Hormonu līdzsvars – vitalitātei, normālam svaram un garastāvoklim, labam miegam un seksam 0
Man ir hormonu disbalanss – šādas sūdzības ārstiem nākas uzklausīt arvien biežāk. Šķiet, hormonālais līdzsvars vai tā trūkums kļuvis par modes tematu. Beidzot atrasti īstie vaininieki – hormoni! Tieši tie mūs padara īgnus, aptaukojušos, neapmierinātus ar dzīvi, seksuāli mazaktīvus, vecus un neglītus. Tāpēc mums tik viegli un patīkami pieņemt ideju, ka glābiņš ir kāda moderna hormonālā diēta vai – un tas ir vēl ērtāk – tablete. Visos šajos priekšstatos ir daļa taisnības: hormoni nudien “diriģē” cilvēka dzīvi no sākuma (un pat vēl agrāk!) līdz beigām, taču hormonālā jeb endokrīnā sistēma ir daļa no organisma un darbojas dziļā un gudrā saskaņā ar citiem orgāniem un to sistēmām. Ir arī tādi hormonālie traucējumi, kad patiešām vienīgais glābiņš ir tabletes vai cita veida medikamenti. Tomēr vairākumā gadījumu hormonu disbalanss ir nepareiza dzīvesveida sekas. Zāles būs rūgtas un bez mirklīgas iedarbības – pacietīgs darbs ar sevi.
Hormonus organismā ražo endokrīnā sistēma:
– hipofīze;
– vairogdziedzeris;
– virsnieru dziedzeri;
– aizkuņģa dziedzeris;
– olnīcas (sievietēm), sēklinieki (vīriešiem).
* Hormoni rodas arī sirdī, nierēs, kuņģī un zarnās.
* Atklāts, ka hormonus ražo arī tauku šūnas.
* Hormoni ir ķīmiskas vielas, kas izdalās organisma iekšienē un ar asinsriti nonāk orgānos.
* Hormoni vai to trūkums ir kā komanda orgāniem darboties ātrāk vai lēnāk.
* Endokrīnie dziedzeri šādi komunicē ne tikai ar citiem orgāniem, bet arī savā starpā, nodrošinot atgriezenisko saiti – tādu kā kontroli pār to, vai ķermenis funkcionē normāli.
* Hormoni kontrolē ļoti daudzus procesus, sākot no enerģijas uzņemšanas vienā atsevišķā šūnā un beidzot ar visa ķermeņa augšanu un attīstību.
* Hormonu daudzums organismā mūža garumā nav nemainīgs arī pilnīgi veseliem cilvēkiem, piemēram, pusaudžu vecumā cilvēks piedzīvo dzimumhormonu eksploziju, bet pēc tam to veidošanās pakāpeniski sarūk.
* Hormonālās sistēmas traucējumi rodas, ja noteikta veida hormonu ir vairāk vai mazāk, nekā nepieciešams.
* Hormonālās sistēmas traucējumi var izpausties kā nopietnas slimības: diabēts, vairogdziedzera kaites, Kušinga sindroms, policistisko olnīcu sindroms u.c.
* Hormonālais disbalanss tieši vai netieši var būt atbildīgs arī par daudzām šķietami ikdienišķām sūdzībām, piemēram, nogurumu, galvassāpēm, nomāktu garastāvokli, libido pazemināšanos, svara pieaugumu u.c. simptomiem.
* Endokrinologi ir ārsti, kuri pārzina hormonālo sistēmu.
Viskaitīgākais – stress
Hormonālo disbalansu cilvēks var izraisīt arī pats ar apzinātu vai neapzinātu darbību. Piemēram, drastiskas diētas krasi samazina sievišķo hormonu līmeni, tāpēc meitenēm un sievietēm tiek traucēts menstruālais cikls vai mēnešreizes beidzas. Ķermenis it kā saņem signālu, ka iestājušies grūti laiki – nav īstais brīdis bērnam. Savukārt sporta ārsti mēdz runāt par atlētu atkarību no serotonīna un endorfīna – laimes hormoniem, kas vairāk izdalās fizisko aktivitāšu laikā: cenšoties “noķert kaifu”, piemēram, skrienot, sportists arvien vairāk paaugstina slodzi, līdz iestājas izdegšana un smaga pārslodze. Tomēr tādu cilvēku, kuri sporto par daudz, ir ievērojami mazāk nekā tādu, kuri to dara par maz, piebilst ārste.
Biežākais hormonālā līdzsvara traucētājs ir stress. “Tā dēvētie stresa hormoni, no kuriem zināmākais ir kortizols, ir ļoti spēcīgi – to ietekmi jūt gan viss ķermenis kopumā, gan pārējie hormoni. Ja cilvēks atrodas pastāvīgā, nekontrolētā spriedzē vai pārāk ņem pie sirds visu, kas ap un ar viņu notiek, stresa hormoni izdalās pastiprināti,” stāsta endokrinoloģe Renāte Helda. Kas tad notiek? “Sākas bezmiegs, nervozitāte, paaugstinās asinsspiediens. Nāk klāt svars – zīmīgi, ka tieši vēdera rajonā, veidojoties ābola formas ķermeņa aprisēm. Var paaugstināties cukura līmenis. Sevišķi to jūt cilvēki, kuriem ar cukura līmeni jau ir problēmas: ja ir diabēts un sākas stress, vajag vairāk insulīna, lai stāvokli stabilizētu.” Pats par sevi vienīgi stress diabētu neizraisa, taču tas var būt veicinošs faktors, ja ir predispozīcija.
Hormonālo sistēmu ietekmē arī apkārtējā vide un ķīmiskās vielas, kas plaši tiek lietotas gan sadzīvē, gan rūpniecībā.
