Ideāls kabatā – vai iespējams? 0
Jūnijā, pateicoties “Sony centra” piedāvātajiem testiem, iepazinu bezspoguļa NEX sērijas kameras ar maināmiem objektīviem. Un konstatēju – par spīti lieliskajai attēlu kvalitātei, fotografēšanas iespējām krēslā, pat tumsā, kā ikdienas rīks un pavadonis man tās diemžēl neder…
Viegla, taču joprojām nasta
NEX komplekts ar diviem objektīviem, protams, ir nieks, tāda spalviņa vien, ja salīdzinām ar spoguļkamerām. Taču tas ir komplekts ar daudzām sastāvdaļām, kuru izvietošana un atrašana kabatās laikam tomēr prasa ilgstošu treniņu, vēl vairāk – laikus ieaudzinātu kārtības mīlestību. Man tādas nav. Vismaz viens no četriem divu (tikai divu, bet vajadzētu vēl vienu garāku stobru) objektīvu vāciņiem visu laiku pazūd. Atrodas un atkal izgaist. Liekais objektīvs bendē nervus ar bailīti to ja ne pazaudēt, tad smiltīs nomest un sabojāt. Nejūtos labi. Tādēļ jūlijā priecīgs atgriežos pie meklējumiem jomā “viss vienā”. Vienā aparātā un vienā kabatā.
“Superzūmi”
“Sony” iedod provei vēl vienu jaunumu. DSC–HX20. Skatā, izmērā un svarā – parasts “ziepju trauks”. Uz korpusa divi gandrīz šokējoši skaitļi. 18 megapikseļi. Optiskais palielinājums – 20 reizes. Maksimālais fokusa garuma ekvivalents tātad gandrīz pusmetrs. Tik garš un dažus kilogramus smags šāds objektīvs senajos filmu laikos arī būtu. Te – milimetri un grami.
Nekādu brīnumu nav. Mazie digitālie sensori ļauj būvēt miniatūru optiku. Jau vairākus gadus praktiski visas foto ražotāju firmas “superzūmu” jomā izvērš traku sacīksti. Jau sasniegts pat 30 un 40 reižu palielinājums. Taču līdz šim šīs kameras bija izmēros prāvākas, izskatā līdzīgas samazinātām spoguļkamerām. Zem vējjakas tādu, kaklā pakārtu, varēja paslēpt. Kabatā iebāzt – nu nekādi.
Pirms gadiem diviem vienu tādu apzinātas un diezgan ilgas izvēles procesā atzinu par savējo. “Fujifilm S8000” ar 18 reižu palielinājumu un astoņu mpix sensoru šķita pilnīgi pietiekams avīzes un interneta žurnālista vajadzībām, cena “palīda” zem 200 latiem, ko toreiz biju noteicis par budžeta robežu. Un kalpoja lieliski, līdz tika zemē nomests un mazliet sabojāts.
“Fuji” paliek viens no stiprākajiem spēlētājiem šajā segmentā arī šodien. Kontrolskaitļi auguši, cenai vienlaikus krītoties (sk. S2500 tabulā). Līdzīga tehnika ir gandrīz visām firmām. Meklējiet savējo, pievēršot uzmanību šādām īpašībām.
Neskrien pēc pikseļiem
Visi “superzūmi” neizbēgami būs ar mazo (ap 25 mm2) sensoru. Citādi nav iespējams. Un šie sensori vairāk par 10 reāliem megapikseļiem nespēj izmantot. Pikselīši sensorā ir tik maziņi, ka no lēcas nākošs fotons mēdz trāpīt diviem reizē. Un tad tas otrs nekādu labumu nedod. Tas tā, pavisam vienkāršoti skaidrots, smalkāk varat lasīt internetā. Kameru salīdzināšanai iesaku adresi www.snapsort.com. No tās ņemti arī šeit pievienotajā tabuliņā sakārtotie dati, kas rāda, ka reāli arī ģeniāli mazajam “Sony HX-20” nav vairāk par 10 mpix. Nevienam nav. Tādēļ nemeklējiet maksimālo pikseļu skaitu, labāk atrodiet lielākus pikseļa izmērus. Tie attēla kvalitātei dos vairāk.
