Hormonālie līdzekļi – par un pret 3
Pavasarī sarosās ne tikai zvēri, kukaiņi un putni. Plaukstot pirmajiem pumpuriem, seksuālas vēlmes pieplūdumu izjūt arī cilvēki.
Lai gan atbildība par seksuālo sakaru sekām būtu jāuzņemas abiem partneriem, reālajā situācijā tā diemžēl lielākoties gulstas uz sieviešu pleciem. Kontracepcijas līdzekļu klāstā šobrīd liela loma ir hormonālajiem pretapaugļošanās līdzekļiem, bet, kad palasa šo zāļu aprakstu, pārņem šausmas. Aptaukošanās un galvassāpes ir mazākais, kas var piemeklēt, tās lietojot. Var attīstīties arī labdabīgs vai ļaundabīgs audzējs, tromboembolija un citas smagas blaknes. Sintētiskie hormoni sievietes glābj ne tikai no nevēlamas grūtniecības, bet palīdz izvairīties arī no menopauzes negatīvajām izpausmēm. Lietot vai nelietot šos līdzekļus – pienāk brīdis, kad šāda izvēle jāizdara katrai sievietei.
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja, ginekoloģe Dace Matule: – Dzimumdzīvi jauni cilvēki mūsdienās sāk vidēji septiņpadsmit, astoņpadsmit gadu vecumā. Un tieši tad jaunietēm pirmo reizi jāpieņem svarīgs lēmums – jāizvēlas pirmā kontracepcija. Ārsta uzdevums ir piemērot optimālo kontracepcijas metodi. Ko izvēlēties – hormonālās kontracepcijas tabletes vai citus hormonus saturošos līdzekļus – makstī ievietojamu riņķi, dzemdes spirāli, plāksteri vai zemādas implantu, parasto spirāli, spermicīdus vai prezervatīvus? Pēdējais jaunums Latvijā ir maza izmēra un mazu hormonu devu saturoša dzemdes spirāle un zemādā “iešaujams” hormonu implants, kas darbojas trīs gadus.
Liela daļa sieviešu hormonālo kontracepciju lieto gadiem ilgi un bez jebkādām blakus parādībām, bet daļai sieviešu to piemērot ir ļoti grūti, jo parādās nepatīkamās blaknes, kas minētas zāļu aprakstā. Kontracepcijas veida izvēlē ir ļoti daudz būtisku nosacījumu. Pirmkārt – jāizvērtē vispārējais veselības stāvoklis, blakussaslimšanas, iespējamais trombožu risks. Otrkārt – būtiski izprast, ko vēlas pati sieviete. Vai jāizsargājas no gadījuma seksa vai tiek plānota nākamā grūtniecība, vai nepieciešama ilglaicīga, droša kontracepcija. Turklāt jāņem vērā, ka hormonālos kontracepcijas līdzekļus nereti lieto ne tikai, lai izsargātos no nevēlamas grūtniecības, bet arī lai izvairītos no sāpīgām, ilgām un stiprām menstruācijām, no mazasinības, no pazeminātas dzīves kvalitātes menstruālās asiņošanas laikā. Šādos gadījumos pretapaugļošanās preparātus ginekologs iesaka lietot arī tad, ja nav dzimumattiecību. Man ir paciente, kura agrāk katru reizi, kad viņai sākās mēnešreizes, stipro sāpju un asiņošanas dēļ sauca ātro palīdzību. Patlaban viņai vēl nav dzimumdzīves, viņa lieto hormonālos pretapaugļošanās līdzekļus, lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti. Hormonālos līdzekļus iesakām lietot arī sievietēm, kurām dzimtā ir bijis olnīcu vēzis. Ja hormonālās kontraceptīvās tabletes lietotas kaut vienu gadu, olnīcu, dzemdes un kolorektālā vēža risks samazinās trīs reizes.
Menstruālā cikla traucējumi, kad olnīcās pakāpeniski sāk samazināties dzimumšūnu daudzums, novērojami katrai trešajai sievietei jau pēc 35 gadu vecuma, stāsta daktere Dace Matule. Menopauze vidēji iestājas 51 gada vecumā, bet nelielai daļai sieviešu mēnešreizes beidzas jau ap 40 gadu vecumu. Šajā brīdī sievietes ir izvēles priekšā – lietot hormonu aizstājējterapiju (HAT) vai ne.
