Horeogrāfe un pedagoģe Baiba Šteina: Deja ir visa mana dzīve. Dejā nevar melot! 0
10. maijā pulksten 17.20 LTV1 raidījumā “Daudz laimes, jubilār!” tiks sumināta deju svētku virsvadītāja, horeogrāfe un pedagoģe, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece Baiba Šteina, kura šogad svinēja 80. jubileju.
Jau 62 gadus viņas vārds saistīts ar izcilo tautas deju ansambli “Zelta sietiņš”, kura skolu šo gadu laikā izgājuši vairāk nekā 10 tūkstoši bērnu un jauniešu. Šobrīd kopā ar Baibu strādā arī viņas meita Dace Adviljone, kurai drīzumā arī gaidāma apaļa jubileja. Kā atzīst Baiba Šteina, savulaik abu meitu – Daces un Annas (aktrise, drāmas terapeite Anna Šteina) –, kā arī mazdēlu iesaistīšana dejā ir bijusi likumsakarīga.
Baiba Šteina dzimusi 1940. gada 22. aprīlī Rīgā. Dejas mākslas pamatus apguvusi Helēnas Tangijevas-Birznieces privātstudijā (1946), zināšanas pilnveidojusi, dejojot Zinaīdas Samas vadītajā Latvijas Republikāniskās arodbiedrību padomes kultūras nama (tagad – Rīgas kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā ģilde”) deju kolektīvā (1946–1958), kā arī Harija Sūnas un Ulda Žagatas vadītajā tautas deju ansamblī “Dancis” (1958–1969). Vienlaikus B. Šteina ir beigusi Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti (1966) un – kas interesanti! – ilgus gadus strādājusi par Rīgas dokumentālo filmu studijas redaktori (1965–1996). Daudzi no tiem, kuri, šķiet, labi pazīst Baibu, nezina, ka viņa sarakstījusi daudzus dokumentālo filmu scenārijus un stāvējusi pie vairāku tematisko kinožurnālu šūpuļa. Tieši Baiba Šteina izlolojusi žurnālu “Pionieris”, kas atmodas laikā pārtapa par “Pastarīti”, bet par darbu pie kinožurnāliem “Gaismēnas” viņa 1989. gadā saņēma Valsts prēmiju. Jau 18 gadu vecumā māksliniece uzsākusi darbu ar bērniem, vadot Skolotāju nama bērnu deju kolektīvu (1958), kurš 1975. gadā turpina savu darbību VEF Kultūras pilī ar nosaukumu “Zelta sietiņš”. B. Šteinas vadībā (1958–2007) kolektīvs sasniedzis izcilus panākumus, koncertējot kā Latvijā, tā ārzemēs un gūstot uzvaras augsta līmeņa konkursos. B. Šteina ir vairāk nekā 50 jaundeju horeogrāfe, 30 oriģināluzvedumu scenāriju autore, sadarbojusies ar komponistiem Raimondu Paulu, Zigmaru Liepiņu, Valtu Pūci un citiem. Vadījusi meistarklases “Latviešu tautas dejas un rotaļas, tautas tērps un tradīcijas” visā pasaulē, iestudējusi koncertuzvedumus starptautiskās bērnu nometnēs ASV (1990, 1998).
Intervijā “Latvijas Avīzei” horeogrāfe atzinusi: “Deja ir visa mana dzīve. Acīmredzot šī uzticība dejai arī izvadījusi mani cauri visiem laikmetu griežiem. Jo dejā nevar melot. Dejojot nevar izlikties. Dejā tu esi patiess – ja tu dejo no sirds.”
Ja septembrī dzīve ieies normālās sliedēs, tad viens no plānotajiem jubilejas koncertiem notiks 9. novembrī, bet otrs tā paša mēneša 29. datumā. Savukārt nākamgad aprīlī vai maijā Baiba Šteina sola izveidot vēl vienu koncertu “No sētsvidus līdz bīnei”, kura ideja radusies tieši šajā dīvainajā laikā.
