Viltus policisti un indīgais kaķis 0
Hormoni organismā rodas pavisam nelielā daudzumā, un pietiek ar mazumiņu šo vielu, lai citiem orgāniem tiktu dots kāds uzdevums, paskaidro biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” eksperte, vides inženierzinātņu doktore Jana Simanovska. Ķīmiskās vielas, kas ietekmē hormonālo jeb endokrīno sistēmu, dēvē par hormonālo sistēmu ārdošajām jeb traucētājvielām. To iedarbība var būt divējāda: vienas atgādina īstos hormonus, tāpēc orgānam šķiet, ka tas ir saņēmis pavēli, kaut gan patiesībā tā bijusi svešās vielas dota viltus komanda. To var salīdzināt ar situāciju, kad šoferis samazina braukšanas ātrumu, jo dzeltenu stabu ceļmalā notur par ceļu policistu.
Otra veida traucētājvielas vai nu pastiprina, vai pavājina īsto hormonu darbību. Iznākums var būt organisma funkciju dažādi traucējumi – bērnu augšanā, dzimumattīstībā, psihiskajā attīstībā, šūnu augšanā (var rasties ļaundabīgi audzēji), var veidoties liekais svars, diabēts vai sākties cita veida problēmas.
Pēc aptuvenām aplēsēm, Eiropas iedzīvotāju endokrīnajai sistēmai vislielāko kaitējumu nodara pesticīdi (lielākoties tiem, kuri dzīvo apstrādāto lauku tuvumā, kā arī tiem, kuri ar šīm vielām nonāk saskarē darba dēļ, mazākā mērā – lauksaimniecības galaproduktu patērētājiem). Kaitē arī ftalāti un bisfenols A plastmasā, liesmu slāpētāji un citas vielas. Ķīmijas nodarītais kaitējums izmērāms arī kā veselības aprūpes sistēmas tēriņi, ārstējot ķīmisko vielu izraisītās slimības. Šajā ziņā visdārgāk izmaksā neiropsiholoģiskās saslimšanas, tostarp uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (apmēram 132 miljardi eiro gadā), aptaukošanās un diabēts (15 miljardi), priekšlaicīga mirstība (6 miljardi) un reproduktīvās veselības problēmas vīriešiem (4 miljardi).
“Traucētājvielas ir mums visapkārt,” saka Jana Simanovska. “Kaut vai šajā telpā – tapetēs, iekarinātajos griestos, paklājā, mēbelēs. Kad uzzinām par kādas vielas kaitīgumu, tā jau atrodas ļoti daudz kur. Tāpēc taču neliksim cilvēkiem iznest no mājām visas mēbeles.” Ir viedoklis, ka pie indēm pierod, ja tās uzņem diendienā un nelielās devās, bet speciāliste tam īsti nepiekrīt. “Ir zināms, ka alkohols lielās devās ir kaitīgs. Bērni to nedrīkst lietot vispār, pieaugušie – noteiktā daudzumā un ņemot vērā svaru, vecumu, dzimumu un citus parametrus. Tātad mēs zinām, ka ir vielas, kas noteiktās devās ir kaitīgas. Kāpēc tad domāt, ka pie piesārņotājvielām iespējams pierast un tās nekādu ļaunumu nenodara?”
Viens no ieteikumiem, kā savu organismu pasargāt no piesārņotājvielām – pēc iespējas mazāk lietot jebkādas indes sadzīvē: iztikt bez raundapa, nīdējot nezāles (tiesa, raundaps neiedarbojas uz endokrīno sistēmu, bet ir kaitīgs citādi), nelietot fipronilu saturošus līdzekļus cīņā ar zemesvēžiem (nesen putnu vērotāji pamanīja, ka ar fipronilu saindētie zemesvēži izlīda no aliņām, kļuva par vieglu laupījumu putniem, kuri arī saindējās un nomira). Kā zināms, pašlaik vairākās Eiropas valstīs riisnās fipronila skandāls: tika konstatēts, ka ar to piesārņotas vistu olas, līdz ar to – arī vesela virkne pārtikas produktu, kuru pagatavošanā tās izmantotas.
Fipronilu izmanto arī mājas mīluļu pretblusu siksniņās un līdzekļos, ko iepilina dzīvnieka skaustā. “Fipronils nonāk dzīvnieka asinsritē. Kad blusas sūc šāda kaķa vai suņa asinis, tās saindējas un iet bojā. Būtībā mēs padarām savu mājdzīvnieku indīgu!” brīdina Jana Simanovska. “Fipronils ietekmē endokrīno sistēmu. Ņemot rokās un paijājot kaķīti vai sunīti, arī dzīvnieka saimnieku un viņu bērnu organismā nonāk šī viela. Par šādiem riskiem cilvēki netiek brīdināti! Ja es nebūtu ķīmiķe un nepētītu šos jautājumus, arī es par to neko nezinātu.” Vēl jāpadomā, vai risks kaitēt savai veselībai ir attaisnojams, ar indēm nīdējot prusakus, blaktis, utis vai žurkas. “Ir situācijas, kad alternatīvu nav, bet nereti tādas ir. Jāsaprot arī, vai mūsu prasības pēc tīrības un sterilitātes reizēm nav pārāk sakāpinātas.”
Vairāk par hormonu līdzsvara un disbalansa tematu lasiet žurnāla “36,6 °C” septembra numurā vai tā elektroniskajā versijā!
