Pieci ideālo prinču veidi un kāpēc sieviete vīrietī meklē… māti 0
Pirmais veids
Ietver sevī aptuveni tādu komplektu:
“Saprotošs”. Viņš saprot sievieti bez vārdiem vai vismaz no pusvārda. Uzmin viņas vēlēšanās. Reaģē uz garastāvokļa maiņām. Ja viņa apvainojas, uzreiz to pamana un steidzas noskaidrot, kā nogrēkojies.
“Uzmanīgs”. Ne vienmēr ir iespējams noskaidrot, ko sieviete ar to domājusi, bet nepieciešamo īpašību sarakstā tas ir.
“Gādīgs”. Uzmin, kad, kas un kad viņai nepieciešams, un dara to. Gan sīkumos, gan lielās lietās. Vai viņa ir silti saģērbusies, vai nevajag aizvērt logu vai ko citu palīdzēt.
“Atrisina problēmas”. Sadzīves, finanšu un personiskās. Kurš zina, kā slavēt un apbrīnot. Neskopojas ar komplimentiem.
“Prot atrasties līdzās”. Vienmēr. Vai tad, kad tas ir nepieciešams. Pieņemošs un bez nosacījumiem mīlošs tādu, kāda viņa ir. Kopā mūžīgi. Nekad nepametīs.
Šis ir ideālas mātes portrets. Un sieviete vīrietī meklē to, ko pietiekami nesaņēma no mātes (vai saņēma nepietiekamā daudzumā vai kvalitātē).
Māte bez nosacījumiem mīl un pieņem bērnu. Un māte nekad nepamet bērnu. Un mātei vienmēr ir jābūt blakus, kad tas nepieciešams bērnam. Pieaugušais var izvēlēties kā partneri attiecībām citu pieaugušo. Un kādā brīdī vairs neizvēlēties konkrēto partneri, ja kaut kas vienā vai otrā no abiem ir mainījies. Būt kopā – tā ir izvēle, tā ir griba. Tāpat pieaugušajam ir savrupa dzīves daļa, ar savām interesēm, vēlmēm, un viņš nevar vienmēr būt blakus, viņam var būt pašam savi plāni. Pieaugušie laiku kopā pavada, jo ir ieinteresēti kopābūšanā un spējīgi saskaņot un vienoties par šo laiku.
Mātei bez vārdiem jāsaprot bērns, kad viņš vēl nav spējīgs runāt. Pareizi jānosaka viņa vēlmes un jārūpējas par to, lai atrisinātu visas problēmas, jābūt uzmanīgai. Arī pieaugušo cilvēku pāra attiecībās reizēm gadās, ka viens otru saprot bez vārdiem. Bet tas ir rezultāts kopā piedzīvotajam, nevis cēlonis. Pieaudzis cilvēks pats prot izpaust savas vēlmes, jūtas, izteikt lūgumus skaļi. Partneris var saprast vai nesaprast. Tad var mēģināt vēlreiz. Partneris var piekrist izpildīt lūgumu un var arī nepiekrist, tās ir viņa tiesības. Pieaugušais ir spējīgs parūpēties par sevi un atrisināt savas problēmas, un, ja nepieciešams, – vienkārši palūgt partneri, esot gatavam pieņemt atteikumu.
Vecākiem jābūt tiem, kuri slavē un apliecina savu mīlestību pastāvīgi. Partneris izsaka savas jūtas, kādas tās ir un kā prot.
Tas viss nenoliedz faktu, ka vīrieša un sievietes pārī jābūt noteiktam līmenim savstarpēja nodoma attīstīt un uzturēt attiecības tik ilgi, cik vien iespējams, noteikta līmeņa savstarpējai sapratnei, savstarpējai uzmanībai, savstarpējai palīdzībai, savstarpējam pozitīvam atspoguļojumam un atbalstam, savstarpējai jūtu izpausmei u.t.t. Tomēr to visu risina, izmantojot tiešu konstruktīvu dialogu, veido pakāpeniski satuvināšanās un attiecību veidošanās norisē, un tas nav kaut kas, kam būtu jāpiemīt “princim” pēc noklusējuma.
Jāatzīmē, ka ir diezgan daudz vīriešu, kuri ir spējīgi un gatavi būt par tādām “mātēm”. Viņiem tam ir savi iemesli un nebūt ne dēļ labas dzīves izveidojies atbilstošs raksturs. Šāda veida “perfekti prinči” pastāv. Tomēr sievietes, kas sapņo par viņiem, izvēlas par partneri tādu vīrieti ārkārtīgi reti. Tāpēc, ka izvēlas ne to, ko vēlas, bet to, kā ierasts. Attiecībās ar māti kaut kā pietrūka un sieviete vēlas kompensēt iztrūkumu ar partneri. Taču viņa izvēlas pazīstamo – tādu pašu kā māti, attiecībās ar kuru atkal būs tāds pats deficīts.
