“Tagad Puzes ezera krasta īpašumu nodos par pansionātu pensionāriem.” Egila Līcīša feļetons: “Hūtes vīrs aiz restēm” 31
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Necilvēks tieslietu ministrs Jānis Bordāns nav parūpējies un uzcēlis jaunu, gaišu cietumu, kuru bija gadiem solījis, lai komfortablos apstākļos kā līdzīgās penitenciārajās iestādēs Eiropā savas aiz dzelzs mežģīnēm pavadītās dienas skaitītu ilgu laiku īstenais valsts vadītājs, oligarhs, ventspilnieks Aivars Lembergs un, ļoti iespējams, arī citi rūdīti politiskie dūži.
Liepājā ieplānotajā jaunbūvē vajadzēja būt mājīgām divvietīgām istabiņām ar mīkstu cisu guļvietām, atpūtas zonu, žurnālgaldiņu, labiekārtotu sanitāro mezglu un lodziņu, no kura paveras nomierinošs skats uz Baltijas jūru.
Tā vietā Lembergam pēc īslaicīgas pabūšanas antikovida izolatorā nāksies saspiesties Rīgas “Hotel Centrale” vecmodīgā kamerā ar ēdināšanu un guldināšanu uz valsts rēķina bez ērtībām, daudz spartiskākā režīmā ar nezin cik bēdubrāļiem.
Jā, tas ir noticis. Ventspils galva nomainījis iecienītās sinepju krāsas žaketes pret strīpainām drēbēm. Lembergs aiz restēm.
Savos ziedu laikos varenais hūtes vīrs valstīja partijas un deputātu apakšgrupas kā bumbas pēc savas iegribas, ar viņa ziņu apstiprināja vai noraidīja Valsts prezidenta amata kandidatūras, saskaņoja, kuram jābūt KNAB priekšniekam, un vadoņa priekšā papēžus sasita un padevīgi salutēja ZZS apakšnieki.
Nešaubīgi, Aivars Lembergs bija interesants puisis, apbalvots ar runātāja dāvanām, par kurām saka – tas ziķeris jau izmelos vilku no meža laukā, un jaudīgām prāta spējām.
Tagad pēc divpadsmit gadu tiesāšanās, kur sprigans, vulkāniskas enerģijas pārpilns Lembergs iegāja tiesas zālē 2009. gadā, nevarīgu, bēdu sagrauztu sirmgalvi, kurš derīgs vairs tikai večiņu baidīšanai, 2021. gadā aizveda uz soda izciešanas vietu, kur šaha figūras taisa no maizes mīkstuma.
Kaut no ārpuses nevarēja pateikt, iekšēji saņemtie nežēlīgā liktens triecieni noteikti sāpēja.
Dzīves laikā Aivars Lembergs bija pieļāvis kļūdas, kuru dēļ mati metas sirmi, veselība tiek sabeigta un cilvēks pārvēršas par nervu kamolu.
Garo procesu noslēdzot, tiesnese Irīna Jansone spriedumu, elpu neatvilkdama, ar īsām pauzītēm lasīja, uzskaitot pēc pantiem – vainīgs, brīvības atņemšana uz trim gadiem, vainīgs, brīvības atņemšana uz trim gadiem un tā tālāk.
Likās, tiesājamo Lembergu atzīs par vainojamu visos pasaules grēkos kopš radīšanas, un ģimene savu tēvu un attiecīgi – tēvs saules gaismu nemūžam neredzēs, tomēr šur tur apsūdzību smagumu mīkstināja un apsūdzēto vietumis attaisnoja.
Kolēģija piesprieda Lembergam piecus gadus cietumā, maksāt kompensācijas cietušajiem, un Latvijas valsts paliks stāvus bagāta no konfiscētās mantas.
Aizstāvība bij bezspēcīga ko līdzēt. Atņēma visu samangoto – arestētos naudas noguldījumus, Britu Virdžīnu salās (arī Šveicē, Lihtenšteinā) reģistrētās akcijas, citus vērtspapīrus, ūdens un sauszemes transportlīdzekļus.
Valstij tika kādi pāris kvadrātkilometri Lembergu famīlijai piederējušo zemes nogabalu ar mežu masīviem Piltenes un Ugāles pagastu teritorijās, nekustamie īpašumi Rīgā, Ventspilī un Puzē, ieskaitot “Dzintarnieku” māju kompleksu, kurā oligarhs pārsvarā mita.
Tagad Puzes ezera krasta īpašumu nodos par pansionātu pensionāriem vai tajā iekārtos skautu nometni. Ja nu kas no iekrātajiem miljoniem palika pāri, tad pažobelē nobāzts vai zemē dziļi paslēpts.
Papildu sodamērs Aivaram bija apcietināšana jau tiesas zālē pēc sprieduma pirmajā instancē. Divu policistu pavadībā, vilkdams kaltētiem sausiņiem piekrautu koferīti, bijušais Ventspils galva atvadījās no klātesošajiem ar “visu labu, uz drīzu redzēšanos”.
Vēl jau sagaidīsim, ka no drūmās pazemes izlauzīsies pa kādam netaisni apcietinātā žēlam vaidam un spriedums tiks apelēts. Vēl saņēmām ZZS preses relīzi par notikušu politisku izrēķināšanos ar opozīcijas redzamu darbinieku.
Tomēr caurmērā publika ir apmierināta, kā šajā instancē noslēgusies ilgā tiesas prāva pret Lembergu, un atšķirībā no dažiem citiem spriedumiem par taisīto nolēmumu valda uzskats, ka cilvēki mantijās caur Temīdas prizmu šoreiz paskatījušies pareizajā leņķī.
Gan jau smagā zaudējuma sāpes pāries arī ZZS kolēģiem, jo laiks dziedē rētas. Nepastāvot iespējai regulāri kontaktēties, dzisīs arī sniegbalta marmora valsts nekronētā premjerministra tēls, kurš, jāsaka atklāti, daudziem citiem izskatījās visai ogļmelns.
Vai pēc pamācošā sprieduma pērkama politika ar ielikteņiem amatvietās un varai pietuvinātu spekulantu rosīšanos beidzot būs Latvijā beigusies? Diemžēl ne.
