Iecere par enciklopēdiju virmo Saeimā 0
Latvijas simts gadu jubilejas svinības 2018. gadā būtu nepieciešams vainagot ar jaunas nacionālās enciklopēdijas vai vismaz Latvijai veltīta enciklopēdiska izdevuma klajā nākšanu – iespējams, sākotnēji elektroniskā formātā.
Tā aizvakar – pagaidām vēl tikai ieceres līmenī – konceptuāli lēma Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija, sadarbībai ar Kultūras ministriju (KM) izvirzot deputāti Janīnu Kursīti (“Vienotība”).
Par to, cik svarīgi īstenot nacionālās enciklopēdijas projektu, ne reizi jau rakstījusi “Latvijas Avīze”, sarīkojot arī šai problēmai veltītu profesionāļu diskusiju.
Sēdē ministre Žaneta Jaunzeme-Grende atskaitījās par paveikto nacionālās identitātes stiprināšanā. Viņasprāt, lielākā nozīme ir jaunas mērķprogrammas iedibināšanai Valsts kultūrkapitāla fondā ar 300 000 latu finansējumu, kā arī darbam pie Kultūras kanona pilnveides un iedzīvināšanas, par ko priekšlikumus Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijai KM iesniegs nākammēnes. No 2014. gada KM sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju sāks īstenot projektu “Kultūras skolas soma” ar kopējo finansējumu pieci miljoni latu. Tā gaitā paredzēts piedāvāt skolēniem domātus kultūras pasākumus, kurus varēs apmeklēt bez maksas.
Viens no centrālajiem veikumiem identitātes stiprināšanā varētu būt arī darbs pie jaunas nacionālās enciklopēdijas, par ko līdz šim runāts ļoti izvairīgi, vien piesardzīgu ieceru līmenī. Iespējams, to īstenošanā kaut daļēji varētu noderēt deputātes Janīnas Kursītes pieminētā starpkaru Latvijas pieredze.
1927. gadā apgādā “Zemnieka domas” klajā nāca apjomīgs izdevums “Latvijas daba un dzīve” Alfrēda Bīlmaņa un Visvalža Peņģerota redakcijā ar Sigismunda Vidberga vāka noformējumu. 1928. un 1938. gadā – par godu valsts desmit un divdesmit gadu svinībām – dienasgaismu ieraudzīja saturiski un arī tehniski perfekti nostrādāti enciklopēdiski izdevumi.
Rakstu krājums “Latvija desmit gados: Latvijas valsts nodibināšanās un viņas pirmo 10 gadu darbības pieredze” klajā nāca Latvijas Jubilejas komisijas paspārnē, un tā redaktors bija izcilais publicists un bibliogrāfs Āronu Matīss. Tikpat informācijas ziņā piesātināts bija apgāda “Golts un Jurjāns” 1928. gadā izdotais rak- stu krājums “Latvijas Republika desmit pastāvēšanas gados”, kura galvenais redaktors bija Alfreds Bīlmans, sastādītājs Julijs Izaks, bet literārā redaktore Lizete Skalbe. 1938. gadā apgādā “Pagalms” dienasgaismu ieraudzīja augstākajā valsts līmenī kūrētais reprezentatīvais izdevums “Latvija 20 gados”, kura redaktori bija Rihards Bērziņš Valdess un Sigismunds Vidbergs.
“Ja vēlamies šo apjomīgo projektu īstenot līdz 2018. gadam, ir pēdējais laiks sākt, tomēr vispirms jātiek skaidrībā, kādā formātā to veikt, kas šajā darbā iesaistīsies un cik tas maksās,” sēdē uzsvēra kultūras ministre.
“Nevajag censties aptvert neaptveramo, bet gan salikt kopā nozīmīgāko vēstījumam par Latviju uz simts gadu sliekšņa,” sarunā ar “LA” atzina Janīna Kursīte. Viņasprāt, šādā izdevumā vietai vajadzētu atrasties dažādām ar mūsu tautas nacionālo identitāti saistītām lietām – arī tām, kas šobrīd nav iekļautas Kultūras kanonā. Pilnvarojums darboties kā apakškomisijas pārstāvei šīs ieceres īstenošanā J. Kursītei, kura jau pazīstama kā vērienīgu enciklopēdisku izdevumu autore (“Tautlietu vārdene”, 2010, “Virtuves vārdene”, 2012), nācis negaidīti: “Taču domāju, ka šo ieceri varētu īstenot, ja jau sākumā atrastu īstos cilvēkus – kaut nelielu grupiņu.” Iespējams arī, ka šāda tipa enciklopēdisks izdevums vispirms varētu pastāvēt elektroniskā formātā. Katrā ziņā viens no pirmajiem veicamajiem darbiem esot vietnē “Wikipedia” atrodamās informācijas par Latviju uzlabošana – pašlaik tā ir pārāk nepilnīga un reizēm pat kļūdaina.
