Ideju kodi keramikas darbos. Roberta Atraste recenzē izstādi “Laipni lūgti manā mīlestības dārzā” Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā 1
Roberta Atraste, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā no 8. jūlija līdz 16. oktobrim apskatāma izstāde “Laipni lūgti manā mīlestības dārzā”.
Kultūras ceļš no meža biezokņiem caur svēto birzi ved uz dārzu – uz mākslīgi iekārtotu un iekoptu dabas stūrīti. Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā ir iekārtots mīlestības dārzs, kurā laipni aicina Rūdis Pētersons jeb Del Ruden. Viņa stils ir plūstošs un mainīgs, jo mākslinieks var strādāt ar dažādiem materiāliem. Iedvesmu viņš rod citās mākslas jomās, piemēram, literatūrā, mūzikā, klasiskajā mākslā un citu zemju kultūrā, taču par vislielāko iedvesmu uzskata pašu radīšanas procesu.
Mākslinieks absolvējis Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu. Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedrā ieguvis bakalaura un maģistra grādu. Piedalījies vairākās grupu izstādēs, veidojis nelielu grupas izstādi Turcijā, kur studējis vietējo keramiku, kā arī Porto universitātē Portugālē. Izstādē apskatāmie darbi – no 2018. līdz 2022. gadam – ietiecas šajos autora dzīves notikumos.
Govs purns, kazas ragi un aizmugure kā nelabajam
Mijiedarbībā ar zemapziņu un apziņu tapušie darbi neslēpjas aiz stikla vai neaizsniedzamos augstumos. Mīlestības dārza sargs – lielformāta skulptūra “Govis!” – sagaida apmeklētājus tupus. No pirmā acu skata tas varētu šķist kā mīnotaura tēls, taču tik vienkārši šoreiz gan nav. 2018. gadā tapusī keramikas skulptūra ar govs galvu, kazas ragiem un cilvēka ķermeni balstās uz lielām pēdām un ar rokām ir aizklājusi acis. Pats mākslinieks saka, ka tā ir ironija:
“(..) noņem rokas no acīm un esi pārsteigts par to, kas notiek… gribas parādīt mēli visam. Stāsts ir vairāk par identitātes krīzi.” *
Pirmajā brīdī šķietami aktuālā problēma patiesībā ir nodarbinājusi cilvēku prātus jau izsenis. Par to liecina Del Ruden izmantoto simbolu valoda. Govs ir sens mātes barotājas un kosmosa ģeneratīvo spēku simbols. Daudzu Austrumu tautu kultūrās govs personificēja Māti Zemi.
Jāteic gan, ka Del Ruden zvēra ragi nepavisam neatgādina govs ragus – tie vairāk līdzinās kazas galvas rotai. Kazas rags simbolizē auglīgo dabu (pilnības rags). Pieticīgā kaza kā barotāja – kaza Amalteja zīdīja mazo Zevu – antīkajā mitoloģijā bija lielā cieņā. Psiholoģijā ragus dažreiz saista ar sarežģītām izvēles problēmām (“dilemmas ragi”), un tas saskan ar paša mākslinieka komentāru par saskaršanos ar identitātes krīzi. Ragi ir arī vienīgā ar pigmentu rotātā skulptūras daļa un greznojas lakoniskā, zeltainā tonī.
Savukārt plauksta ar izplestiem pirkstiem, kas aizsedz govs acis, var tikt tulkota kā nevienprātība. Skul-ptūras kailums to parāda pirmatnējā veidā bez sociālām un hierarhiskām atšķirības pazīmēm, ko piešķir apģērbs.
Ziedi, arhitektūra un ūdens
Rūda Pētersona veikli izmantotie tradicionālie simboli ir vizuāli uztverami ideju “kodi”. Tos iespējams turpināt šifrēt vēl septiņpadsmit citos keramikas darbos, kuri lielākoties ieguvuši vāzēm līdzīgas formas. Tomēr – neuzspiežot domu plūsmai nekādus ierobežojumus.
Pie iedvesmas avotiem pieskaitāmi arī mīti – to secinu pēc otrā darba nosaukuma “Eiropas nolaupīšana II” (2022). Sāku pamanīt, ka vāzes nav tukšas – tās sevī glabā stāsta turpinājumu – visbiežāk augu motīvos. Ziedi vietumis mijas ar arhitektūras formām, piemēram, šaurām logailām, kas ļauj ieskatīties vāzes iekšienē, vai pat veselu kāpņu sistēmu darbā “Gaisa pils” (2021). Dažādās lapiņas, taustekļi, pērlītes un citas detaļas vāzes padara dzīvas, tās šķiet sulīgas un mainīgas, kā, piemēram, darbā “Dzīvības koks” (2021) un “Ziedēt līdz sprādzienam” (2022).
Vienojošs motīvs ir arī zilā krāsa, kas ieskanas teju katrā darbā. Kopā ar kāpnītēm, flīzēm un tropisko augu detaļām tā uzbur dienvidniecisku ainu, kam, domāju, par pamatu varētu būt mākslinieka studijas Portugālē. Neviļus raisās asociācijas ar šī gada Venēcijas biennālē plašu starptautisko atzinību guvušo mākslinieču duetu “Skuja Braden”. Likumsakarīgi, ka arī Del Ruden šobrīd turpina nest Latvijas vārdu pasaulē, apliecinot mūsu keramiķu augstās tehniskās un mākslinieciskās spējas.
Pārpilnības rags
Greznie kazas ragi izstādes sākumā, šķiet, nav sakritība, jo nudien – izstāde ir pārpārēm auglīga. Šeit gan jāatzīmē, ka vietumis tas var arī traucēt. Izstādes nelielā telpa ierobežo skatītāja uztveres spējas, un vienā brīdī sāk kļūt gluži pārāk raibi. Keramikas darbi, kas, lai tos aplūkotu no visiem rakursiem, paģēr atkārtotu riņķošanu ap baltajiem podestiem, cīnās par uzmanību ar pie sienas izstādītajām ilustrācijām. Trīsdesmit divi izstādes darbi būtu pelnījuši vai nu lielāku izstādes telpu, vai arī rūpīgāku atlasi.
Saprotama ir mākslinieka vēlme parādīt pēc iespējas vairāk, jo, kā noprotu, ilustrācijas ir tāds kā sākuma punkts tālākiem keramikas darbiem. Tomēr šajā telpā tie cīnās par vienlīdz nedalītu uzmanību, riskējot apdullināt skatītāju. Tomēr ar nelielu koncentrēšanās spēju piepūli izstāde transformē mākslinieka iekšējo pasauli – acīmredzamu pārpilnības ragu – citiem uztveramā formātā.
* Zalamane, D. Keramiķi Agnese Sunepa un Rūdis Pētersons sapņo par starptautiskiem simpozijiem Saldū // Latvijas Radio. – 2021.–11. dec. Publ.: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/stiprie-stasti/keramiki-agnese-sunepa-un-rudis-petersons-sapno-par-starptautisk.a153052/
