Ideja ir – taisām augšā! 0
Laikā, kad vīru koru skaits rūk un daži to sauc pat par izmirstošu sugu, nupat radies jauns jaunu vīru koris, kas gatavs darboties pēc pavisam citiem principiem un pierādīt, ka arī nelielā sastāvā muzikālo latiņu var celt gana augstu. Mākslas muzeja “Rīgas birža” vīru koris dibināts 2016. gada 27. septembrī, kopā sanākot draugiem un domubiedriem.
Nepilna gada pastāvēšanas laikā koris ar panākumiem piedalījies 12. Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā “Sudraba zvani” Daugavpilī, kā arī uzstājies ar koncertiem dažādos Latvijas novados un “Rīgas biržā”. Repertuārā ir komponisti Pēteris Vasks, Ēriks Ešenvalds, Emīls Dārziņš, Veljo Tormiss, Fransiss Pulenks, un, cerams, laika gaitā šim sarakstam pievienosies vēl daudzi vīru balsīm kormūziku radījuši komponisti.
Ideja radīt šādu kori Rūdolfam Bacānam un Kasparam Vēveram radās kā bijušajiem Kaspara Ādamsona vadītā Kultūras akadēmijas jauktā kora “Sōla” dziedātājiem, kad uz “Sōla” pamata vienam koncertam tika izveidots vīru koris “Solis”, kas Emīla Dārziņa konkursā vīru kategorijā ieguva pirmo vietu.
Rūdolfs Bacāns, kurš izgājis visu dziedātāja izglītības ceļu no zēnu kora līdz Valsts akadēmiskā kora “Latvija” māksliniekam, saka: “Ir “Mediņos” un “Dārziņos” no zēnu gadiem dziedājuši puikas, ar labu izglītību, labām balsīm, bet tagad viņi nekur vairs nedzied, tā man radās ideja dabūt viņus laukā no mājām vīru korī.” Uzaicināto liste – kontaktu un sakaru Rūdolfam gana – bijusi diezgan prāva.
Doma saistīt kori tieši ar Mākslas muzeju “Rīgas birža” Rūdolfam Bacānam iešāvusies prātā, vienkārši viendien ejot cauri Doma laukumam. Kas cilvēku te vispirms uzrunā? Kā pirmā acīs iekrīt Radio ēka, kas jau aizņemta (lasi – tās vārdu nes slavenais Sigvarda Kļavas vadītais Radio koris), tad Doma baznīca, taču tajā jāmaksā par ieeju… “Pats biju izbrīnīts, ka pēc tam, kad pirmoreiz savu ideju bijām elektroniski prezentējuši muzeja vadītājai Daigai Upeniecei, viņa diezgan ātri atsaucās un nepagāja ne nedēļa, kad jau sēdējām pie viena galda,” stāsta Rūdolfs. Pēc jaundibinātā kora varēšanas testēšanas viens no pirmajiem viņu koncertiem bija izstādes “Prado 12 raksturi” noslēgumā, vīru sniegumam izvēršoties par lielu un patīkamu pārsteigumu mākslas cienītājiem.
Mēģinājumu telpā viņiem ir mazs sintezatoriņš un viena rozā kaste notīm. Jautāts par savstarpējo lomu sadalījumu, Rūdolfs Bacāns saka: “Mums ir divi diriģenti un viens mākslinieciskais vadītājs. Ļoti uzticos Kaspara muzikālajai gaumei, un pagaidām viņš mani vēl nav pievīlis.”
Atšķirībā no tradicionāli ierastā koru ritma mēģināt noteiktā laikā un vietā divas vai trīs reizes nedēļā – un tā mēnešiem un gadiem – “Rīgas biržas” vīru koris strādā pēc projektu principa, sanākot kopā, lai sagatavotu konkrētu koncertprogrammu. “Ir ideja, ir iecere, visiem izsūtām piedāvājumu un, ja jūtama vilkme, taisām augšā,” kora darbības principu raksturo Kaspars Vēvers. Viņš teic – ne vienu vien dziedātāju atbaida ikdienas rutīna, kas nevairo vēlēšanos nākt uz mēģinājumiem, gadu no gada apgūstot vienu un to pašu un dziedot arī līdz galam nepārdomātos koncertiņos.
Mākslas muzeja “Rīgas birža” vīru kora pirmais mērķis jeb lielais projekts saistās ar Latvijas valsts simtgadi. Tiek lolota iecere izveidot koncertizrādi, restaurējot iespējamo brīdi un vidi, kad, sekojot vācu kultūras tradīcijām, vīri sanāca krogā, lai uzdziedātu. Jautājums – kādā valodā, salikumā? Skaidrs, ka arī pirmās latviešu tautasdziesmu apdares nav ar nacionāli harmonisku krāsu, bet riktīgi, diezgan akadēmiski, rietumnieciski, vāciski gabali. “Gribas, lai viss ir ne tikai muzikāli, bet arī vēsturiski pamatoti, tādēļ mums palīdzēt piekritis vēsturnieks Juris Griņēvičs,” stāsta Kaspars Vēvers, “vēlamies atrast senus, varbūt pat ne līdz galam izstrādātus skaņdarbus, ievest klausītāju tādā kā sajūtu restaurācijas darbnīcā. Lai šī programma ir kārtīgi pamatota, nevis kaut kā kopā savāktas un smuki nodziedātas dziesmiņas. Tāpēc arī tik viegli nenāk, vajag kārtīgi piesēsties, parakņāties arhīvos.”
