Ieaudzis kauliņš – ko darīt, ja raizes sagādā greizs kājas īkšķis? 2
Autors: Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Mūsu tālajam sencim pēda bija tvērējorgāns, bet evolūcijas gaitā kļuva par balsta orgānu. Pamatu, kurš sastāv no aptuveni 28 kauliem, ir kustīgs, uz to gulstas ļoti liela slodze. Dzīves laikā kauliem un locītavām, arī pēdas īkšķa locītavai ir tendence deformēties.
Par to, kas to ietekmē un ko darīt, ja deformācija kļūst par nopietnu traucēkli dzīves kvalitātei, skaidro ORTO klīnikas traumatologs-ortopēds Juris Brūklis.
Uzaudzis kauliņš
“Medicīniski kauliņa uzaugšanu sauc par pseidoeksostozi, kad hroniska mehāniska kairinājuma rezultātā uz pēdas pirmā kaula galviņas veidojas neliels uzaugums. Būtībā tas liecina par deformāciju locītavā starp pirmo pleznas kaulu un īkšķi. Proti, pleznas kauls bīdās uz otras pēdas pusi, bet īkšķis griežas pretējā virzienā – uz citiem pirkstiem. Deformācijai progresējot, mainās arī līdzāsesošu kaulu attiecības, rezultātā otrais un pat trešais pēdas pirksts var uzlīst virsū īkšķim. Tas rada grūtības atrast piemērotus apavus, bet neērtie kairina mīkstos audus virs locītavas, tie iekaist, un sāpes pastiprinās.
Trakākais gadījums ārsta praksē – gados vecākai kundzei īkšķis bijis praktiski perpendikulāri pārējiem pirkstiem, tie bijuši pāri īkšķim. Savukārt jaunākajai pacientei ar izteikti iedzimtu deformāciju bijis tikai 12 gadu. Bažas par to, ka “bērnam kauli vēl aug, vai tad operācija līdzēs”, esot nepamatotas, jo noteiktu īkšķa zonu augšana beidzas ļoti agri. Ja pirkstu iztaisno savlaikus, kad pēda vēl turpina augt, tas izaug taisnāks.
Kas rosina kauliņa izvirzīšanos
Pirmā pēdas kaula deformāciju jeb greizā īkšķa (Hallux valgus) veidošanos visvairāk ietekmē iedzimtība un dzimums. Vīriešiem greizais īkšķis ir retāka problēma, parasti to manto pa sieviešu līniju. Sava nozīme te arī saistaudu stāvoklim – sievietēm grūtniecības laikā, organismam gatavojoties dzemdībām, tie kļūst elastīgāki, tos ietekmē pieaugošais svars.
Lielākoties deformācija parādās vecumā pēc 50 gadiem. To pastiprina menopauze, kad mainās hormonālais fons, samazinās pēdas saišu un cīpslu elastīgums, saites, kas notur pēdas izliekumus, kļūst vaļīgākas, un īkšķis sāk izliekties.
Parasti greizais īkšķis ir abu pēdu patoloģija, var būt vienai vairāk, otrai mazāk izteikta. Tas saistīts ar kāju funkciju – greizais īkšķis agrāk veidojas aktīvākās auguma puses kājā. Deformāciju var veicināt arī dažādas traumas – īkšķis ticis sasists, lauzts.
Kaula izvirzīšanās bieži ir plakanās pēdas īpašniekiem, jo pēdas formas dēļ tiek nepareizi noslogotas. Nopietns greizā īkšķa veicinātājs ir nepareizi izvēlēti apavi. Sevišķi ar to grēko sievietes, un nu jau klāt arī lielākais grēkošanas laiks – pavasaris, kad tiks auti ne tie ērtākie, bet skaistākie apavi, uz augstāka papēža. Īpaši pēdai netīk spici purngali. Sievietēm, kuru vecmāmiņām, mammām bijis greizais īkšķis, tādos staigāt nebūtu ieteicams.
“Būtībā pēda līksmotu, ja cilvēks staigātu basām kājām, jo apavos tiek traucēta pēdas muskuļu normāla darbība. Tikai kā sociālas būtnes mēs to nevaram atļauties. Tomēr ir cilvēki, kas meklē tam risinājumu. Šobrīd aktualizējusies baskāju filozofija, un ir tapuši baskāju apavi – paplati, lai nesaspiestu pirkstus, ar ļoti plānu zoli un praktiski nekādu kritumu no papēža uz purngalu,” stāsta ortopēds un piebilst, ka viņu iepriecina arī pēdējā laika modes tendence sievietēm pie kleitām aut botas, kedas. Funkcionalitāte gūst virsroku, un pēdu veselībai tas nāk tikai par labu.
