ES iekšlietu komisāre Jūhansone atzīst, ka Ieceļošanas politika mainās 22
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar Latviju apmeklēja ES iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone, kura pusdienlaikā sniedza interviju “Latvijas Avīzei” par robežšķērsošanas aktualitātēm.
Ir kļuvis pašsaprotami aizbraukt uz jebkuru valsti kā tūristam vai ieceļot kā migrantam. Šogad pieredzam, ka arī kara gadījumā bez jebkāda likumīga pamata var šķērsot robežu. Šai sakarā mēs daudz diskutējam par cilvēktiesībām. Vai starp tām ir arī personas tiesības dzīvot jebkurā valstī, kuru viņš izvēlas, un ieceļot tajā jebkurā vietā un jebkādā veidā, ko izvēlas?
Ilva Jūhansone: Nē.
Jūlijā Latvija saņēma vēstuli no Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāres Mijatovičas, kurā viņa pauž bažas par bēgļiem, patvēruma meklētājiem un migrantiem, kuriem ir vardarbīgi liegts iebraukt Latvijā no Baltkrievijas. Vai robežas nedrīkst sargāt vardarbīgi?
Robežas ir jāsargā. Tas ir dalībvalsts pienākums aizsargāt ārējo robežu, jo tā ir arī ES ārējā robeža. Nav tā, ka ikviens jebkur var ieceļot Eiropas Savienībā. Tas tagad atspoguļojas arī vīzu politikas izmaiņās attiecībā uz Krieviju. Nav tādu pilsoņu pamattiesību ieceļot Eiropas Savienībā.
Mēs esam uzņēmušies arī starptautiskās saistības atbalstīt citu valstu pilsoņu tiesības lūgt patvērumu, izejot šo lūguma iesniegšanas procesu līdz lēmuma pieņemšanai. Bet tas nav tas pats, kas ierasties dzīvot Eiropas Savienībā pēc paša vēlēšanās.
Kur patvēruma meklētājiem jāpiesakās – robežpunktos vai jebkur uz uzņemošās valsts robežas?
Ir dažādas situācijas. Kara gadījumā, kā, piemēram, ar ukraiņu bēgļiem, tos uzņem dažādās vietās. Bet savukārt Baltkrievijas gadījumā nav bēgļu krīzes – neviens un nekas nespieda migrantus doties uz Baltkrieviju. Viņus apmuļķoja, jo Lukašenko viņiem centās “pārdot biļetes uz ES”, un beigās pat ar spēku centās piespiest viņus šķērsot ES robežu. To mēs nekad nekādā gadījumā nepieļausim.
Cilvēktiesību komisāre pauž bažas, ka migranti atrodoties nehumānos apstākļos mežā, kur viņiem liegta pieeja patvēruma procedūrai un kur viņi ir spiesti parakstīt brīvprātīgas atgriešanās deklarācijas.
Ja kāds tiek piespiests ar varu un vesela grupa tiek dzīta pāriet ES robežu, mēs nedrīkstam tādus ielaist.
Ja jūs nākat uz robežšķērsošanas punktu un piesakāt sevi kā bēgli, kurš meklē patvērumu, mums ir procedūra, kā to īstenot.
Vai lielā migrantu pieplūduma dēļ Eiropas Savienībā ir palielinājušies drošības riski?
Ja man jāatbild uz jautājumu, vai ir nopietni drošības riski, tad migrantu un bēgļu dēļ tie nav augsti, jo dalībvalstis pārbauda ieceļotājus un tas ir dalībvalstu pienākums.
Pat situācijā, kad miljoniem cilvēku ieradās no Ukrainas, robežvalstis veica drošības pārbaudes. Ja bija bažas, tad kopā ar “Europolu” mazināja drošības riskus.
Jā, gadījumos, kad milzīgs cilvēku daudzums vienlaikus šķērso ES robežu, pastāv iespēja, ka starp viņiem ir kāds ar kriminālu pagātni vai terorists, tāpēc nevaram apgalvot, ka riska pakāpe ir nulle. Tomēr gribu apliecināt, ka dalībvalstis labi veic drošības pārbaudes.
Kā jūs varat izskaidrot to valstu nostājas maiņu, kuras nevēlējās uzņemt bēgļus, kuri šķērsoja Vidusjūru un bija pret migrantu kvotām (Polija, Baltijas valstis)? Tagad šīs valstis ir lielākās atbalstītājas Ukrainas bēgļiem.
Mēs novērojam daudz konstruktīvāku pieeju visās dalībvalstīs. Kad ķēros pie komisāres pienākumiem, mans uzdevums bija atbloķēt sastingušo pieeju migrācijai.