Braucot uz “Sudraba zvaniem” Daugavpilī, viņi pa ceļam iedziedājušies vairākās baznīcās Sēlijas pusē, Ilūkstes novadā, un arī 17. septembrī uzrunāti dziedāt dievnama jumta restaurācijai rīkotā labdarības koncertā jau no ceļa gleznainā kalnā saskatāmajā Červonkas baznīcā Sēlijas pusē. Klīst leģendas, ka savā laikā tur kristīts Rainis.
Tuvākais lielais mērķis ir sevi labi parādīt šoruden Otrajā starptautiskajā Baltijas jūras koru konkursā Jūrmalā, kas veidots trīs kārtās – obligātā, izvēles un “Grand Prix” izcīņa. Mākslas muzeja “Rīgas birža” vīru koris konkursam izraudzījies vokāli sarežģītu un izteiksmīgu mūziku – Pētera Vaska “Mūsu māšu vārdi” ar Māra Čaklā dzeju ir kā tīrradnis, neapstrādāts dārgakmens, smags, kādā brīdī varbūt nenopulēts, bet ļoti izteiksmīgs skaņdarbs. Otrs – somu komponista S. Eino Juhanni Rautavaras “Serenāde alum” – ne gluži kā “Alutiņi vecais brāli”, bet ar savu pārsteigumu skaņdarba beigās. Interesanti, ka obligātais skaņdarbs – tieši šim konkursam rakstītais Ērika Ešenvalda “Lux eterna” – pielāgots gan viendabīgajiem, gan jauktajiem koriem. “Vīru koru mūzika un sniegums tiek vērtēts tā kā pakāpīti zemāk, vispirms ir lieliski jauktie kori, tad sieviešu kori,” pieredzē dalās Kaspars Vēvers, “reti kad vīri konkursos iekabina jauktajiem koriem, ļoti gribētos, lai šī situācija mainās.” Trešais “Rīgas biržas” vīru kora trumpis ir šogad mūžībā aizgājušā igauņu komponista Veljo Tormisa “Jūras apdziedāšana” – pēc somu un zviedru vīru kopkora pasūtījuma radīts skaņdarbs kuģa “Estonia” bojāgājušo piemiņai.
Kasparu Vēveru ļoti valdzina iespēja iedziļināties līdz šim neizpētītā vīru kora mūzikā, iedvesmo svaigs, nedzirdēts, kvalitatīvs repertuārs. Sākumā mazliet šaubījušies – ideja laba, sanākam, bet ko dziedāsim? Ja pameklē, tad, izrādās, skandināviem ir ļoti spēcīga vīru koru kustība un kormūzika, arī pakāpīti augstāks sniegums nekā Latvijas vīriem. Igaunijā ir profesionāli vīru kori, tiesa, savukārt nav jauktā kora kā mūsu Valsts akadēmiskais koris “Latvija”. Kaspars Vēvers rokas katalogos, bibliotēkās, skaņu ierakstos, lai kopā ar “Rīgas biržas” vīru kori ieraudzītu un ieskandinātu vīru kormūzikā tālāku un neatklātu apvārsni.
RADOŠĀS VIZĪTKARTES
Kaspars Vēvers, Mākslas muzeja “Rīgas birža” vīru kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs
* Absolvējis Mediņa mūzikas vidusskolu, Mūzikas akadēmijā bakalaura grādu ieguvis pie diriģenta Sigvarda Kļavas, maģistrantūru beidzis pie Andra Veismaņa. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā vada jaukto un meiteņu kori. Latvijas Bankas korī strādā par kormeistaru.
Rūdolfs Bacāns, Mākslas muzeja “Rīgas birža” vīru kora diriģents
* Jau sesto sezonu – Valsts akadēmiskā kora “Latvija” kora mākslinieks; astoto sezonu – Tukuma novada Tumes jauktā kora mākslinieciskais vadītājs.
NEZINĀMĀ VĪRU KORU PASAULE
* Svētkiem gatavojas 24 vīru kori; 2013. gadā svētkos piedalījās 26 vīru kori.
* Skatēs 2017. gadā 4 vīru kori ieguvuši augstāko pakāpi, 12 vīru kori ieguvuši 1. pakāpi, bet 2. pakāpe piešķirta 8 vīru koriem.
* Lielākais vīru koris Latvijā ir Rīgas Tehniskās universitātes “Gaudeamus” (64 dziedātāji).
KORA KODS
* Uzaicināto dziedātāju izvērstajā listē – ap 30 vīru.
* Līdz šim kopā sanākuši – 22.
* Jaunākajam dziedātājam – 17 gadi.
* Vecākajam – tuvojas 40.
