Savs Semjoškinu parks 31
– Pēc Indijas devāties uz savu māju Latgalē.
Dana: – Pēc miera jābrauc uz Latgales laukiem, jo te ir tik maz cilvēku.
Aleksandrs: – Mūsu ciemā tagad apdzīvotas trīs mājas.
Dana: – Pirmajā pavasarī šeit vēl nekā nebija – viss aizaudzis, pļava un krūmi visapkārt, zāle līdz padusēm, pat nevar normāli ieiet. Atceros, iebrienu pļavā, pirmie divi soļi un manas baltās bikses aplīp ar ērcēm. Gāju mājā un teicu Aleksandram – nopļaut! Sākumā jau likās, ka nekad mūžā netiksim ar šo visu galā, jo bijām pieraduši domāt kā patērētāji – atbraucam no pilsētas pie visa gatava. Nācās piedzīvot apziņas mainīšanos un saprašanu, ka vispirms kaut kas jāizdara un tad vēl jāpaciešas, lai pēc tam dabūtu kādu rezultātu. Sparģeļi pirmajā gadā neizaugs, vēl divas vasaras vajag pagaidīt. Pirmajā gadā sākām ar mazu lauciņu, otrajā ierīkojām jau lielāku, uzbūvējām siltumnīcu un sastādījām dārzu – ābeles, ķiršus, plūmes, aprikozes. Arī ozolus ielikām, lai nosusina zemi. Kad padomā, ka ne jau tu uz tiem lielajiem ozoliem skatīsies, tā nedaudz kakls sažmiedzas.
– Kā kļuvāt par tik čaklu dārznieci?
– Man apnika pirkt par bargu naudu ekoloģisko pārtiku, kādu es varu izaudzēt pati. Vēl man patīk dažādība.
Vecmāmiņa nekad mūžā nevarēja noticēt, ka es kaut ko varu izdarīt dārzā un vēl izglītību iegūt – tikko noliku eksāmenu, ka esmu apguvusi lauksaimniecības pamatus. Tagad esmu zemniece.
Aleksandrs: – Audzēsim paši sev pārtiku kā īsti senlatvieši.
– Ko par jūsu darbošanos saka pagasta ļaudis?
Dana: – Viņi to uzņem dažādi. Kas paši ir strādīgi un atvērti visam jaunajam, tie ar draudzīgu attieksmi, kas dzer un ir nolaidušies – saka, ka mēs “pridurki” (padumjāki). Sejā gan neviens neko tādu nav iteicis – dzirdam tikai labus vārdus.
Pagājušajā pavasarī iztīrījām visu mājas apkārtni kā parku – jebkurš varēja padomāt, ka traki esam, ka tā ar skaistumu ņemamies. Bija iebraukusi Indras un Robežnieku pagasta pārvaldniece un brīnījās – nemaz nezinājām, ka te ir tik skaisti!
Aleksandrs: – Tagad mums ir savs Semjoškinu parks ar soliņu, kur sēdēt un vērot, kā ievas zied – tāds sakuras ziedēšanas laika nordiskais variants.
