Māris Antonevičs: “Latvijas Avīze” par skandalozā brita plāniem brīdināja jau decembrī 9
No pieredzējuša drošības eksperta savulaik dzirdēju atziņu, ka viņa jomā galvenais ir informācija. Tieši tās iegūšanai ir jāvelta lielākās pūles. Latvijas drošības dienestiem nesenā pagātnē ir gadījušās vairākas “lažas”, ko var skaidrot tieši ar informācijas trūkumu. Piemēram, pagājušā gada jūnijā, kad NATO militāro mācību “Saber Strike 2015” laikā Ādažu militārajā bāzē nelikumīgi iekļuva divi Krievijas pilsoņi, kuri, kā vēlāk izrādījās, ir nacionālboļševiku organizācijas aktīvisti. Drošības policijai tas izrādījās pārsteigums.
Taču šoreiz ir cits stāsts. Informācijas bija ļoti daudz. “Latvijas Avīze” jau 2015. gada decembrī (!) rakstīja par to, ka uz Latviju pošas skandalozs britu “blogeris” Greiems Filipss (“”Jaunkrievijas” apdziedātāja viesizrādes Latvijā”, “LA” 15.12.2015.). Plašāk šis cilvēks gan pazīstams nevis savā etniskajā dzimtenē, bet gan Ukrainā, kur bija atradis savas dzīves jēgu kā maza, bet pietiekami spilgta skrūvīte Krievijas propagandas mašīnā. Viņa pašizrādīšanās centība mijās ar slimīgu vēlmi izraisīt pret sevi negatīvas emocijas no ukraiņu puses. Šķiet, G. Filipss no tā guva kādu vien psihiatrijas speciālistiem saprotamu baudījumu. Taču to labprāt izmantoja arī zināmais Krievijas propagandas kanāls “Russia Today”, kurā brits kādu laiku bija piestrādājis kā ārštata korespondents. Decembrī G. Filipss savās interneta dienasgrāmatās, kurās viņš detalizēti apraksta savas darbības un nodomus, paziņoja, ka plāno doties uz Baltijas valstīm. Tobrīd daudzi ieteica Latvijas medijiem nepievērst uzmanību un lieki nereklamēt šo personāžu. Iespējams, ka tā arī būtu bijusi pareizā rīcība, ja vien drošības dienesti būtu savu uzdevumu augstumos. No decembra līdz martam bija daudz iespēju pārbaudīt pieejamo informāciju un spert atbilstošus soļus, lai britu provokators, kas izliekas par žurnālistu, Latvijā nenonāktu. Jo vairāk tāpēc, ka ir reāls precedents tādam lēmumam. 2014. gada novembrī Latvijas “melnajā sarakstā” tika iekļauts Krievijas aktieris Mihails Porečenkovs. Kā toreiz interneta sociālajā tīklā “Twitter” paziņoja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Porečenkovs “ar savu rīcību grauj starptautisko tiesību principus”, bet šī rīcība bija tāda, ka aktieris, apmeklējot prokrieviskos Donbasa separātistus, nebija atteicies no iespējas nedaudz pašaudīties ar ložmetēju pa Ukrainas spēku pozīcijām. Tāds pats video internetā ir pieejams arī G. Filipsa izpildījumā – viņš šauj ar automātu un saka: “Ukrop…” (Viens no vārdiem, ar kuru krievi nicinoši apsaukā ukraiņus.) Žurnālists?
Marta sākumā G. Filipss publicēja jaunu vēstījumu par saviem plāniem – viņš jau esot ceļā uz Latviju. Viņš īpaši neslēpa, ka atrodas Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā, tātad bija viegli paredzēt, ka viņa ceļš, visticamāk, vedīs caur Igauniju. Un atkal jau drošības iestādes, kurām informācija tika pienesta uz paplātes, neko nedarīja. (Kas īpaši dīvaini, ja var ticēt, ka dažu pensionētu ārvalstu “antifašistu” ierašanās gan it kā esot veiksmīgi aizkavēta.) To, kas 16. martā notika Vecrīgā un pie Brīvības pieminekļa, nepārstāstīšu, jo par to jau tāpat ir pietiekami daudz ziņojuši visi Latvijas plašsaziņas līdzekļi. 16. marta vakarā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un Drošības policija steigā metās labot savu kļūdu – steidzīgi iekļāva viņu “melnajā sarakstā” un izraidīja no valsts. Par vēlu, viņš savu teātri jau bija nospēlējis.
Apzīmējums “britu tūristi” savulaik Latvijā bija ieguvis nelāgu slavu, jo šīs valsts pavalstnieki regulāri centās nokārtot savas dabiskās vajadzības pie Brīvības pieminekļa. Radās pat aizdomas, ka tā ir apzināta provokācija, piemēram, derību rezultāts. G. Filipss, kurš, starp citu, savulaik Ukrainā ieradās kā sekstūrists, ir tāds pats “čurātājs”, tikai ideoloģisks.
