Publicitātes foto

Holandiešu režisore filmai meklē ziņas par latviešu leģionāriem. Vai zini šos vīrus? 3

Igauņu izcelsmes holandiešu režisore Helga Merits, kas ieradusies Rīgā, lai prezentētu savu filmu “1943. gada klase. “pieminiet mūs, kad mūsu vairs nebūs””, vāc materiālus arī filmas veidošanai par latviešu leģionāriem, LA.lv uzzināja Latvijas Okupācijas muzejā.

Reklāma
Reklāma
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
Lasīt citas ziņas

Okupācijas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Strazda stāsta, ka jaunās filmas pamatā būs stāsts par trim latviešu jauniešiem, kas 1945. gada janvārī, glābjoties no iesaistīšanās karadarbībā, noslēpās vietējās iedzīvotājas mājā Nīderlandē. Vācu armija viņus noķēra un notiesāja uz nāvi.

“Tomēr cietumu, kurā viņi gaidīja sprieduma izpildi, bombardēšanā sagrāva un notiesātajiem izdevās bēgt. Nīderlandē ir atrasta viena no šo jauniešu — Jāņa Dāvida— dienasgrāmata,” pauda Strazda.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jānis Dāvids dzimis 1910. gadā Rīgā. 1944. gada vasarā viņu ieskaitīja Vācijas armijas gaisa izpalīgu vienībā. Šo vienību ar kuģi no Rīgas ostas izveda 1944. gada 24. augustā. Uz kuģa bija ap 200 J. Dāvida vienības biedru un arī kara bēgļi. Viņus veda uz Gotenhafenu un tad tālāk uz Oldenburgu. Holandē 25 latvieši tika nometināti netālu no ciematiem Lichtenvoorde, Zieuwent, Varsseveld un De Heurne — Holandes un Vācijas robežas tuvumā. 1945. gada sagaidīšanas brīdī Jānis ar abiem līdzbiedriem vēl bija savā vienībā, bet 1945. gada janvāra pirmajās dienās viņi to pameta. J.Dāvida dienasgrāmatas apraksts beidzas, kad sākas slēpšanās.

Zināms, ka J. Dāvids vēlāk nonāca atpakaļ Rīgā, bet kas notika ar pārējiem diviem kareivjiem? Tolaik vienību atstāja arī Eduards Nikolajs Porga (dzimis 1921. gada 23. martā), kas pirms kara strādāja par grāmatvedi, kā arī Alfrēds Vilis Kalniņš (dzimis 1910. gada 8. maijā), kas pirms kara Rīgā bija atslēdznieks.

Citu vīrus no J. Dāvida gaisa izpalīgu vienības sauca Gridukovs, Alberts Cīrulis, G. Brūs, Kārlis Oitolius, Alberts Gulbis, Tērauds, Egle un Lizdens.

Režisore cer, ka Latvijā vēl ir cilvēki, kas varētu sniegt kādas papildus ziņas par šiem vīriem.

Savukārt ar filmas ieceri varēs iepazīties 25. maijā plkst. 17 Okupācijas muzejā, kur varēs arī sastapt filmas režisori Helgu Meritsu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.