– Vārds “aizstājējterapija” jau liecina, ka organismā jāaizstāj kaut kas, kā trūkst. Sievietes olnīcās ir beigušās dzimumšūnas, kas izdalīja dzimumhormonus – estrogēnu un progesteronu. Bet tas nenozīmē, ka hormonpreparāti šajā vecuma posmā jālieto pilnīgi visām sievietēm. Menopauzes simptomus visdažādākajās izpausmēs izjūt aptuveni 80 procenti sieviešu. Daļu piemeklē tikai viegli, reti karstuma viļņi, ar kuriem sieviete tiek galā pati, papildus lietojot tikai kādu uztura bagātinātāju, piemēram, tādu, kas satur sarkano āboliņu, izoflavonīdus vai citus augu izcelsmes preparātus. Bet daļai sieviešu menopauze norit smagi – ar depresiju, izteiktiem karstuma viļņiem, sirdsklauvēm, bezmiegu. Ginekologa uzdevums šādos gadījumos ir pacientēm piemeklēt vismazāko darbīgo HAT devu. Turklāt katru gadu paciente kopā ar ginekologu izvērtē, vai HAT jāturpina lietot. Sievietēm, kuras lieto kombinētos hormonpreparātus, katru gadu jāveic mammogrāfija, jo pavisam nedaudz, bet krūts audzēja risks pieaug. Taču pilnīgi aplami ir apgalvot, ka visām sievietēm, kuras lieto hormonpreparātus, būs vēzis. Pētījumos pat pierādīts, ka, lietojot terapiju ar vienu hormonu – estrogēnu, risks saslimt ar krūts vēzi samazinās. Šādu terapiju gan piemēro tikai tām sievietēm, kurām ir izoperēta dzemde, – stāsta Dace Matule.
Līdz ar to atbildēt uz jautājumu, vai lietot hormonus saturošus medikamentus ir labi vai slikti, tā, lai šī atbilde derētu visām sievietēm, nav iespējams, uzsver ārste. Katrai sievietei atbilde būs cita.
– Ir sievietes, kas bez šiem preparātiem var iztikt, bet ir arī tādas, kuru dzīvē hormonālajai kontracepcijai un hormonus aizvietojošajai terapijai ir ļoti liela nozīme. Izvēloties dzert vai nedzert hormonus aizvietojošos preparātus, svaru kausos tiek likta daudzus gadus ilga laba dzīves kvalitāte pret ļoti nelielu krūts dziedzeru vēža risku. Būtiskāks faktors ir arī sievietes motivācija justies un izskatīties labi. Ja sieviete cieš no liekā svara un sen aizmirsusi ceļu uz sporta zāli, viena tabletīte, iedzerta ik dienu, brīnumus neradīs, – secina daktere.
Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe, RAKUS galvenā specialiste, RSU Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, profesore, medicīnas zinātņu doktore Dace Rezeberga:
– Pastāv mīts, ka kontraceptīvie līdzekļi veicina vēža attīstību, bet tas nav pierādīts. Gluži pretēji – tie pasargā no ļaundabīgajiem audzējiem. Nav arī pierādīts, ka šie līdzekļi izraisa neauglību, svara pieaugumu un balss tembra maiņu. Turklāt kontraceptīvo līdzekļu klāsts šobrīd ir tik plašs, ka tos var piemērot katras sievietes individuālām vajadzībām. Šo līdzekļu sastāvdaļai – progestagēnam – iespējama arī pozitīva blakus iedarbība. Tas sievietēm palīdz mazināt androgēnisma pazīmes – pastiprinātu apmatojumu, bet jaunietēm ar problemātisku ādu novērš piņņu veidošanos.
Ārste Dace Rezeberga piebilst – jāpatur prātā, ka hormonālie kontracepcijas līdzekļi ir paredzēti, lai izsargātos no nevēlamas grūtniecības cilvēkiem ar stabilām partnerattiecībām. Tie neder nenopietniem sakariem, jo nepasargā no seksuāli transmisīvajām slimībām.
