Kā pašam pagatavot vērtīgo un garšīgo humusu 0
Viena no interesantākajām uzkodu mērcītēm ir humuss. Nekas nav gardāks par paša gatavotu humusu no tikko izvārītiem turku zirņiem.
Humuss ir vērtīgs, jo tajā ir daudz augu olbaltumvielu un šķiedrvielas. Šā ēdiena pamatā ir turku zirņi, kas dod humusam arī A, B1, B2, B6 un C vitamīnu, nepiesātinātās taukskābes, dzelzi, selēnu un citus mūsu organismam vajadzīgus mikroelementus un minerālus. Humuss lieliski papildina uzkodu piedāvājumu. To ērti baudīt kopā ar pitas maizi, lavašu, tortiljām, čipsiem vai svaigi ceptu maizīti.
Klasiska humusa receptē galvenā sastāvdaļa ir sablendēti turku zirņi, kuriem pievienota sezama sēklu pasta tahini (var iegādāties veikalā vai pagatavot pats), citrona sula, saspiests ķiploks, olīveļļa un sāls. Liesāku humusu var iegūt, ja olīveļļu aizstāj ar bezpiedevu jogurtu, interesantas garšas nianses panāk, humusam pievienojot saulē kaltētus tomātus vai spinātus, kā arī apceptu papriku. Humusam labi piestāv zaļumi, piemēram, pētersīļa un koriandra lapiņas, granātābolu sēkliņas, svaiga piparmētra, pistāciju rieksti – tos var pievienot pasniedzot.
6 soļi līdz gardam humusam
1. Visgardākais humuss iznāk no tikko vārītiem turku zirņiem. Ja gatavo no konservētiem, garša atšķiras – tā nav tik izteiksmīga un riekstaina. Garša arī būs citāda, ja humusa gatavošanai izmantos citus pākšaugus.
2. Turku zirņus pirms vārīšanas 8–10 stundas mērcē aukstā ūdenī.
3. Ieteicams zirņus vārīt tik ilgi, līdz tie pavisam mīksti un sāk atdalīties miziņa. Tikai no pilnībā izvārītiem, mīkstiem turku zirņiem sanāk gards humuss. Atkarība no tā, cik ilgi pākšaugi stāvējuši noliktavā, vārīšanās laiks var būt no 45 līdz 90 minūtēm.
4. Nav ieteicams žēlot olīveļļu, jo tieši taukvielas dod humusam tā izcilo konsistenci un garšu. Ja gadījumā ģimenes locekļiem nepatīk nerafinēta olīveļļa, kas izteikti smaržo un garšo pēc olīvām, tās vietā var izmantot rafinētu labas kvalitātes olīveļļu vai vīnogu kauliņu eļļu. Humuss ir uzkodu mērcīte, nevis pamatēdiens, tāpēc uzņemto kaloriju daudzums nav liels.
5. Lai humuss iznāktu zīdains un vijīgs, tas rūpīgi jāsablendē. Vajadzīgs jaudīgs blenderis, šajā gadījumā gaļasmašīna vai stampiņa nelīdzēs.
6. Humusu pasniedz, pārlietu ar nelielu daudzumu olīveļļas, un dekorē ar zaļumiem, riekstiem vai apgrauzdētām sēkliņām.
UZZIŅA
Humusu var gatavot arī no cūku pupām, pelēkajiem zirņiem, baltajām, sarkanajām, raibajām un melnajām pupiņām, mungpupiņām, kā arī no dažādiem dārzeņiem: baklažāniem, ķirbja, avokado, bietēm, burkāniem un saldajiem kartupeļiem.