Kā bremzēt deformāciju, mazināt sāpes
Savulaik, pamanot, ka sācis veidoties greizais īkšķis, kauliņu ieteica smērēt ar jodu. “Joda kā dezinfekcijas līdzekļa lietošanu varu pamatot tikai izteiktas deformācijas gadījumos, kad, kauliņam beržoties gar apava iekšpusi, noberžas un iekaist mīkstie audi virs locītavas, āda. Bet ar deformācijas bremzēšanu jodam nav nekādas saistības.
Vienīgais, kā cilvēks pats var palēnināt laikus pamanītas deformācijas attīstību, ir regulāra pēdas muskulatūru stiprinošu vingrinājumu izpildīšana, uzsvaru liekot uz muskuļiem, kas īkšķi virza pretējā virzienā. Šādus vingrinājumus var atrast internetā. Var padarboties ar īkšķi vakarā, televīziju skatoties, – to iestiept un kādu brīdi šādā pozīcijā noturēt,” iesaka dakteris.
Paasinājuma brīžos, kad kauliņš sāp izteiktāk, var izmantot silikona pirkstu starplikas, nakts ortozes, kas ar īpašu mēlīti atvirza īkšķi un notur šajā pozīcijā.
Ja deformācija ir kombinācijā ar plakano, sevišķi garenisko plakano pēdu, var lietot ortopēdiskās zolītes, kas piepaceļ pēdas garenisko velvi, tā mazinot slodzi uz īkšķi. Pie ļoti izteiktām deformācijām kā tehniska palīgierīce simptomu mazināšanai kalpo ortopēdiskie apavi, tomēr tos izvēlas reti, jo tie nav glīti un citiem jau pa gabalu pavēsta par cilvēka problēmu.
Kāpēc vienam sāp, citam – ne?
“Nezinu. Bet tiešām gadās, ka viens pat pie izteiktas īkšķa deformācijas nejūt sāpes, bet cits ar tām mokās pie neliela bojājuma,” atzīst ortopēds. Tas arī atkarīgs no individuālā sāpju sliekšņa līmeņa, viņš piebilst. Sāpes var ietekmēt arī liekais svars, kas nepatīk nevienām locītavām, pie vainas var būt apavi. Deformācija par sevi var nelikt manīt līdz reizei, kad, piemēram, sieviete svētkos uzauj kurpes uz augsta papēža, ar spicu purngalu un kārtīgi izdejojas. Nākamajā dienā pēdas kauliņš protestē – sāp. Labi, ja tas nomierinās un sāpes pāriet, taču tās var arī ieilgt un vēlāk uzrasties pēc jebkuras lielākas slodzes. Sāpes var būt saistītas arī ar strauju deformācijas progresēšanu.
Kādos gadījumos bez operācijas neiztikt
Vieglas deformācijas gadījumā, ja tā nesagādā problēmas un vizuāli neprogresē, ar operāciju nevajag steigties, jo ar šo problēmu iespējams sadzīvot. Bet, ja deformācija redzami un jūtami progresē, sāpošie kauliņi apgrūtina staigāšanu, iekaisumi kļuvuši par ikdienu, vairs neatrast piemērotus apavus, laiks vērsties pie speciālista. Ja rentgenuzņēmums apstiprina deformāciju, tā ir progresējoša, ar operāciju labāk nevilcināties – tad vieglāka ir gan operācija, gan atveseļošanās periods, kā arī mazāks risks, ka deformācija varētu atgriezties.
Operācijas laikā…
Operācijas sarežģītība un ilgums atkarīgs no deformācijas pakāpes. Tās laikā locītavas savilktajā pusē audi tiek atbrīvoti, otrā pusē, kur veidojas kauliņš, noņemts kaula uzaugums, tad locītavas audi tiek sašūti ciešāk. Bet galvenā darbība notiek ar kauliem – pirmo pēdas kaulu pārzāģē, veidojot prognozējamu lūzumu, pārstumj, kur vajag, un sarotē tā, lai īkšķa galviņa skatītos taisnāk.
