“Ja ukraiņi būs tikpat labi apgādāti kā ienaidnieks, par uzvaru nevajadzētu šaubīties,” to Klimovičam stāsta karavīri frontē 72
Atis Klimovičs, “Zemessargs”, AS “Latvijas Mediji”
Astoņās dienās, nobraucot 2,5 tūkstošus kilometru no Ukrainas rietumu robežas, pieturot galvaspilsētā Kijivā un nokļūstot frontes zonā Doneckas un Harkivas apgabalos, iespējams gūt priekšstatu par situāciju kara laukā.
Redzētais un dzirdētais ļauj secināt, ka taisnība varētu izrādīties britu izlūkdienestam, kas norādījis uz iebrucēju uzbrukuma tempa un jaudas ievērojamu samazināšanos. Tas lielā, bet varbūt izšķirošā mērā saistīts ar Rietumu bruņojuma efektīvu izmantošanu krievu spēku apšaudīšanā. Vispirms tas sakāms par modernajām raķešu iekārtām HIMARS.
Tās iebrucējiem sagādājušas nopietnas galvassāpes, un par to šobrīd runā visi ukraiņu karavīri, ar kuriem beidzamā brauciena laikā izdevās satikties “Zemessarga” korespondentam. Acīmredzot šī informācija soli pa solim līdz ierindniekiem nonākusi no pašas augšas, no ģenerāļu vides.
Šajā laikā gan Doneckas, gan Harkivas apgabalā ukraiņu karavīru uzmanība tika vērsta uz to, ka pretinieks pastiprināti pāri frontes līnijai nosūtījis diversantu izlūkgrupas. To mērķis esot atklāt tieši HIMARS vienību un to iznīcināt. Pēc ukraiņu virsnieku teiktā, šīs pretinieka grupas esot ļoti labi sagatavotas un profesionālas.
Dažās no tām esot burjatu tautības karavīri, citās karotāji no Čečenijas un arī bēdīgi slavenie algotņi no Kremļa privātās militārās kompānijas “Vagner”.
Ja ieroču spēks Ukrainas spēkos aizvien pieaugs, situācija frontē var būtiski mainīties. Jau tagad ir liecības, ka krievu artilērija samazinājusi savu darbošanos.
Krievi sajutušies aizvien apdraudētāki, tiem vairāk jādomā par maskēšanos un pozīciju maiņu. Lielais karš, kas iesākās 24. februārī, pilnībā apstiprinājis seno kara vešanas patiesību par to, ka artilērija ir kara Dievs.
Artilērijas un raķešu triecienos pretiniekam tiek nodarīts līdz 80% dzīvā spēka zaudējumu. Kā stāstīja Ukrainas nacionālās gvardes motorizētā operatīvās nozīmes brigādes bataljona virsnieks “Klusais”, iepriekš atrodoties pozīcijās Severodoneckas tuvumā, viņu galvenais uzdevums bijis izturēt apšaudes.
Tas izdevies, un noteicoša nozīme bijusi tam, ka vienība pratusi labi ierakties. Tolaik attiecības starp abu spēku artilēristu iespējām labi raksturo skaitļi – uz desmit līdz divdesmit krievu izšautajiem šāviņiem atbildēts ar vienu no ukraiņu puses.
Ja ukraiņi būs tikpat labi apgādāti kā ienaidnieks, par uzvaru nevajadzētu šaubīties, norādīja pieredzējušais karavīrs, kas jau karojis no 2014. līdz 2016. gadam.
