Kas raustīja ministru aiz mēles? Sprindžuks jau pirmajā valdības sēdē apsēdās garām sev ierādītajam krēslam. Līcīša feļetons 19
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kurš vispār ielaida jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku īpašā režīma telpās, ēkā Brīvības bulvārī 39 ar lauzni, veseri un skaldāmo lielāmuru!
Kas “pāķim” no Ādažu provinces nobristos zābakos ļāva ienākt un ar tik neierastiem instrumentiem sēsties pie valdības apspriežu galda, kur glīti ģērbti kolēgas lakkurpēs un augstpapēdenēs čakli darbojas ar cirkuli, lineālu, zīmulīšiem, susināmām lapām un dzēšgumijām, kur pacietīgi ada lēmumus ar rokdarbu groziņa, peņģerotu, šķērīšu un tamboradatu palīdzību!
Turklāt bijušais Ādažu novada vadītājs Sprindžuks jau pirmajā valdības sēdē apsēdās garām sev ierādītajam krēslam, nākdams klajā ar rosinājumu piemērot bezbērnu nodokli.
Kas raustīja aiz mēles – tik slidenas lietas ādažniekam nevajadzēja teikt. Tūliņ sociālajos tīklos iepūta sašutuma brāzma. Iešņācās čūsku vecenes – fui, maitāt karjeru, bojāt figūru, atteikties no komforta un dzīves baudām bērnu dēļ! Krokodili nobirdināja asaras – uz mums, neglītenēm, neviens neskatās!
Izkaltušas vecas jumpravas, bezlaulības vainaga lāsta skartās, bet vēl fertilā vecumā, sekstēm gaisā un saceltām spalvām, sauca – protestējam! Sabozās viens otrs bikšainais, kurš līdz šim nebij pratis izmantot gurnos apslēpto spēku un radīt mantiniekus – kā tad tā, ņems nost ienākumus? Ģimnāzistes piesarka – uz mums arī šis nodokļu ievākšanas postenis attiektos?
Pat dzemdējušās beibes metās dzelt ministru, niknākas par sirseņiem, jo Reģionu apvienības Māris piedevām bija nesmuki sacījis – ka varbūt esot jādod sava veida signāls, ka jāražo nākamie nodokļu maksātāji.
Ražot! Jā, ražot, lai ir jaunie, kas mūža novakarē uztur mammas un papus, bet tie, kas nav parūpējušies par pēctečiem, lai ir tik laipni saņemt mazāku pensiju, vadot vientuļas vecumdienas.
Padomju laikā paaudžu solidaritātes vārdā un, stimulējot dzimstību, personas bez apgādājamiem aplika ar 6% nodokli. To attiecināja uz vīriešu dzimuma īpatņiem vecumā no 20 līdz 50 gadiem kā vieniniekiem, tā precētiem, izņemot invalīdus, karavīrus un študentes, un uz 20–45 gadīgām precētām sievietēm – bezbērnniecēm pēc laulībā pavadīta gada, atskaitot atraitnes.
Būdams izdomas bagāts un pašvaldību darbā teju desmit gadu garumā notikumus piedzīvojis cilvēks, Sprindžuks (triju bērnu tēvs) mēģināja rast konkrētību un risinājumu ģimenes un demogrāfijas lietu politikā – kā nodrošināt tautas ataudzi. Kā veidot draudzīgāku mārketingu un ar mazām dāvaniņām atvieglināt apstākļus ģimenēm, kuru mājokļos skan bērnu balstiņas un mudž baltās galviņas.
Un kā, kaut nedaudz, ar konfiscējošu nodoklīti vienas Luī Vitona rokassomiņas cenā, apgrūtināt dāmītes, kurās nemostas mātišķie instinkti un kam riebjas mazo raudas šūpulī, grabuļi, paijas, knupīši un pamperi.
Nujā, tas bija tāds lauciniecisks variants no praktiķa skatpunkta, no tuvu tautai stāvoša bijušā pašvaldības vadītāja pozīcijas kaut ko darīt, nevis tikai pļāpāt.
Bet tagad, pārceltam daudz augstākā amatvietā, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram jāsaprot, kā jāstrādā ar noformētiem dokumentiem, ar “Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēm no 2022. līdz 2027. gadam”, ko nav kauns rādīt pat Briseles eirokrātiem.
Svarīgos papīros iekļauts un pateikts viss nepieciešamais – veicināt ģimeņu labklājību, sekmēt to veselīgu attīstību un atbalstīt līdztiesību.
Sprindžuka padomju laiku asti nocirta, drakonisko bezbērnu nodokļa piemērošanas ideju iezārkoja un ministrs paģībušajām preilenēm otrā dienā padeva pat atvainošanās rakstu.
Sprindžuks ir pārmācīts, ka tagad demokrātijas apstākļos ir tiesības negribēt bērnus un ir ļoti konservatīvi domāt par sievieti kā dzemdējamo mašīnu. Tas ir viņas ķermenis, viņas izvēle, viņai nav jānes upuri valsts labā!
Vēlēsim ministram Sprindžukam sasniegumus, tiešos pienākumus veicot, – labojot administratīvajā novadu reformā dēlī salaisto, atceļot lēmumus par Rīgas pilsētas teritoriālā plānojuma apturēšanu, atbrīvojoties no azartspēļu organizētāju ietekmes pašvaldībās un novēršot pārējās iepriekšējā amata ieņēmēja Pleša kļūdas.
Tomēr interesanta ir jauna pieeja, ar kādu darbojas “Apvienotā saraksta” izvirzītie ministri. Āre, iekšlietnieks Māris Kučinskis jau cilā savu štrumentu kastīti – esot jātaisa operatīvais krīžu vadības centrs Ministru prezidenta pārraudzībā, veselības ministriene Līga Meņģelsone arī nāk ar svaigu elpu, un kozin’ vēl iesāks lauksaimniecības nozares pārraugs Didzis Šmits? Ieviesīs zemkopībā tehnoloģisko sliedi vai pārcels viensētniekus uz blīvi apdzīvotiem ciematiem?