– Mūsdienu kontracepcijas līdzekļus nevar salīdzināt ar tiem, kurus sievietes lietoja pirms divdesmit gadiem. Tad hormonu devas bija lielas, līdz ar to arī bija blaknes. Dažkārt sievietēm pat pazuda mēnešreizes, un tās bija grūti atjaunot. Šobrīd farmācijas industrija ir radījusi pretapaugļošanās līdzekļus ar mazām hormonu devām, kas spēj nodrošināt labu kontraceptīvo efektu. Jo jaunāka sieviete, jo mazāka deva viņai jālieto. Zinot to, ka dzimumdzīvi meitenes sāk vidēji ap septiņpadsmit gadiem, bet pirmais bērns piedzimst ap 26 gadiem, meitenes uzdevums ir šos nepilnus deviņus gadus izsargāties no nevēlamas grūtniecības, saglabājot reproduktīvo veselību. Tām sievietēm, kuras baidās lietot hormonālos pretapaugļošanās līdzekļus, varu teikt – daudz ļaunāk būs, ja iestāsies nevēlama grūtniecība un nāksies veikt abortu. Domāju, nākotnē jāuzlabo ģimenes ārstu zināšanas par kontracepciju. Jo ģimenes ārsts ir vistuvāk ģimenēm. Patlaban no 1400 Latvijā praktizējošajiem ģimenes ārstiem tikai aptuveni simts sniedz konsultācijas reproduktīvās veselības jautājumos. Turklāt uzskatu, ka daļai iedzīvotāju – jauniešiem, maznodrošinātām sievietēm – kontracepcijai vajadzētu būt iekļautai kompensējamo medikamentu sarakstā, kā tas ir daudzās attīstītajās valstīs, – spriež daktere Rezeberga.
Menopauze sievietēm visā pasaulē iestājas vidēji ap 51,4 gadiem. Olnīcas vairs nestrādā, samazinās estrogēnu līmenis. Jāpiebilst, apaļīgām sievietēm tas saglabājas augstākā līmenī, jo estrogēni veidojas taukaudos, stāsta Dace Rezeberga.
– HAT jālieto tad, ja ir mokoši klimaktēriskie simptomi, kas sievietei traucē darbā un atpūtā. Lokāli makstī lietoti estrogēni novērš uroģenitālo atrofiju, kas izpaužas kā maksts gļotādas sausums un iekaisīgas slimības. Pierādīts, ja sieviete izšķiras par HAT lietošanu, tā jāsāk pēc iespējas agrāk, tiklīdz parādījušies pirmie menopauzes simptomi, un jāturpina lietot aptuveni piecus gadus. Sievietēm, kuras lieto HAT, gan nedaudz pieaug risks saslimt ar onkoloģiskām slimībām un tromboemboliskām komplikācijām, tomēr riska pieaugums ir pavisam neliels. Nepieciešama rūpīga dažādu slimību riska faktoru izvērtēšana un individuāla pieeja. Jāpatur prātā – salīdzinot ar to, kā sievietes ikdienā mēdz spēlēties ar savu veselību, lietojot alkoholu un citādi piekopjot neveselīgu dzīvesveidu, HAT nodarītais ļaunums patiešām ir niecīgs, – secina daktere.
Izrādās, Rīgā jau trīs gadus pieejama “Hormonu jogas terapija”, kas hormonālās sistēmas līdzsvaru sievietes organismā sola atjaunot bez tabletēm, ar vingrošanu jogas tehnikā.
– Šis indiešu un tibetiešu jogas paveids, kas radīts Brazīlijā, labi palīdz sakārtot menstruālo ciklu, līdzsvaro hormonālos rādītājus un emocionālo stāvokli, arī aktivizē vairogdziedzera darbību un palīdz tikt pie ilgi lolotā mazuļa. Savukārt menopauzes nomocītas sievietes ar hormonu jogas palīdzību atbrīvojas no karstuma viļņiem, migrēnas, bezmiega, depresijas un citiem traucējošiem simptomiem, – stāsta studijas “Saules jogas” vadītāja Inga Leciusa. Kā tā notiek? Ar ko šis jogas veids atšķiras no klasiskās jogas?
– Klasiskā joga, kā zināms, iedarbojas uz ķermeni un prātu vispārīgi, bet hormonu joga, kas balstās uz spēcīgu elpošanas tehniku apvienojumā ar dinamiskiem jogas vingrojumiem, iedarbojas tieši uz hormonus ražojošajiem dziedzeriem. Vingrinājumu laikā tiek masētas, piemēram, olnīcas vai vairogdziedzeris, tā panākot, ka aktivizējas šī dziedzera darbība. Turklāt fiziskie vingrinājumi tiek kombinēti ar enerģētisko praksi, tā pacientes problēmu cēlonim piekļūstot vēl dziļāk. Zināms taču, ka problēmas sakne bieži vien slēpjas negatīvās domās un emocijās, – teic Inga.
Vai šis par hormonu jogu dēvētais vingrojumu komplekss patiešām palīdz? Inga stāsta, ka apliecinājums tam ir pozitīvās sieviešu atsauksmes un hormonu rādītāju izmaiņas, bet visacīmredzamākais pierādījums – vairāki, vismaz seši, mazuļi, kas šo trīs gadu laikā nākuši pasaulē sievietēm, kuras ilgi nevarēja tikt pie bērniņa.
