“Jūs iznīcinājāt “Oskarus”!” Pauž kritiku par akadēmijas jaunievedumu 6
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Amerikas Kinoakadēmija paziņojusi, ka no 2024. gada filmām, lai pretendētu uz Oskara balvu, jāatbilst vismaz diviem no četriem jauniem standartiem, kas nosaka, ka aktieru un tehniskā personāla vidū jābūt cilvēkiem no mazākuma grupām, pārstāvot rasu un seksuālās orientācijas dažādību, kā arī cilvēkus ar īpašām vajadzībām.
Holivuda nosvērusies tālu pa kreisi
“Es pilnībā atbalstu akadēmijas lēmumu iekļaut jaunus standartus Oskara balvām,” paziņojis producents un Latīņamerikas Oskara balvu ievada ceremonijas vadītājs Aksels Kuševatskis.
“Akadēmija beidzot – beidzot! – kaut ko dara, lai panāktu, ka maz pārstāvētajām grupām būtu iespēja,” tviterī pavēstījis kultūras jomas kritiķis Sonijs Bančs, piebilstot, ka pēdējos četrus gadus komandās, kas saņēma balvu par labāko filmu, bija aktieri un tehniskie darbinieki no mazākuma grupām.
Aktrise Kirstija Alija intervijā izdevumam “Forbes” paudusi iznīcinošu kritiku par akadēmijas jaunievedumu: “Jaunie noteikumi par labākās filmas izvēli ir diktatoriski un vērsti pret mākslinieciskumu… Holivuda, tu esi nosvērusies tik tālu pa kreisi, ka esi atsitusies pati pret savu dir**.”
Aktieris Dīns Keins, kurš kļuva pazīstams kā Supermena lomas atveidotājs televīzijas seriālā “Lois and Clark”, jautā: “Kā lai pēc šī kritērija mēs nosakām, kura bija labākā filma, un kad mēs sāktu izsūtīt uzaicinājumus balvas pretendentiem?”
Kā atzīmē “Forbes”, diskusijā iesaistījies pat ASV Nacionālā izlūkdienesta bijušais direktors Ričards Grenels, kurš paziņojis, ka jaunos noteikumus izstrādājuši “demokrāti, kas kontrolē Holivudu” un ka balva tagad jāsauc par “politiski viskorektāko filmu”.
“Sprauga ir jāpaplašina, lai atainotu pasaules iedzīvotāju dažādību gan filmu radīšanā, gan skatītāju auditorijā, kas tās uztver,” teikts Kinoakadēmijas prezidenta Deivida Rubina un izpilddirektores Donas Hadsones paziņojumā. “Mēs uzskatām, ka šie iekļaušanas standarti veicinās ilgtermiņa būtiskas izmaiņas mūsu nozarē.”
“Līdzīgi apstiprinošas rīcības likumam (pieņemts 1961. gadā rasu un cita veida diskriminācijas novēršanai nodarbinātības jomā) šis jaunais akadēmijas noteikums, lai cik labi domāts, galvenokārt nāks par labu baltajām sievietēm režisorēm,” uzskata feministu kustības “#Me Too Movement” komunikācijas vadītāja Nikola Terela, piebilstot, ka, lai iegūtu “Oskaru”, vēl ir vajadzīga nauda un iespēja veidot spēlfilmu.
“Oskari” kļuvuši tik balti
Jaunie noteikumi par labāko filmu un aktieru izraudzīšanu ir Kinoakadēmijas pēdējais mēģinājums dažādot gadskārtējo apbalvošanas ceremoniju, kuru pēdējos gados vēro arvien mazāk skatītāju.
Skaļa kritika izskanēja 2015. gadā, kad visās 20 aktiermākslas kategorijās uzvarēja baltie aktieri, pamudinot rasu vienlīdzības aktīvistus radīt birku “#OscarsSoWhite” (“Oskari tik balti”).
Birka kļuva populāra, un atbildei akadēmija sāka pievērsties diversifikācijai. Līdz 2020. gadam tika divkāršots akadēmijā pārstāvēto mazākumtautību un sieviešu skaits. Vēl 800 jaunu biedru akadēmijā tika uzņemti šovasar, atzīmē “Forbes”.
Šogad akadēmijā uzņemto vidū bija 45% sieviešu, 36% maz pārstāvēto rasu un etnisko grupu pārstāvju un 49% ārzemnieku no 68 valstīm.
“Jaunie dažādības noteikumi “Oskariem” ir labi domāti, bet vai tie ko mainīs, jo jau tagad gandrīz katra filma atbilst šīm prasībām,” atzīmē laikraksta “The New York Times” kinokritiķis Stīvs Rouzs.
Viņš uzdod kinomīļiem mīklu, lūdzot nosaukt filmu, kas nebūtu atzīta par labāko saskaņā ar akadēmijas jaunajiem noteikumiem, kas stāsies spēkā 2025. gadā. Tad vismaz vienam no filmas galvenajiem varoņiem būs jāpārstāv “rasu vai etniskā mazākuma grupa”, vismaz 30% no aktieru komandas jābūt no vismaz divām maz pārstāvētām grupām (sievietes; rasu, etniskais vai seksuālais mazākums vai cilvēki ar īpašām vajadzībām) vai filmas tēmai jābūt par kādas šīs grupas problēmām. Dažādībai jābūt arī filmas tehnisko darbinieku, producentu, mārketinga un izplatīšanas komandā.
Kura savulaik oskarotā filma neatbilstu šiem kritērijiem? Varbūt tā varētu būt filma par Pirmo pasaules karu “Wings” (“Spārni”), kas ieguva “Oskaru” 1927. gadā? Vai citas filmas, kur galvenajās lomās ir baltie vīrieši (“Patton”, 1970. gads; “Braveheart”, 1995. gads; “Hamlet”, 1948. gads u. c.)?
Uzspiestais dažādums pazemina kvalitāti
“Jūs iznīcinājāt “Oskarus”. Vairs nav runa par kino kā mākslas žanru. Tagad ir runa tikai par politiku, un uzspiestais dažādums pazemina darba kvalitāti,” savu viedokli par jaunajiem noteikumiem izteicis kāds interesents akadēmijas tīmekļa vietnē.
Kritiķi atzīmē, ka filmu autoriem vienmēr nācies ievērot kādus noteikumus, piemēram izvairīties no ainām ar vardarbību pret dzīvniekiem, taču pašreizējā politiskā, morālā un psiholoģiskā spriedze Amerikas sabiedrībā var izvērsties jaunā kultūras karā. Dažās kino profesijās, piemēram, režisora un operatora amatos, tradicionāli vairākumā bijuši vīrieši.
Taču 84% no tērpu māksliniekiem un gandrīz 80% no grima māksliniekiem ir sievietes, liecina 2018. gada statistikas krājums “Women in Hollywood”. Fakti liecina, ka daudzās no oskarotajām filmām dažādās kategorijās ir līdzdarbojušās sievietes, tāpēc tās nebūtu bijis pamatoti svītrot no pretendentu saraksta.
ASV mediji atzīmē, ka akadēmiju uz jaunievedumiem pamudinājusi arī Britu filmu institūta 2014. gada ieviestā prasība, ka filmām jāatbilst noteiktiem rasu un dzimuma dažādības standartiem to veidotāju grupā, lai pretendētu uz BFI finansējumu.
Fakti liecina, ka šie standarti nav bijuši pietiekami iedarbīgi rasu diskriminācijas mazināšanā pret mazākuma grupu pārstāvjiem kino nozarē, un, lai to panāktu, vēl daudz jādara.
