Ičas upes zivju bojāejas iespējamais vaininieks – VUGD 0
Jaunākie Ičas upes piesārņojuma analīžu rezultāti netieši liecina par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) mācībās izmantotās vielas iespējamu nopietnu ietekmi uz upes ekosistēmu, informēja Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja Aina Stašāne.
Tā kā zinātniskā institūta “BIOR” veiktās analīzes neuzrādīja iespējamo piesārņojuma cēloni Ičas upē, VVD, paplašinot izpētes laukumu, piesaistīja Latvijas Hidroekolģijas institūtu plašākai ietekmes uz ekosistēmu analīzei, skaidro Stašāne.
Atkārtoti analizējot VUGD mācībās izmantotās vielas iespējamo ietekmi uz ekosistēmu, pirmie analīžu rezultāti liecina par ļoti augstu šīs vielas toksiskuma līmeni – testa organismi gājuši bojā pie ļoti niecīgas koncentrācijas.
Ņemot vērā šos rezultātus, VVD atkāroti pieprasījis VUGD sniegt detalizētu informāciju par mācību norisi, kā arī izmantotajiem tehniskajiem risinājumiem, kā tika nodrošināts, lai izmantotā viela nenokļūst apkārtējā vidē, šajā gadījumā Ičas upē.
VVD sola turpināt informēt par situācijas attīstību un vienlaikus atkārtoti aicina iedzīvotājus savlaicīgi ziņot par, viņuprāt, netipiskām situācijām, kad novērojams iespējams piesārņojums, piemēram, ūdenstilpnēs novērojamas beigtas zivis.
“Ar nožēlu jāatzīst, ka visdrīzāk novēlota informācijas saņemšanas par notikumiem Ičas upē, kas norisinājušies pirms zivju bojāeja tika konstatēta, ir būtiski apgrūtinājusi piesārņojuma cēloņu noskaidrošanu. Šobrīd ūdens paraugos ir novērojama neliela virsmaktīvo vielu klātbūtne, kas liecina, ka piesārņojumu izraisījusī viela ir ātri sadalījusies un paraugu paņemšanas laikā (20.oktobrī) ūdenī jau ir bijusi niecīgā daudzumā,” atzīmē Stašāne.
LETA jau ziņoja, ka Balvu novadā, Ičas upē, oktobra vidū tika konstatēta masveida zivju bojāeja, ko, iespējams, izraisījis toksisks piesārņojums. VVD bija saņēmis informāciju no vietējiem iedzīvotājiem, ka Ičas upē posmā no autoceļa Rēzekne-Gulbene līdz Vērdes upes ietekai gājušas bojā simtiem līdaku, asari, sapali un citas zivis.
Pārbaudēs vizuāli tika novērots, ka lielākais bojāgājušo zivju skaits ir Ičas upes posmā apmēram vienu kilometru uz augšu pret straumi un apmēram vienu kilometru lejup pa straumi no vietas, kur Ičas upē ietek gar Bērzpils purva austrumu, dienvidaustrumu un dienvidu malu esošais meliorācijas grāvis.
