Hronisks nogurums un galvassāpes var būt sekas nediagnosticētam ērču encefalītam 0
Autore: Veselības centra 4 grupas uzņēmuma “Capital Clinic Riga” ģimenes ārste Dārta Miķelsone
Regulāras galvassāpes, hronisks nogurums un grūtības koncentrēties var būt sekas pat pirms vairākiem gadiem pārslimotam, taču nediagnosticētam ērču encefalītam. Lai gan kopumā cilvēki par ērču encefalītu ir labi informēti, ārstus joprojām pārsteidz sabiedrībā valdoši mīti, piemēram, uzskats, ka ērču encefalīta vakcīna ir encefalīta vīruss, tikai mazākās devās. Tā ir pilnīga aplamība, skaidro Veselības centra 4 filiāles „Capital Clinic Riga” ģimenes ārste Dārta Miķelsone.
Ja vakcinācija pret ērču encefalītu vēl nav veikta, vasara ir īstais laiks, kad to darīt, lai sagatavotos rudens sēņošanas sezonai. Daļu cilvēku vakcinēties pret ērču encefalītu vasarā mēdz atturēt ierobežojumi, kas jāievēro pirmajās dienās pēc vakcinācijas. Taču D. Miķelsone mierina, ka to nav daudz un ikdienu ietekmē minimāli. „Vakcinēties nebūtu ieteicams, ja ir kāda akūta saslimšana un temperatūra. Pēc vakcinācijas nevajadzētu injekcijas vietu speciāli berzēt vai rīvēt, vai tajā pašā vakarā doties karsēties pirtī, taču nekādu citu būtisku ierobežojumu nav,” viņa saka.
Slimība pārslimota nemanot, taču sekas paliek
Ērču encefalīta pārslimošana vieglā formā, piemēram, ar nelielu temperatūru, cilvēkiem bieži var paslīdēt garām nemanīta, taču viltīgā slimība var atstāt nepatīkamas sekas, kas ietekmē pacientu dzīvi vēl daudzus gadus. „Mēs nekad nezinām, kā ērču encefalīts attīstīsies – vieglā vai smagā formā. Nevar paredzēt, vai pirmajai – drudža fāzei, kad sastopami gripai līdzīgi simptomi kā paaugstināta temperatūra, galvassāpes, nogurums, sekos apmēram nedēļu gara bez simptomu fāze un vai pēc tam iestāsies otrā fāze ar neiroloģisku saslimšanu – encefalīta, meningīta vai meningoencifalīta attīstīšanos. Ir gadījumi, kad cilvēks pārslimošanu nemaz nav pamanījis, bet sekas paliek: galvassāpes, koncentrēšanās grūtības, nogurums. Un tā ir tikai vieglākā forma. Īpaši skeptiskajiem pacientiem mēdzu stāstīt par to, ko esmu redzējusi rehabilitācijas centros. Neiroloģiskie stāvokļi pēc ērču encefalīta pārslimošanas var būt ļoti smagi un prasīt ilgstošu rehabilitāciju. Visbiežāk sastop kustību, koordinācijas, kognitīvo spēju traucējumus. “Mēdzu pacientiem teikt: ticiet man, jūs negribat to piedzīvot,” tā Miķelsone.
Bezrecepšu medikamentiem blakusparādību mēdz būt vairāk nekā vakcīnām
Dažkārt nevakcinēšanos pret ērču encefalītu cilvēki pamato ar bailēm no vakcīnas blakusparādībām. „Vakcīna ir medikaments ar konkrētu iedarbību. Tomēr jāsaka, ka jebkuras zāles, arī tās, kas aptiekā nopērkamas bez receptes, dažkārt var izraisīt daudz smagākas blaknes nekā ērču encefalīta vakcīna. Vakcīnas vienmēr bijušas ļoti pētīti medikamenti, – īpaši tāpēc, ka saistībā ar tām vienmēr bijis kontraviedoklis. To iedarbības izpētē, iespējams, ieguldīts vairāk laika un resursu, nekā citos, daudz biežāk lietotos medikamentos,” skaidro Miķelsone.
Kopumā cilvēki Rīgā par vakcinācijas jautājumiem ir samērā labi informēti un arvien retāk nākas sastapt kategoriski pret vakcināciju noskaņotus pacientus. „Ir tādi, kuri par šiem jautājumiem šaubās, taču ir gatavi argumentētai sarunai. Īpaši gados jauni cilvēki, jaunie vecāki. Viņi parasti ir izpētījuši abu pušu viedokļus un nāk pie ārsta ar ļoti konkrētiem jautājumiem. Savukārt tādus, kuri kategoriski būtu pret vakcināciju, būtībā vairs pat nesastopu,” viņa saka.
Tomēr Miķelsone atzīst, ka cilvēkiem dažkārt trūkst izpratnes par ērču encefalīta vakcīnu. „Cilvēki joprojām domā, ka viņos tiek ielaists slimības ierosinātājs. Joprojām ir dzīvs mīts par to, ka ērču encefalīta vakcīna ir encefalīta vīruss, tikai mazākās devās. Tā nav! Vakcīna ir radīta laboratorijā, no vīrusa paņemot konkrētu daļiņu, kura nekādā veidā nespēj ierosināt saslimšanu. Vakcīna panāk to, ka reaģē imūnā sistēma, sākot ražot antivielas pret attiecīgo ierosinātāju, bet tā nav imūnsistēmas vājināšana. Nav arī tā, ka cilvēka organisms iztērē kaut kādus resursus antivielu saražošanai,” viņa skaidro.
Ģimenes ārste uzskata, ka vairāk ērču encefalīta saslimstības apkarošanā varētu palīdzēt skaidrojošais darbs. „Šaubas par nepieciešamību vakcinēties psiholoģiski rada fakts, ka ērču encefalīta vakcīna nav „obligāta”, proti, tā nav iekļauta vakcinācijas kalendārā, kur esošo imunizāciju apmaksā valsts. Tas, ka vakcīna nav šajā sarakstā, nenozīmē, ka vakcinēšanās pret šo smago saslimšanu ir uzskatāma par mazāk rekomendētu,” saka Miķelsone.
