Agris Liepiņš: Kāds tad ir Ungārijas lielākais grēks? 22
Ungārijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva premjerministra Viktora Orbāna vadītā konservatīvā partija “Fidesz”, un uzreiz pasaules plašsaziņas līdzekļi vienotā balsī sāka vēstīt, ka tā ir diktatoriska stila partija, kurai simpātijas izrāda Eiropas galēji labējās partijas un visādu veidu ekstrēmisti. Dažs politikas vērotājs paziņoja, ka pēc sava darbības stila Orbāna partijas taktika atgādina Krievijas prezidenta Vladimira Putina piekopto taktiku, ka Ungārija attālinās no Eiropas un virzās pretī Krievijas ietekmes sfērai.
Kāda politiķe radio izteicās, ka Ungārija tagad vēl vairāk attālināšoties no Eiropas kopējām vērtībām, jo iestāšoties par nacionālu, kristīgās vērtībās balstītu valsti. Ungārija gribot dzīvot pa savai modei, bet vienlaikus arī baudīt Eiropas Savienības labumus. Dzirdētais lika satrūkties – vai patiesi kristīgās vērtības vairs netiek uzskatītas par Eiropas vērtībām? Visa Eiropas kultūra, tās identitāte sakņojas kristietībā! Kāds tad ir Ungārijas lielākais grēks, ar ko tās valdība izpelnījusies šādu birku piekāršanu?
2015. gada septembrī, attīstoties bēgļu krīzei, Ungārijas valdība paziņoja, ka milzīgās migrantu masas, kuras cauri Ungārijai dodas uz Vāciju, padara situāciju valstī nekontrolējamu. Vācija savukārt paziņoja, ka neatraidīs nevienu bēgli. Vācijas kanclere Angela Merkele un citu ES valstu vadītāji asi kritizēja Ungāriju, kas sāka atjaunot savas nacionālās robežas. Tāpat Ungārijas valdība nevēlējās piedalīties Eiropas Savienības bēgļu kvotu shēmā, ungāri norādīja, ka netic vairākumam bēgļu stāstu, jo nespēj gūt patiesu informāciju. Daudzi migranti savus identifikācijas dokumentus bija iznīcinājuši, bēgļi apgalvoja, ka ieradušies no Sīrijas, bet, atbildot uz varas iestāžu uzdotajiem jautājumiem, izrādījās, ka viņi par šo valsti neko nezina.
Vienlaikus tajā pašā 2015. gadā Ungārijas valdībai izveidojās konflikts ar miljardieri Džordžu Sorosu, kurš tērēja ievērojamas summas, lai veicinātu ideju par atvērtām robežām un migrantu brīvu iekļūšanu Eiropā. Viktors Orbāns publiski kritizēja Sorosu, sakot, ka miljardieris atbalsta visu, kas vājina nacionālās valstis. Soross savukārt rakstīja, ka viņa fonds dara visu, lai aizstāvētu Eiropas vērtības, kamēr Orbāns cenšas tās sagraut. Orbāna mērķis esot nacionālo robežu aizsardzība, un bēgļi tiekot uzskatīti kā traucēklis. Savukārt Sorosa mērķis esot bēgļu aizsardzība, kam traucē nacionālās robežas. Lielākais ungāru satraukums bija par to, ka, valstī ieplūstot nekontrolētām citas ticības migrantu masām, Ungārija zaudēs savu identitāti. Jau šodien daudzās ES valstīs ir migrantu rajoni, kuros policija vairās ieiet.
Bēgļu krīze Eiropā nebūt nav beigusies un migrantu radītās problēmas Eiropas valstu identitātei nekur nav pazudušas, tās nakotnē tikai palielināsies. Tāpēc nepārsteidz, ka Orbāna priekšvēlēšanu kampaņā uzsvars tika likts uz brīdinājumiem par musulmaņu un afrikāņu migrantiem. Orbāns izteicās, ka viņa partijas zaudējuma gadījumā Sorosa atbalstītā internacionālistu valdība Ungāriju pārvērtīs par migrantu valsti. Jāatceras, ka ungāru tautas vēsturiskā atmiņa glabā sajūtas par Osmaņu impērijas jūgu.
Nav arī pārsteigums, ka katrs, kurš līdz šim Eiropā iebildis pret nekontrolētu migrāciju un brīvprātīgi uzspiestu bēgļu uzņemšanu, ES politiskajā elitē ticis pasludināts par galēji labēju, Eiropas vērtības necienošu politiķi, no kura godīgam eiroparlamentārietim jāvairās kā velnam no krusta. Ar birku piekāršanu tomēr var misēties. Sauklis “Laipni lūdzam Eiropā!” vairs neliekas daiļš pat daļai Vācijas valdošās partijas politiķu. Izrādās – arī vācieši grib būt vācieši. Aptuveni simts tautas kalpu, kuri pārstāv Angelas Merkeles vadītos kristīgos demokrātus, nākuši klajā ar dokumentu, kurā aicina partiju atgriezties pie savām kristīgajām vērtībām. Viņi pieprasa atteikties no Merkeles piekoptās atvērto durvju politikas un uzsver, ka kancleres 2015. gada lēmums par Vācijas robežu atvēršanu nekontrolētai migrācijai bija nepareizs un nelegālie imigranti nekavējoties jāizraida. Tāpat viņi norāda, ka islāma ekstrēmisms nav savienojams ar Vācijas konstitūciju un tāpēc nevar būt piederīgs Vācijai.
Līdz šim kanclere teikusi, ka valstī ir vismaz pieci miljoni islāmticīgo, viņus nevar ignorēt un tāpēc islāms ir neatņemama Vācijas sastāvdaļa. Vai savas partijas biedru viedokli Angela Merkele varēs ignorēt?