Tad izdara vēl citus zāģējumus, lai pēdas kaulu novietotu atpakaļ tā īstajā anatomiskajā vietā un īkšķi nostādītu taisni. “Pēda ir interesanta ar to, ka tajā ir daudz kaulu, saišu, muskuļu, cīpslu. To stāvoklis, līdz ar to arī pēdas izskats mainās atkarībā no stāvokļa, kādu tā ieņem – gulus stāvoklī ir viena pēda, stāvot – otra, ejot trešā utt. Operējot bez visiem pamatkritērijiem jāņem vērā arī šie faktori,” skaidro ortopēds.
Vienkāršu operāciju īkšķim var paveikt 30–40 minūtēs. Ja deformācija sarežģīta, operācija jāveic vairākos posmos. Ja bez īkšķa jākoriģē arī mazā pirkstiņa deformācija un plakanā pēda, tā noritēs vēl ilgāk.
Pie vieglas abu kāju īkšķu deformācijas operāciju var veikt abām pēdām vienlaikus. Atveseļošanās pēc tam būs pagrūta, bet kopējais rehabilitācijas laiks īsāks. “Ja deformācija lielāka, neļaujos sevi pierunāt operēt abas pēdas vienlaikus, jo pastāv dažādi riski: vienas kājas kauls negrib dzīt, varbūt piemeklē infekcija. Tiem, kuri dzīvo vieni, abas kājas vienlaikus operēt vispār nav iespēju,” piebilst Juris Brūklis.
Atkarībā no īkšķa deformācijas pakāpes operācija izmaksā no 1500 līdz 3000 eiro.
Pēcoperācijas periods
Pirmās divas nedēļas jāievēro piesardzība – kāja jātur piepacelta, pēdai jāliek vēsinoši apliekamie. Ja nepieciešams, dzer pretsāpju zāles. Pārsējs, ja vien nesaasiņo, nav jāmaina – lai netraucētu dzīšanu, nav vēlams to saslapināt. Pēc vieglākām operācijām var atsākt staigāt jau nākamajā dienā, reizēm pat bez kruķiem, speciālās kurpes. Tikai nedrīkst noslogot izoperēto locītavu, īkšķi – lai lielākā slodze gulst uz pēdas ārmalas, papēža.
Saudzējošais režīms ir 4 nedēļas, jo jaunajā pozīcijā saskrūvētajam kaulam jāsadzīst. Pēc operācijas 4–6 nedēļas jāvalkā pēcoperācijas kurpe ar cietu zoli, lai īkšķis staigājot nelocītos. Zelta likums atveseļošanās laikā – nedarīt to, kas izraisa sāpes. Jau trešajā nedēļā pēc operācijas var doties pie fizioterapeita, lai apgūtu vingrinājumus, kas īkšķi ātrāk padarīs kustīgu.
Kopā ar laiku, kad cilvēks atkal iemācās staigāt, pēcoperācijas periods var ilgt 2–3 mēnešus, bet kopējais laiks, kamēr viss nostabilizējas, ir aptuveni gads. Pēc tam nav nekādu ierobežojumu.
Kad kauliņš ieņem veco pozīciju
Vienmēr pastāv risks, ka deformācija var atkārtoties, tomēr šādu gadījumu nav daudz – aptuveni 5%. Būtībā risks, ka īkšķis atkal gāzīsies atpakaļ, pieaug tad, ja bijusi izteikta tā deformācija. Problēmas atgriešanos pēc vairākiem gadiem var veicināt arī pēdai neērtu apavu valkāšana.
Re, kā!
Mazinvazīva operācija
Tagad ORTO klīnikā mazas deformācijas gadījumos īkšķi operē mazinvazīvi. Operācijas laikā ar mazu nazīti pārdur ādu, kaulā ieliek ātri rotējošu kaula frēzīti un rentgena kontrolē pārgriež kaulu, neatgriežot vaļā visus audus. Pēc tam pozīciju nofiksē ar pārsēju vai skrūvīti. Tas samazina rētošanos, tūsku, atkopšanās laiku. To, kādu operāciju veikt, izvērtē ārsts.
Parasti greizais īkšķis ir abu pēdu patoloģija. Parasti greizais īkšķis ir abu pēdu patoloģija.
Paasinājuma brīžos, kad kauliņš sāp izteiktāk, var izmantot nakts ortozes.
Pēcoperācijas periods var ilgt 2–3 mēnešus, bet kopējais laiks, kamēr viss nostabilizējas, ir aptuveni gads.
Pie vieglas abu īkšķu deformācijas operāciju var veikt abām pēdām vienlaikus.