To arī pašlaik daru – ES Padome jau spējusi pieņemt vairākus lēmumus migrācijas jautājumu risināšanā. Vakar piedalījos līguma parakstīšanā starp Eiropas Parlamentu un padomi par tālākajiem soļiem Migrācijas un patvēruma pakta īstenošanā. Vairs nav tik polarizētas nostājas kā iepriekš – tā ir jauna attieksme pret migrāciju.
Putins gribētu izjaukt Eiropas Savienību. Viņš uzbruktu vietās, kur esam vāji. Vāji mēs esam tad, kad neesam vienoti. Tāpēc ir jāatrod ilgtspējīgs kompromiss migrācijas politikā, lai arī Putinam parādītu, ka šis nav veids, kā mums uzbrukt. Ukraina ir robežvalsts un Putina tiešais uzbrukums un karš Ukrainā ir uzbrukums arī Eiropas Savienībai.
Tas ir iemesls, kāpēc mums jābūt solidāriem ar Ukrainu.
Pašlaik ir ļoti grūti iekļūt gan Krievijā, gan Baltkrievijā. Kā jūs vērtējat situāciju uz robežas, kur iebraukšanu fūres un vieglās automašīnas gaida vairākas dienas?
Es nedomāju, ka šis ir jautājums, par kuru būtu jāceļ trauksme. Protams, ka sankciju ietvaros importa un eksporta aizliegumi un mūsu stingrāka politika pret ieceļotājiem prasa stingrākas pārbaudes.
Tas prasa pamatīgāku robežsargu un muitnieku darbu. Tas paņem vairāk laikā. Ja nepieciešams, ES robežsardzes aģentūra “Frontex” var sniegt palīdzību.
Vai zaļā robeža ir nostiprināma Latvijā, kā to ir darījusi Lietuva? Piemēram, ar žogu.
Esam situācijā, kad ārējo robežu ar Krieviju un Baltkrieviju ir nepieciešams nostiprināt. Kā to darīt, ir nacionālā kompetence. Latvijas valdībai pašai jānovērtē, kā to labāk izdarīt.
Tomēr no Eiropas Komisijas ir atkarīgs, kā atbalstīt infrastruktūras uzlabošanu…
Tā ir katras dalībvalsts pilna atbildība nosargāt savas valsts robežu. ES to var atbalstīt ar fondu finansējumu, bet ir jāapzinās, ka lielākā daļa izmaksu tik un tā gulstas uz dalībvalsti.
Tas, ko ES var atbalstīt, galvenokārt ir uzraudzība, tehnoloģijas – šāda veida infrastruktūras uzlabošanu. Varam sniegt palīdzību arī ar “Frontex” personālu, bet tas nekad neaizvietos vietējos robežsargus, bet tikai papildinās.
Tātad elektronisko robežas uzraudzību EK drīkst atbalstīt, bet žoga celtniecību – ne, jo EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena ir noteikusi “vairs nekādu žogu ES”?
Jā, un jāsaprot, ka arī resursi ir ierobežoti.
Putina politikas atbalstīšanas reitings kopš kara sākuma ir pieaudzis un sasniedzis 83%. Savukārt 52% aptaujāto atbalsta “militārās operācijas” turpināšanu. Kāpēc ES nevarēja vienoties par pilnīgu Krievijas pilsoņu ES vīzu apturēšanu?
Starp dalībvalstīm ir atšķirīgas pozīcijas, bet pirms divām dienām Eiropas Komisija ierosināja pilnībā apturēt ES un Krievijas nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu. Es ceru, ka padome to rīt (tas ir, piektdien, 9. septembrī. – Red. piez.) apstiprinās. Tas nozīmē, ka pirmdienas rītā mums būs pilnīgi cits vīzu režīms ar Krieviju.
Krievija ir atbildīga par neizprovocētu un neattaisnojamu karu Ukrainā. Šis karš nav tikai Ukrainā, bet tas ir arī drauds Eiropas Savienībai. Tam ir sekas. Mēs nedrīkstam ikvienam krievam atvieglot ieceļošanu atpūtai vai tūrismam. Mums nav jāatzīst okupētajās teritorijās izdota pase. Tāpēc mums ir jāmaina politika.
Ja to dalībvalstis atbalstīs, Eiropas Komisija jau rīt izdos vadlīnijas, kā to īstenot. Krievijas pilsoņiem vīzu iegūt būs sarežģītāk, ilgāk un dārgāk, bet mēs dosim priekšroku disidentiem humānu iemeslu dēļ, žurnālistiem. Tais gadījumos, kad ceļojuma iemesls nebūs tik svarīgs, būs jārēķinās ar pamatīgu un ilgu novērtēšanu. Krievijas pilsoņiem būs ļoti grūti iegūt tūrista vīzu.
