Homoseksuāli pāri vēršas Augstākajā tiesā 12
Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamentā saņemtas četru viendzimuma pāru blakus sūdzības par Administratīvās rajona tiesas atteikumu pieņemt šo pāru prasību. Homoseksuālos pārus neapmierina dzimtsarakstu nodaļas rīcība, atsakot reģistrēt viņu laulību.
Administratīvā rajona tiesa nevēlējās komentēt savu rīcību, norādot, ka lietas materiāli ir nosūtīti augstākajai tiesu institūcijai, bet AT informēja, ka šie materiāli nav un netiks publiskoti, jo process ir slēgts. AT iepazīsies ar rajona tiesas argumentiem un izvērtēs, vai tiesai bijis pamats nepieņemt prasību. Ja konstatēs, ka nav bijis juridiska pamatojuma, Administratīvajai rajona tiesai lieta būs jāpieņem un jāizskata.
Satversmes 110. pants noteic, ka “valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp sievieti un vīrieti”, bet 92. pantā ir norādīts, ka “ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumīgās intereses taisnīgā tiesā”. Juristi uzskata, ka tiesiskā valstī nevar būt tāda situācija, ka valsts pārvaldes institūcijas – dzimtsarakstu nodaļas – pieņemto administratīvo aktu vai faktisko rīcību nevar apstrīdēt vai pārsūdzēt. Ņemot vērā citu valstu pieredzi, šādā situācijā prasības iesniedzēji, visticamāk, vērsīšoties ar sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA) uzsver, ka nevajadzētu jaukt laulību reģistrāciju ar kopdzīves reģistrācijas modeli, kas nav viens un tas pats. Ja kāda valsts ar likumu ievieš kopdzīves reģistrāciju, tad būtu jāparedz iespēja reģistrēt viendzimuma pāru kopdzīvi. Taču, viņaprāt, Latvijā šāds likums nav nepieciešams, jo valsts pamatlikumā ir definēts laulības jēdziens un komisijas priekšsēdētājs nesaskata vajadzību to paplašināt. “Ja runājam par kopdzīves reģistrācijas aspektu, tad šis process jau tagad var notikt bez liekām formalitātēm,” atzīst G. Bērziņš.
“Ja valsts ir aizspriedumaina, tad cilvēki vēršas tiesā. Šajā konkrētajā gadījumā tā doma ir tāda, ka vispirms nepieciešams iziet cauri visām Latvijas tiesām, lai var nonākt ECT, kas ir sākusi virzīties tuvāk un tuvāk viendzimuma pāru laulību atzīšanai. Diemžēl Latvijā joprojām nav izstrādāts kopdzīves likums, kas nepieciešams ļoti daudziem cilvēkiem. Acīmredzot baiļu dēļ, ka juridiskās attiecības būs jāsakārto arī viendzimuma pāriem,” secina žurnālists Kārlis Streips.
Itālija, kur liela ietekme ir katoļu baznīcai, bija pēdējā Rietumeiropas valsts, kura geju kopdzīvi atzina tikai pēc ECT sprieduma. Gan Itālijas Konstitucionālajā tiesā, gan arī ECT vērsās trīs Itālijas homoseksuāli pāri ar sūdzību, ka viņi tiekot diskriminēti, jo valstī pieņemtais kopdzīves likums liedzot reģistrēt viņu civiltiesiskās attiecības. ECT secināja, ka Itālija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantu, kas garantē tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Tiesa nolēma, ka Itālijai jāizmaksā sūdzības iesniedzējiem katram 5000 eiro liela kompensācija un jāsedz tiesas izdevumi, kas ir 14 000 eiro.
Lai gan geju un lesbiešu laulības Itālijā joprojām netiks legalizētas, tomēr, ņemot vērā ECT spriedumu, likums tagad ļauj legalizēt viendzimuma pāru civiltiesisko savienību. Homoseksuāļu pāriem ir piešķirtas līdzīgas tiesības kā heteroseksuāliem pāriem, tostarp tiesības apmeklēt partneri slimnīcā vai cietumā, tiesības uz mantojumu un tiesības uz daļu no mirušā partnera pensijas. Lai izmantotu šīs tiesības, homoseksuāļu pāriem būs jāreģistrē kopdzīve pašvaldībā divu liecinieku klātbūtnē. Jāpiebilst, ka likums liedz viendzimuma partneriem adoptēt bērnus.
Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks Itālijas ziņu aģentūrai “Ansa” kritiski izteicās par jauno likumu, kurš “neradīs jaunas tiesības, bet tikai atcels dažas diskriminācijas, kas balstītas uz seksuālo orientāciju”. Komisārs pauda pārliecību, “ja neprecēti heteroseksuāli pāri drīkst adoptēt viens otra bērnus, tad arī viendzimuma pāriem tas būtu jāvar”.
