“Ideja ir ļoti vienkārša!” Šlesers nāk klajā ar ambiciozu plānu, kā attīstīt “airBaltic” un Latvijas tūrisma nozari 116
“Kas attiecas uz kompāniju “airBaltic”, tā Latvijai ir vajadzīga – viņu ir iespējams attīstīt,” tā intervijā TV24 raidījumā “Ziņu top” atzina 14. Saeimas frakcijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) priekšsēdētājs Ainārs Šlesers, apspriežot nacionālās aviokompānijas “airBaltic” darbību un finansiālo situāciju, kā arī tūrisma nozari.
“Ja es šodien būtu bijis premjers vai satiksmes ministrs, tad es nāktu ar konkrētu plānu, kā palīdzēt gan “airBaltic”, gan tūrisma sektoram. Un mans priekšlikums ir ārkārtīgi vienkāršs: mums ir sezona, kad “airBaltic” vadā pasažierus un pelna naudu, un tad ir nesezona, kad daudzas lidmašīnas nelido. Un ja lido, tad ar pustukšām kabīnēm…Nu cilvēki nelido no oktobra līdz decembrim, no februāra līdz martam. Apmēram pusgads. Man ir priekšlikums – paņemam 50 miljonus eiro un ieguldām tūrisma attīstībā,” sacīja Saeimas deputāts Šlesers.
Šlesers TV24 raidījumā “Ziņu top” detalizēti izstāstīja savu priekšlikumu, kas būtu jādara saistībā ar nacionālo aviokompāniju “airBaltic”.
“Tātad izsludinām konkursu aviokompānijām un nopērkam masveidā šīs tukšās vietas – izpērkam no visām aviokompānijām. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka 80% no visa apjoma paņems “airBaltic”, 20% – pārējās aviokompānijas. Un ideja ir ļoti vienkārša! Mēs nopērkam šīs lētās brīvbiļetes, pieņemsim, par kaut kādiem 30 eiro turp atpakaļ. Un mēs pasakām, ka mēs gribam atvest uz Latviju tūristus un piepildīt viesnīcas ar šiem cilvēkiem – tūristiem, kas maksās vismaz 3 dienas par nakšņošanu, plus vēl par restorāniem, kafejnīcām, muzejiem, koncertiem un tā tālāk,” tā savu ambiciozo ideju klāstīja Šlesers.
Pēc viņa domām, tā Latvijai varētu piesaistīt vismaz miljonu tūristu, kas nebūtu atbraukuši nesezonā. “Viesnīcas strādā, cilvēki strādā! Kafejnīcas un restorāni Vecrīgā netiek vērti ciet,” tā izskaitļojis Saeimas deputāts.
“Mans priekšlikums ir tāds – tā ir normāla investīcija valsts mārketingā, piesaistot tūristus, kas tērē naudu. Un mans aprēķins ir ļoti vienkāršs: mēs ieguldām 50 miljonus [eiro], un pretim ir šie cilvēki, kas nekad nebūtu plānojuši atlidot. Mēs viņiem piešķiram brīvbiļeti, viņi atlido uz Rīgu, Latviju, un katrs šeit izterē vismaz 300 eiro vidēji par šīm trīs dienām, maksājot par viesnīcu un tā tālāk,” aizrautīgi stāstīja deputāts TV24 raidījumā. “Līdz ar to mēs pretim saņemam 300 miljonus [eiro] mūsu ekonomikā, no kuriem vismaz 100 miljoni ienāk budžetā. (…) Līdz ar to “airBaltic” ir dabūjis papildu naudu, viesnīcas un tūrisma nozare strādā, kafejnīcas un restorāni neveras ciet – super!” uzsvēra Šlesers.
Taču problēma šodien esot valdībā, kas “no opozīcijas negrib ņemt nevienu normālu priekšlikumu,” sarūgtināts ir Šlesers, jo šis viņa priekšlikums varētu palīdzēt mūsu ekonomikai “paraktiski celties uz augšu”.
Jau vēstīts, ka Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai attiecīgajā periodā gadu iepriekš, tā trešdien, 14.augustā, “airBaltic” investoru zvanā par pirmā pusgada rezultātiem sacīja “airBaltic” prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.
Savukārt “airBaltic” apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 16,5% un bija 339,3 miljoni eiro.
Gauss informēja, ka “airBaltic” salīdzināmie ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas jeb EBITDAR šogad pirmajā pusgadā bija 76,5 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 39,2% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Savukārt vidējais vietu piepildījums ir pieaudzis no 74,5% līdz 76,9%.
Gauss informēja, ka pirmā pusgada rezultāti ieņēmumu, EBITDAR un vietu piepildījuma ziņā ir augstākie lidsabiedrības vēsturē. Tomēr, neraugoties uz pozitīvajiem rādītājiem, “airBaltic” finanšu rādītājos ir arī zaudējumi, kas galvenokārt saistīti ar gaidāmo “Pratt&Whitney” dzinēju deficītu 2024.gadā, kā arī paātrinātām amortizācijas izmaksām, ko rada dzinēju pilnas apkopes pirms paredzētā termiņa, kas daļēji saistīts ar metāla pulvera piegādes problēmām.
Vienlaikus “airBaltic” šogad pirmajā pusgadā pārvadājusi kopumā 2,2 miljonus pasažieru, kas ir par 11,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, 2024.gada pirmajā pusgadā pieauga līdz 34 100, kas ir pieaugums par 11,8%.
Tāpat šogad pirmajā pusgadā pieejamo sēdvietu kilometru (ASK) pieaudzis par 15,8%, sasniedzot 4,2 miljardus, salīdzinājumā ar 3,6 miljardiem 2023.gada pirmajā pusgadā.
Gauss papildināja, ka pirmo pusgadu uzņēmums ir iesācis veiksmīgi, jo tostarp ir palielinājies veikto lidojumu un pasažieru skaits. Tāpat uzņēmumu ietekmēja pieaugošās izmaksas un kapacitātes ierobežojumi, tomēr stratēģiskais fokuss un operacionālā efektivitāte ir ļāvusi pārvarēt šos izaicinājumus.
Komentējot potenciālo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Gauss norādīja, ka turpinās sarunas ar potenciālo investoru pirms IPO par iespējamo procesa virzību šī gada otrajā pusgadā. Savukārt vairāk informāciju par stratēģisko investoru lidsabiedrības pārstāvji nesniedza, norādot, ka sarunas vēl turpinās un par to plašāk informēt varēs vēlāk.
Viņš papildināja, ka “airBaltic” turpina virzīties uz potenciālo IPO šogad otrajā pusgadā, piebilstot, ka šos termiņus var ietekmēt tirgus situācija.
Plašāk skatieties pievienotajā video!
Pilnu TV24 raidījumu “Ziņu top” variet skatīties video šeit:
