Māris Antonevičs: Ideoloģiskā cīņa starp viendzimuma laulību atbalstītājiem un pretiniekiem turpināsies 0
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ideoloģiska cīņa starp viendzimuma laulību atbalstītājiem un pretiniekiem vienmēr ir bijusi klāesoša Latvijas politikā. Tā kā Latvijas Satversme nosaka, ka “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti…” (110. pants), tad tiek meklētas citas formas, kā šo jautājumu iekļaut politiskajā dienaskārtībā, piedāvājot kādu citu šādu attiecību reģistrācijas formu, kam ik pa laikam tiek atrasts jauns nosaukums, nemainot būtību – partnerattiecības, dzīvesbiedru likums vai pašlaik – civilā savienība.
Parasti šīs idejas atbalstītāji, lai arī aktīvi un skaļi, tomēr garantēti bija mazākumā, bet nupat šāda likuma pieņemšana jau šķita pavisam reāla un pretiniekiem nācās “noraut” balsojumu, lai tas tomēr nenotiktu. Tā kā pēc šī aizvadītās nedēļas Saeimas balsojuma ir bijis daudz emocionāli pielādētu paziņojumu, tad te noderētu vairāk fona informācijas.
Vispirms tehniskais jautājums – vai paņēmiens, kuru izmantojuši deputāti – nereģistrēties balsojumam, noraujot nepieciešamo kvorumu –, tiešām ir kaut kas skandalozs un neiedomājams? Vismaz tāds iespaids varēja rasties, lasot daļas sašutušo politiķu paziņojumus, kā arī ieinteresēto aktīvistu ierakstus soctīklos.
Īpaši izcēlās frakcijas “Konservatīvie” pārstāvji, kas izteica sašutumu un kaunināja, ka balsojumā nav piedalījusies arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, savukārt “Konservatīvo” partiju pārstāvošais tieslietu ministrs Jānis Bordāns pat piedraudējis ar (!) kriminālatbildību, interpretējot nenotikušo balsojumu kā apzinātu (Satversmes) tiesas sprieduma nepildīšanu.
Taču atbilde ir – nē, balsojuma “noraušana” nav nekas krimināls, ne arī ārkārtējs, bet gan viena no parlamentārismā izmantojamām legālajām metodēm. Ne jau tikai Latvijā, bet arī visās citās demokrātiskās valstīs. Protams, tā nav ikdienišķa pieeja un tiek izmantota samērā reti.
Politikas terminoloģijā tā tiek apzīmēta kā “obstrukcija”. No svešvārdu vārdnīcas: obstrukcija – demonstratīvs protesta veids, cīņas paņēmiens – kāda procesa, pasākuma traucēšana, palēnināšana.
Ja šāda balsojumu noraušana kļūtu par ikdienu un paralizētu likumdošanas procesu, tad to varētu uzskatīt par parlamentāro krīzi, no kuras jāmeklē izeja, piemēram, Valsts prezidentam rosinot Saeimas atlaišanu. Taču, ja tas ir izņēmums, tad arī nav iemesla taisīt traģēdiju. Protams, vienmēr ir iespēja mainīt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli, lai deputātiem šādu politiskās cīņas metodi liegtu, tomēr diez vai šis ir tas gadījums.
Ja runā par ideoloģisko pretstāvi, tad arī te būtu jāatgādina partiju pozīcijas. Lai gan varētu rasties iespaids, ka šajā jautājumā Saeimā pārstāvētie politiskie spēki ir sadalījušies divās karojošās nometnēs, tā tomēr īsti nav. Idoloģiski šis jautājums ir svarīgs tikai dažām frakcijām. “Attīstībai/Par” tā noteikti ir viena no galvenajām prioritātēm.
Ja skatās vēl sīkāk apvienības ietvaros, tad partijai “Kustība Par” tas ir pats galvenais jautājums, kas tika apstiprināts arī neoficiālā aptaujā vienā no partijas kongresiem, un no šī spēka ir ievēlēti deputāti, kas faktiski pakārtojuši tam visu savu politisko darbību.
Savukārt partijai “Latvijas attīstībai”, kā intervijā “Latvijas Avīzei” savulaik atzina valdes līdzpriekšsēdētājs Ivars Ijabs, tas arī esot viens no “Top 3” jautājumiem.
Idejai atbalstoša vienmēr bijusi arī “Vienotība”, bet nevarētu teikt, ka tā kādreiz īpaši mēģinātu uzņemties inciatīvu.
Apmēram tāda pati situācija ir no otras puses – stingri konservatīvās pozīcijās ir Nacionālā apvienība, savukārt vairākas citas partijas (ZZS, “Saskaņa”) it kā neatbalsta, taču arī tas nav bijis tā principiāli.
Visneparastākā ir partijas “Konservatīvie”, iepriekš Jaunās konservatīvās partijas, transformācija. Saeimā tā nokļuva ar diezgan skaidri deklarētu pozīciju, kas joprojām ir lasāma partijas interneta lapā: “Mūsu izpratnē laulība var būt tikai savienība starp vīrieti un sievieti, kā tas laika gaitā sabiedrībā vienmēr ir bijis un kā tas šobrīd ir nostiprināts arī mūsu Satversmē. (..) … jau šobrīd visi sadzīviskie jautājumi viendzimuma pāriem ir atrisināti citu likumu ietvaros.” Taču tagad tieši šī partija kļuvusi par kaislīgāko Civilās savienības likumprojekta atbalstītāju līdzās “Attīstībai/Par”.
To nevar skaidrot tikai ar bieži piesaukto Satversmes tiesas sprieduma izpildi, jo, kā norāda likumprojekta pretinieki, tiesas spriedumu var izpildīt arī citādā veidā – piemēram, ar grozījumiem darba likumā, kas palielina t.s. tēva atvaļinājuma saņēmēju loku. Savukārt, ja runā par kriminālatbildību, kuru piesauc Bordāns, tad apšaubāmākais šajā stāstā ir aizdomas par balsojuma ietekmēšanu Saeimas Juridiskās komisijas sēdē.
Aizdomu ēna krīt pār komisijas vadītāju Jāni Butānu no “Konservatīvajiem”, kurš to visu turklāt izdarījis tik uzkrītoši neveikli, ka ne vien sagādājis darbu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, bet arī iedevis vēl vienu stipru argumentu likumprojekta pretiniekiem, kas var iebilst, ka viņi negrib piedalīties “netīrā spēlē”. “Konservatīvo” neticamās pārvērtības var skaidrot vai nu ar ideoloģiskām izmaiņām, vai nu ar kādiem sabiedrībai nezināmiem politiskiem darījumiem, lai gan nevar izslēgt arī abu šo faktoru kombināciju.
Lai vai kā, temats nav slēgts. Nav nekādu šaubu, ka ideoloģiskā pretstāve turpināsies arī nākamajā Saeimas sasaukumā, bet tas, uz kuru pusi tā noslieksies, atkarīgs no vēlēšanu rezultātiem.
