Baltkrievu kanālus skatos paretam,” stāsta Zoja.
Televīziju Zoja skatās, izmantojot satelītantenu. Lai varētu skatīties arī Latvijas kanālus, meitas vīrs mājas bēniņos ir uzstādījis antenu. Meita un viņas vīrs kā kaislīgi makšķernieki skatoties makšķerēšanas un sporta kanālus. Kas tā par antenu, kas uzstādīta mājas bēniņos, Zoja nemācēja pastāstīt, vien atzina, ka nesen ticis nomainīts uztvērējs un arī Latvijas kanālus televizors rādot labi.
“Kādreiz, kad vīrs vēl bijis dzīvs, dažreiz skatījāmies “LTV7″. Patlaban Latvijas kanālus gandrīz neskatos. Nevis tāpēc, ka galīgi neko nesaprastu, bet gan tādēļ, ka man tie nešķiet īpaši interesanti,” stāsta Zoja. “Es mīlu latviešu valodu, man tā patīk. Taču mani ir 70 gadi, un tie raidījumi, kurus patlaban translē Latvijas TV, man neinteresē. Ja es šo televīziju būtu skatījusies kopš bērnības, tad situācija, iespējams, būt citādāka.”
“Pirms četriem gadiem, kad gatavojos iegūt Latvijas pilsonību, iemācījos Latvijas himnu, teicami nokārtoju latviešu valodas eksāmenu. Par mani pat uzrakstīja vietējā avīze. Bet nu jau daudz ko esmu aizmirsusi. Arī Latvijas vēsturi zinu, bet ar sarunvalodu ir smagāk, jo nav vides, nav ar ko runāt…”
Dekodera vietā – satelītantenu
Bijusī matemātikas un latviešu valodas skolotāja, pašreizējā bibliotēkas vadītāja Eleonora Griškjāne atzīst, ka televīziju skatās visai maz, vairāk lasa grāmatas. Viņai mājās ir pieslēgta “Tet” televīzija, bet parastā istabas antena ķer Baltkrievijas kanālus.
“Latvijas TV skatos pārraidi “Veiksme, intuīcija, prāts”, šad tad arī ziņas. “Pirmajā Baltijas kanālā”, TNT un NTV skatos dažādas intelektuālās spēles, izklaidējošas programmas un filmas. Savukārt vīrs biežāk izvēlas Baltkrievijas kanālus, kur rāda dažādas filmas, tajā skaitā vecās padomju laika filmas,” stāsta Eleonora.
Tā kā Eleonoras māja atrodas tādā kā zemienē un nevarēja novietot antenu tā, lai tā labi uztvertu signālu, tiklīdz radās iespēja, arī viņa pieslēdza interneta televīziju.
“Iepriekš, kad bija brīvi uztverama Latvijas TV, bērni, skatoties šos kanālus, apguva latviešu valodu, cilvēki necentās iegādāties un uzstādīt satelītantenas. Bet, kad ar parasto antenu neko vairs nevarēja uztvert un kad Latvijas televīzijas skatīšanai bija nepieciešams iegādāties dekoderus, daudzi tad nevis nopirka dekoderu, bet izlēma par labu satelītantenu iegādei, ar kurām var uztvert pamatā Krievijas un Baltkrievijas, bet ne Latvijas kanālus,” norāda Eleonora.
Eleonora ziņas skatās gan Latvijas, gan arī Baltkrievijas kanālos. Taču atzīstas, ka ziņu skatīšanās, it īpaši Latvijas kanālos, tāda noskaņojuma bojāšana vien esot. “Šobrīd rodas iespaids, ka valstī nav cilvēku, kas valsti varētu normāli vadīt un būtu ieinteresēti šeit dzīvot. Liela daļa līderu izglīto savus bērnus ārvalstīs un nesaista viņu nākotni ar Latviju.
Viņiem ir arī pavisam citas naudas nekā šeit dzīvojošajiem parastajiem cilvēkiem. Viņi negrib neko darīt, lai Latvijas lielākās daļas iedzīvotāju bērni un bērnu bērni varētu šeit normāli dzīvot un lai Latvija turpinātu savu pastāvēšanu,” skumjās pārdomās dalās Eleonora.
Grib vairāk zināt, kas notiek Latgalē
Silenes iedzīvotāja, daudzfunkcionālā centra “Skrudaliena” vadītāja, bijusī vēstures, krievu valodas un literatūras skolotāja Sofija Mole stāsta, ka viņai mājās Silenē ir pieslēgta kabeļtelevīzija, ko piedāvā privātfirma. Kabeļtelevīzijas kanālu paku īpaši iecienījusi viņas mamma, kurai šobrīd ir jau 87 gadi. Pati Sofija šo televīziju skatās maz: “Mājās ir pieslēgts internets, un es interesējošo informāciju vairāk smeļos tieši tur. Man patīk pārraides par dabu, dzīvniekiem, par dzīvi Ķīnā un Japānā.”
Silenē lielākā daļa iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Tādēļ lielākoties skatās tos TV kanālus, kas raida krieviski. “Es kā cilvēks, kuram nav valodas barjeru, ziņas skatos “LTV1” un “LTV7”. Pārējo, kas interesē, meklēju internetā. Mana mamma priekšroku dod Baltkrievijas un filmu kanālam. Viņas iecienītais “Pirmais Baltijas kanāls” vairāk netiek translēts, par ko viņa un arī daudzi citi Silenes iedzīvotāji ir sašutuši,” saka Sofija.
Daudzi cilvēki Silenē skatoties arī satelīttelevīziju, ko uztver ar satelītantenām. Sofija sūrojas, ka kabeļtelevīzijas piedāvājumā nav kādas vietējās, Latgales televīzijas, kuru daudzi labprāt skatītos, jo pat vairāk interesētu, kas notiek Latgalē, ne Rīgā.
Publikācija tapusi ar NewsSpectrum Fellowship programmas atbalstu.
The publication of this story was supported by a grant from the NewsSpectrum Fellowship programme.