Redzi, ko bildē
Aizvien mazāk paliek kameru ar optisku vai digitālu skatu meklētāju, ko lietojam, pie acs pielikuši. Ekrāni vien. Pierodam. Nav slikti, ja saule neatspīd ekrāniņā, ja objekts pietiekami tuvu. Īstas telefoto medības gan, manuprāt, bez skatu meklētāja nav iespējamas. Pārāk aptuvena iznāk tā spēle, pārāk daudz lieka kadrā tiek atstāts. Viss tādējādi beidzas ar apgriešanu datorā, kurā jau tā ne sevišķi bagātīgo rezolūciju pasliktina. Tādēļ, ja gatavojaties daudz strādāt ar maksimālu fokusa garumu, skatu meklētājam ir jābūt.
Ar šauteni vai ložmetēju?
Notvert mirkli. Agrāk tas bija fotogrāfa meistarības (vai izcilas veiksmes?) kritērijs. Tagad mums tiek piedāvāta jauna iespēja. 10, pat 12 kadri sekundē. “Sony HX-20” šī opcija darbojas lieliski, pat divos dažādos režīmos (10 vai 2 kadri sekundē). Un rezultāti ir izcili. Cilvēks – pat lielmeistars – to nevar, jo viņa reakcijas laiks ir gandrīz pussekunde. Te es vēlāk izvēlos (datorā) vajadzīgo sekundes desmitdaļu. Un esmu pārsteigts, redzot, ka tieši septītais kadrs no desmit ir fantastisks. Pārējos – miskastē… Nežēlīgi, bet ražīgi. Lētu kameru ar lielu atkārtotas fotografēšanas ātrumu (pilnā rezolūcijā kā “Sony”) tirgū diemžēl nav, pat daudzas dārgas šo triku nespēj. Izvēlies rūpīgi!
Bet varbūt pietiek ar “4x”?
“Superzūmi”, izņemot HX-20, kabatā nelien. Bet varbūt man nemaz nevajag 20 reižu palielinājumu? Varbūt pietiek ar “4x” un lielāku reālo rezolūciju, lielāku pašu pikseli? Tādas kameras tirgū jau ir. Pat ļoti lētās spēj daudz. Paskatieties uz šķietami primitīvo “Canon” tabulas pirmajā ailē. Reālo pikseļu pietiekami daudz. Pikselis samērā liels. Ir skatu meklētājs, kas ļaus precīzāk kadrēt, jau fotografējot… Varbūt šobrīd pietiek ar šo aparātiņu? Un jāpagaida jaunumi, kas nāk bagātīgi.
Ļoti interesants būs “Sony RX” (jau prezentēts, vēl nemēģināts). Liels sensors. Liels pikselis. Kabatas formāts. Bet – prāva cena. Skatu meklētāja nav. Desmit kadru sekundē nav “auto” režīmos. Ideāla nav?
Vēl nav. Pacieties…
Fotokameru salīdzinājums
Marka | Modelis | Sensora izmērs (mm) |
Mpix | Reāli mpix* |
Pix izmērs (μm2) |
Zoom | Kadri sekundē |
ISO | Izmēri (mm) |
Skatu meklētājs |
Cena, Ls** |
Canon | A1200 | 6,2×4,6 | 12 | 9,8 | 2,4 | 4x | 1 |
1600 |
99x63x30 | ir |
65 |
GX1 | 18,7×14 | 14,2 | 14,2 | 18,4 | 4x | 1,9 | 12800 | 117x81x65 | ir |
440 |
|
SX20 IS | 6,2×4,6 | 12 | 9,8 | 2,4 | 20x | 0,7 | 1600 | 128x88x87 | ir |
250 |
|
Sony | RX100 | 13,2×8,8 | 20 |
20 |
5,8 | 4x | 2,5 | 25600 | 101x59x36 | nav |
450 |
DSC-HX20 | 6,2×4,6 | 18 | 9,7 | 1,6 | 20x | 10 |
12800 | 107x62x35 | nav |
250 |
|
Olympus | XZ-1 | 8,3×6,2 | 10 | 10 | 5,2 | 4x | 7 |
6400 | 110x64x42 | nav |
245 |
Fuji | X10 | 8,8×6,3 | 12 |
12 |
4,8 | 4x | 10 | 12800 | 117x70x57 | ir |
380 |
S2500 | 6,2×4,6 | 12 | 9,8 | 2,4 | 18x | 1,3 | 3200 | 110x73x81 | ir |
135 |
|
Panasonic | DMC FZ150 | 6,2×4,6 | 12 | 9,7 | 2,3 | 24x | 12 | 6400 | 124x82x92 | ir |
290 |
* “Snapsort” dati
** “Salidzini.lv” dati