Ideja par studijām krievu valodā arī valsts augstskolās joprojām ir dzīva 0
Jau rakstīju, ka sākotnēji priekšlikums par to, ka arī valsts augstskolās un koledžās jāļauj studēt krieviski, parādījās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotajā likumprojektā par izmaiņām Augstskolu likumā, ko IZM iesniedza izskatīšanai valdībā.
Pēc koalīcijas partneru – “Vienotības” un Nacionālās apvienības – iebildumiem likumprojekta virzība tika apturēta, turklāt tika paziņots, ka toreizējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis vēlējies Augstskolu likumu grozīt par labu tikai citām Eiropas Savienības (ES) valstu valodām, bet krievu valodas iekļaušana dokumentā bijusi kādu ierēdņu pārcentība vai pat sabotāža. Kaut arī likumprojekts tika atzīts par kļūdainu, tas ilgi netika atsaukts, kamēr galu galā IZM iesniedza izskatīšanai valdībā jaunu projektu, kas paredz paplašināt tikai ES valodu (faktiski – angļu) izmantošanu studijās. Jaunais likumprojekts bija jāsaskaņo ar citām ministrijām. VARAM, ko tāpat kā IZM vada Reformu partijas (RP) pārstāvis, sniedza atzinumu, kurā cita starpā minēts, ka valsts augstskolās un koledžās jāatļauj studijas krieviski, jo tas veicināšot šo izglītības iestāžu konkurētspēju.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) apgalvoja, ka par atzinumā pausto viedokli uzzinājis tikai brīvdienās, kaut “Latvijas Avīzes” rīcībā tas nonāca jau ceturtdien.
“Valsts sekretāru sanāksmē ierēdņi sniedz atzinumus atbilstoši kompetencei, un var gadīties – kāds savu kompetenci arī pārkāpj. Katrs teikums, ko ieraksta atzinumā par citas ministrijas sniegtu dokumentu, netiek saskaņots ar ministru,” teica E. Sprūdžs, tādējādi noveļot atbildību uz ierēdņiem.
“Politiskā kontrole notiek, kad dokuments nonāk Ministru kabinetā; tad es vienalga būtu to pamanījis. Mēs, protams, pavērtēsim, vai nav pārsniegtas pilnvaras, vai nav jāpamaina kādas procedūras,” mierināja ministrs, uzsverot, ka pats neatbalsta ideju par krievu valodas ielaišanu valsts augstskolās.
Interesanti gan, ka cita starpā E. Sprūdžs teica: “Uzskatu, ka mums (VARAM – I. K.) nebija jācenšas pamatot krievu valodas lietojumu.” Kad jautāju, kam tad bija jāpalīdz, E. Sprūdžs atbildēja: “Izglītības un zinātnes ministrijai, cik saprotu.”
VARAM parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis, kurš pārstāv Nacionālo apvienību, apgalvoja, ka pirms atzinuma iesniegšanas valdībā par tajā paustajām idejām nav zinājis: “Ierēdņi pauduši politisku viedokli par tēmu, kas turklāt ir ārpus šīs ministrijas kompetences. Tā tam nebija jānotiek.” E. Cilinskis paredzēja, ka tālākā likumprojekta gaitā šis VARAM paustais viedoklis par krievu valodas ieviešanu augstskolās netiks uzturēts.
Viņš uzskata, ka nav pamata domāt, ka RP, slēpjoties aiz ierēdņu mugurām, spītīgi bīda ideju par studijām krieviski, bet E. Sprūdžs to nosauca par “diezgan dīvainu interpretāciju”.
E. Cilinskis stāstīja, ka jaunais izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, tiekoties ar nacionāļu frakciju, solījis šādus jautājumus izskatīšanai Saeimā vai valdībā nevirzīt, ja par to nebūs vienojusies valdošā koalīcija.
Jāsaka gan, ka preses konferencē pēc stāšanās amatā V. Dombrovskis skaidri neatbildēja, kad jautāju, vai valsts augstskolās būtu jāpieļauj studijas krieviski. “V. Dombrovska padomnieks Reinis Tukišs teica: “Cik man zināms, VARAM sniegto atzinumu ar IZM ierēdniecības līmenī nesaskaņoja.”
