Vai Latvijā ir idealizēts skats uz neklātienes mācībām? 0
Jau pirmdien, 23.martā, skolēnu brīvlaiks būs beidzies un būtu jāuzsāk attālinātās mācības, tomēr vadlīnijas par to, kā skolām tās nodrošināt, Valsts izglītības satura centrs (VISC) trešdien vēl nebija publicējis. Turklāt ne visi skolēni ir nodrošināti ar viedierīcēm un interneta pieslēgumu, lai varētu attālināti mācīties.
To vakar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji atzina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.
VISC ir izstrādājis vadlīnijas attālinātajām mācībām, taču tās vēl tiek rediģētas, skolas plāno par tām informēt rīt tiešsaistē. Skolu pārstāvji var saņemt informāciju par attālinātajām mācībām arī ministrijas, VISC un Izglītības kvalitātes valsts dienesta tīmekļa vietnēs, kā arī telefoniski.
5000 skolēnu bez iespējām mācīties attālināti
Jau tagad ir skaidrs, ka no katras skolas prasīs konkrētu plānu, kā attālinātās mācības tiks īstenotas. Zināms, ka mācības ne vienmēr notiks ierastajā laikā – dienas pirmajā pusē. Mācības reālā tiešsaistē vienlaikus vajadzētu rīkot vien divām klasēm, lai, vienkārši sakot, “neuzkārtos” internets.
Kaut arī agrāk IZM bija informācija, ka visās skolās ir interneta pieslēgums, tagad atklājies, ka astoņas tomēr neizmanto tehnoloģijas, lai elektroniski sazinātos ar vecākiem un skolēniem. Secināts arī, ka trīs procentiem skolēnu nav viedierīču un/vai interneta. Kopumā tie ir apmēram 5000 skolēnu. IZM runājot ar tehnoloģiju uzņēmumiem par iespēju risināt šo problēmu, un 2000 6.–12. klašu skolēnus izdevies nodrošināt ar iespēju mācīties no mājām.
Kā tieši tas izdevies, IZM pārstāvji pagaidām nestāsta.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska piebilda: tikpat svarīgs, cik skolēnu nodrošinājums ar tehnoloģijām, būs arī viņu spēja pašiem mācīties. Attālināto mācību efektivitāte palīdzēs saprast, cik veiksmīgi Latvijā varētu tikt ieviests jaunais izglītības saturs, kurā arī viena no sastāvdaļām ir tā saucamā pašvadītā mācīšanās.
Jautājumi tika uzdoti arī par skolotāju tehnoloģisko nodrošinājumu. Proti, ir skolas, kur pedagogiem liekot attālinātās mācības vadīt no skolas. Iespējams, pedagogiem liek nākt uz darbu tāpēc, ka tur ir labākas tehniskās iespējas vadīt stundas.
I. Šuplinska arī skaidroja, kāpēc uzreiz līdz ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu netika pārcelti svešvalodu centralizētie eksāmeni. Izrādās, tas tāpēc, ka nebija apzināts, cik daudzi mācās Latvijas skolu piedāvātajā tālmācībā un ierodas Latvijā tieši uz šo eksāmenu no visdažādākajām valstīm.
Vecākiem jāiesaistās
Par mācību gada pagarināšanu lēmums nav pieņemts: tas varētu notikt tad, ja attālinātās mācības notiks vēl mēnesi vai nāksies secināt, ka šāda veida skološanās tomēr nav gana kvalitatīva. VISC speciālisti izsecinājuši, ka, sākot no 6. klases, attālinātās mācības var sasniegt pat 90 procentus no tā mācību rezultāta, kas būtu klātienes mācībās.
Sliktāk ir jaunākajās klasēs, kur attālināti varot sasniegt tikai pusi no klātienes mācību rezultāta. No mazajiem bērniem nevarot sagaidīt, ka viņi pilnībā, bez vecāku palīdzības, spēs izmantot viedierīces. Līdz ar to jaunāko klašu skolēniem, visticamāk, būs mazāk mācību tiešsaistē, bet būs portfolio ar uzdevumiem un sasniedzamo rezultātu.
Skolotājiem ieteikts pārvērtēt mācību plānus un pārveidot tos, lai attālinātajās mācībās apgūtu to, ko vieglāk apgūt bez skolotāju klātbūtnes.
Komisijas sēdē vairākkārt tika pausts: attālinātajās mācībās skolēna mācību rezultātus jo sevišķi ietekmēs viņa ģimenes apstākļi, piemēram, sociālais stāvoklis, vecāku izglītības līmenis un ieinteresētība bērna mācībās. Tāpēc kopā ar pašvaldībām tiek domāts, kā palīdzēt bērniem, kam ir mazs ģimenes atbalsts, iespējams, pat nodrošinot pusdienas, kamēr mācības ir attālinātas. I. Šuplinska gan norādīja, ka attālinātās mācības būs iespēja arī vecākiem – izglītoties, apjaust bērna talantus un to, kurās jomās nepieciešams papildu darbs.
Nacionālās apvienības deputāts Raivis Dzintars vērtēja, ka ministre idealizējot situāciju. Viņam neesot pat pārliecības, ka visas skolas tiešām aktīvi un atbildīgi nodrošinās tālmācību.
“Pilnīga pārliecība nekad nevar būt, bet mēs monitorēsim situāciju,” solīja I. Šuplinska.
Tērvetē mācīsies gan
Sociālajos tīklos izskanēja informācija, ka Tērvetes novada skolas nemaz negrasās organizēt attālinātās mācības; tur jau nolemts pagarināt mācību gadu. Novada domes priekšsēdētāja Dace Reinika “Latvijas Avīzei” sacīja, ka tā nav taisnība: “Vienas skolas direktore tikai izteica viedokli, ka tā būtu pareizāk, bet tādu lēmumu mēs nemaz nevaram pieņemt, tāpēc gatavojamies attālinātajām mācībām. Protams, nav zināms, vai tās būs efektīvas. Var sanākt arī tā, ka vienā skolā viss izdodas, bet citā ne. Bet gan jau pēc tam tiks pieņemti atbilstoši lēmumi valsts līmenī.”
Bērnudārzus neslēgs
Pēdējie notikumi, kad saslimšana ar “Covid–19” atklāta Salaspils skolēnam un Piņķu bērnudārzniekam, liecina, ka lēmums par mācību pārtraukšanu skolās un bērnudārza apmeklējumu ierobežošanu bijis pareizs, atzina Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis, piebilzdams: “Ceru, ka tas nebija novēlots lēmums.” Taču pilnībā slēgt bērnudārzus šobrīd nav plānots. Lielākā daļa vecāku ir raduši iespēju bērnu uz pirmsskolas izglītības iestādi nevest. Piektdien vidēji Latvijā uz bērnudārziem bija atvesti 40% audzēkņu, bet pirmdien jau tikai 20%.
