IDB pirmstiesas izmeklēšanas rezultāti nenorāda uz situācijas uzlabošanos iekšlietu dienestos 1
Iekšējās drošības biroja (IDB) pirmstiesas izmeklēšanas rezultāti nenorāda uz situācijas uzlabošanos iekšlietu dienestos, kuros joprojām nemazinās vairāku kategoriju noziegumi, aģentūrai LETA atzina birojā.
IDB priekšnieks Valters Mūrnieks aģentūrai LETA norādīja, ka kriminālprocesu skaita pieaugums saistīts ar vairākiem faktoriem, taču viens no būtiskākajiem ir nepietiekama iekšējās kontroles mehānismu nodrošināšana iestādēs.
Mūrnieks jau vairākkārt uzsvēris, ka iekšējo risku izvērtēšana ir viens no efektīvākajiem pasākumiem noziedzīgu nodarījumu novēršanai – identificējot iekšējos riskus un ieviešot nepieciešamos uzlabojumus, jau sākotnēji iespējams mazināt vai pilnībā novērst iespēju iestādes amatpersonām un darbiniekiem veikt noziedzīgu nodarījumu.
“Diemžēl iestādēs tam netiek pievēsta pietiekama uzmanība, risku apetīte iestādēs ir milzīga. Iekšējās drošības biroja lietvedībā ir virkne kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem, kurus varētu novērst, ja vien laicīgi tiktu īstenoti šie preventīvie pasākumi,” uzsvēra IDB priekšnieks.
Piemēram, kriminālprocesu skaits par neizpaužamu ziņu izpaušanu 2019.gada desmit mēnešos ir trīskāršojies, arī izmeklējamo kukuļošanas gadījumu skaits ceļu satiksmes uzraudzības jomā nesamazinās tāpat kā dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mantkārīgā nolūkā un dienesta viltojumi. Šie ir noziedzīgi nodarījumi, kuru skaitu var samazināt ar efektīvu iekšējo kontroles mehānismu, norādīja Mūrnieks.
Tāpat pēdējā laikā sāktie kriminālprocesi norāda uz to, ka iekšlietu iestādēs gadiem nav sakārtoti procesi iepirkumu jomā, kas noved pie valsts līdzekļu nelietderīgas izmantošanas, norādīja IDB.
Personas aizturētas par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu un koruptīviem noziegumiem. Patlaban IDB pirmstiesas izmeklēšanas rezultātu vērtējums nenorāda uz situācijas uzlabošanos iekšlietu resorā.
Valters apliecināja, ka ik gadu IDB pieaug saņemto iesniegumu un zvanu skaits uz informatīvo uzticības tālruni. To birojs skaidro ar iestādes atpazīstamības palielināšanos un sabiedrības vēlmi, lai pārkāpumu izskata objektīvi neatkarīgā iestādē.
Salīdzinot ar IDB darbības sākumposmu, patlaban birojs ir stiprinājis savu kapacitāti, gan piesaistot kvalificētus darbiniekus, gan pārskatot iekšējos procesus.
2014.gada decembrī Saeima pieņēma “Iekšējās drošības biroja likumu”, nosakot iestādes tiesisko statusu, uzdevumus un kompetenci. Likums stājās spēkā 2015. gada 1.novembrī vienlaikus ar faktisko IDB darbības sākumu.