Hronisks stress var būt arī muguras sāpju izraisītājs. 6 padomi, kā atkal justies labi 3
Visbiežāk stresa pilnu dzīvesveidu vaino pie galvassāpēm, bet Kūrorta rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” fizioterapeite Marta Fogele uzsver – hronisks stress var kļūt par vienu no iemesliem arī dažādām citām fiziskām sāpēm, tai skaitā – hroniskām muguras sāpēm, ko izraisa pārlieku saspringta muskulatūra.
Ko stress nodara veselībai?
Īslaicīgs, pārejošs stress ir normāla dzīves sastāvdaļa – tas mobilizē, liek sasparoties, kad pārvaram īslaicīgi radušos sarežģījumus vai šķēršļus, atpūšamies, atjaunojamies un ejam tālāk. Diemžēl problēma sākas tad, ja nākas piespiedu kārtā ilgstoši dzīvot spriedzes apstākļos un tieši tas ar katru no mums ir noticis aizvadīto gadu laikā – vispirms pandēmija, tad karš tepat netālu un paralēli visam – katram savas personīgās ikdienas rūpes un problēmas. Kādā brīdī ķermenis tādu ilgstošu psihisko slodzi vairs neiztur un stress pārvēršas fiziskos simptomos.
“Ilgstošs stress nosaka to, ka arī muskuļi pastāvīgi ir saspringti. Turklāt, lai mobilizētu spēkus, stresa situācijā organisms turpina papildus izstrādāt dažādus hormonus – adrenalīnu, noradrenalīnu, kortizolu, testosteronu, tiroksīnu. Ja tas turpinās ilgstoši, tas noved pie izsīkuma, sākas dažāda veida sāpes, ko izraisa muskuļu saspringums, vai pat slimības,” tā stresa ietekmi uz veselību skaidro KRC “Jaunķemeri” psiholoģe Iveta Pletčere-Muižniece.
“Hronisks stress tiek vainots ne tikai pie muguras sāpēm, bet arī problēmām ar gremošanas traktu, paaugstināta asinsspiediena, sirds asinsvadu slimībām, miega traucējumiem, otrā tipa cukura diabēta, neirodermīta, bronhiālās astmas, artrīta – psihosomatiskām saslimšanām, ko izraisa fizioloģiskā iekšējo orgānu vai sistēmu predispozīcija un negatīvas emocijas,” piebilda Pletčere-Muižniece.
Ilgstoša sadzīvošana ar sāpēm veicina pieradumu
Psiholoģiskie faktori izraisa nespecifiskas muguras sāpes, ko visbiežāk pats cilvēks neapzinās, skaidro KRC “Jaunķemeri” fizioterapeite Fogele.
“Tikai tad, ja ir veikti visi nepieciešamie izmeklējumi un nav atrasta objektīva atradne muguras sāpju cēlonim, vērts aizdomāties, vai pie vainas nav dzīvošana nepārejošā stresā un spriedzē ikdienā. Daudzi pacienti tieši uzsākot fizioterapijas kursu, nonāk pie atklāsmes, ka viens no muguras sāpju cēloņiem varētu būt stress. Ja ilgstoši ir sadzīvots ar sāpēm, cilvēks pie tām ir pieradis un nespēj vairs objektīvi novērtēt, cik ilgi šis diskomforts turpinās,” skaidro rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” fizioterapeite Fogele.
“Kad fizioterapijā sāk strādāt ar ķermeni, ar dažādām tehnikām speciālists palīdz atslābināt ilgstoši saspringtos muskuļus, arī pacients sajūt, ka var justies citādāk. Tas mudina ielūkoties dziļāk pašam sevī un sākt analizēt sāpju cēloņus. Ne velti, sākot strādāt ar savu ķermeni, daudzi nonāk pie vērtīgām atklāsmēm un atziņām,” sacīja Fogele.
Pret muguras sāpēm arī ar psihoterapiju un rehabilitāciju
No psihosomatikas viedokļa mēdz uzskatīt, ka sāpes konkrētās ķermeņa zonās izraisa kādas konkrētas emocijas, ar kurām dzīvē netiek galā. Piemēram, ja cilvēks nejūt drošību, stabilitāti, visbiežāk sāpes lokalizējas mugura jostas daļā, zonā, kur novietots ķermeņa gravitācijas centrs, bet sāpes plecos, sprandā rodas tiem, kam ir tieksme uzņemties par daudz atbildības.
Psiholoģe Pletčere – Muižniece neiesaka tik burtiski un vienkāršoti skaidrot muguras sāpju izcelsmi: “Runāt par to, ka muguras sāpes ir psihosomatika, var tikai tad, ja veikti visi nepieciešamie izmeklējumi un nav atrasts neviens objektīvs iemesls, kas šīs sāpes izraisa. Tādā gadījumā varētu domāt arī par citu pieeju problēmas risināšanai – psihoterapiju vai psihologa konsultācijām, kā arī mudināt pacientu apgūt dažādas relaksācijas metodes, kas palīdz atslābināties.”
