Humora deva jautrai ceļotāju kompānijai 0
– Ko jūsu pilsētā var apskatīties?
– Autobusu sarakstu uz citām pilsētām.
**
– Visvairāk lāču es nošāvu Āfrikā.
– Tur taču lāču nav.
– Tagad vairs nav.
**
– Darīsim visu, lai jūs te justos kā mājās.
– Nē, to gan ne. Es uz šejieni atbraucu atpūsties.
**
– Atpūtas namiem esmu parādā par skaistākajām dienām savā mūžā.
– Bet tu taču nevienu reizi tur neesi bijis!
– Toties uz turieni katru gadu brauc mana sieva.
**
– Beidz tīrīt kurpes ar segu! Mēs vairs neesam viesnīcā.
**
– Vai vēl tālu līdz stacijai?
– Ļoti tālu. Bet, ja jūs pagriezīsieties uz otru pusi un iesiet pretējā virzienā, būsiet tur pēc 20 minūtēm.
**
– Kaut kas traks! Manā gultā guļ suns!
– Nav ko brīnīties. Tādā aukstumā mēs nodrošinām viesiem iesildītas gultas.
**
– Vai jūsu pilsētā ir liela mirstība?
– Tāda pati kā visur – viens nāves gadījums uz katru iedzīvotāju.
**
– Lūk, jūsu pasūtītais ekipējums nākamajai polārajai ekspedīcijai. Ceru, ka jūs apmierināja mūsu šūtie zābaki iepriekšējam braucienam?
– O, jā! Tie bija lieliskākie zābaki, kādus es jebkad esmu ēdis aiz polārā loka!
**
Tūrists no Eiropas kādā Tokijas bodītē grib nopirkt jakai rāvējslēdzēju. Viņš ar žestiem cenšas parādīt, ko vēlas, bet pārdevēja ilgi nevar saprast. Beidzot viņa māj ar galvu, ka sapratusi un svinīgi uzliek uz letes zobenu harakiri taisīšanai.
**
Tūrists pastaigājas pa mežu. Pēkšņi no krūmiem iznāk lācis un prasa: – Kas tu tāds?
– Es e…e…smu tūrists.
– Nē, tūrists esmu es, tu esi tūrista brokastis.
**
– Tagad es saprotu, kāpēc briti dzer tikai tēju.
– Kāpēc?
– Es pagaršoju viņu kafiju…
**
Tūristu grupa ierodas Francijā. Visus uzrunā gids: – Tie, kas ieradušies ieraudzīt Parīzi un mirt, tālāk dosieties ar citu gidu.
**
Tūrists uzrunā vietējo iedzīvotāju: – Varbūt varat man palīdzēt? Vai ir kāds veids, kā ātrāk nokļūt tajā kalnā?
– Ja vēlaties, es varu palaist vaļā suni.
**
Daži tūristi iedomājušies, ka viss, kas viesnīcā nav piestiprināts pie grīdas vai citām virsmām, ir suvenīrs.
‘
**
Tūrists pie Lohnesa ezera vaicā gidam:
– Sakiet, lūdzu, kad parasti briesmonis parādās uz ezera virsmas?
– Parasti pēc piektās glāzītes…
**
Divas alpīnisti sēž Everesta virsotnē:
– Nu, kā tev veicās ar to dzīvokļa apmaiņu?
– Nē! Neesmu jau traks! Piektais stāvs, nav lifta.
**
Kad vilciens, kurš aizvedīs laulātos uz kūrortu, sāka kustēties, sieviete nopūtās un teica:
– Ak, ja šeit būtu mūsu klavieres!
– Kādas muļķīgas domas tev nāk prātā.
– Uz klavierēm palika mūsu ceļazīmes…
**
Divi tūristi gatavojas nakšņot pludmalē uz sauļošanās paliktņiem. Viens nopūšas: – Man jau pašā sākumā šīs ceļojumu aģentūras piedāvājums šķita aizdomīgi lēts.
**
Āfrikā baltie tūristi peldas upē un vaicā tulkam:
– Par ko vietējie iedzīvotāji tik skaļi runā? Un kāpēc viss ciemats sapulcējies krastā?
– Viņi ir ļoti pārsteigti – šodien krokodili ir neredzēti slinki!
**
Tūristu grupa no rīta iznāk uz viesnīcas balkona un redz cunami atstātās pēdas.
– Mēs nu gan vakar esam paplosījušies! – viens no viņiem izbrīnīti konstatē.
**
Ceļojuma kompānijā ierodas pastāvīgais klients. Viņš jau visur pabijis, visu redzējis, un darbinieki vairs nezina, ko piedāvāt un kā iepriecināt. Visbeidzot iedod viņam globusu un piedāvā pašam izvēlēties vietu, kur viņš vēlētos atpūsties. Klients ilgu laiku pēta globusu un beidzot jautā:
– Sakiet, vai jums nav kāds cits globuss?
**
Gids rāda tūristiem senu pili ar daudzām pazemes ejām un labirintiem. Pēkšņi tūristi ierauga cilvēku skeletus un vaicā: – Kā tad tie te nonāca?
– Pavisam vienkārši, – atbild gids, kurš jau pieradis pie tādiem jautājumiem. – Viņi nolēma aizbēgt no gida.
**
– Kur tu atpūties?
– Nekur, es baidos lidot.
– Vajag iedzert, tad bailes pāriet.
– Kad es iedzeru, man arī tepat ir labi…
