“Hokejs veido dabisku tiltu starp mūsu valstīm.” Saruna ar Slovākijas ārlietu ministru 0
Pagājušajā nedēļā Latviju apmeklēja Slovākijas ārlietu un Eiropas lietu ministrs Miroslavs Lajčaks, kurš vizītes laikā sniedza interviju “LA”.
Latvija augsti novērtē Slovākijas lēmumu iekļaut 152 karavīrus NATO kaujas grupā, kas izvietota Latvijā. Kā šis lēmums tika vērtēts Slovākijas parlamentā un uzņemts sabiedrībā?
M. Lajčaks: Slovākija izturas pret dalību NATO ļoti nopietni. To apliecina parlamenta apstiprinājums par mūsu karavīru piedalīšanos NATO misijās Latvijā, Afganistānā un Irākā, kas saņēma visu politisko partiju pārliecinošu atbalstu. Tā ir ļoti laba zīme, kas nekad nav tikusi apstrīdēta.
Es gribētu piebilst, ka mūsu karavīru klātbūtne Latvijā ir devusi spēcīgu pozitīvu impulsu politiskajam dialogam starp mūsu valstīm.
Pēdējos 18 mēnešos manas valsts prezidents, premjerministrs un parlamenta spīkers ir apmeklējuši Latviju, un Slovākijas valsts tēls kļuvis redzamāks. Mūsu karavīru piedalīšanās NATO misijā Latvijā ir ne tikai ieguldījums jūsu valsts un NATO austrumu flanga drošības stiprināšanā, bet arī draudzības veicināšanā starp mūsu valstīm.
Vai Slovākija piedalās citās NATO vai ANO miera uzturēšanas operācijās Tuvajos Austrumos un Āfrikā? Daži eksperti uzskata, ka šo valstu valdības pienācīgi nesadarbojas ar Rietumu partneriem cīņā pret islāmistu teroristiem un militārā un finanšu palīdzība tiek izlietota neefektīvi.
Slovākija piedalās piecās ES misijās, trijās NATO operācijās, divās ANO misijās un vienā EDSO misijā, tā ka mēs sniedzam atbalstu visām starptautiskajām organizācijām, kurās piedalāmies. NATO ietvaros mēs esam Latvijā, Afganistānā un Irākā un plānojam nosūtīt mūsu karavīrus uz Mali nākamgad.
Starptautisko sadarbību vienmēr var vēlēties labāku, un es negribētu uzmesties par tiesnesi.
Svarīgākais ir tas, ka mūsu klātbūtne jebkurā valstī ir cieši saskaņota ar vietējo valdību, tā kalpo mūsu drošības stiprināšanai, jo problēmas tiek risinātas to izcelsmes vietā. NATO ārlietu ministru apspriedē tika secināts, ka mums jāpalīdz Āfrikas Sāhela reģiona valstīm stiprināt drošību, jo tas ir arī mūsu interesēs, tāpēc ka viņu problēmas agrāk vai vēlāk kļūst par mūsu problēmām.
Mums jābūt pārliecinātiem, ka atrodamies valstī ar vietējo iedzīvotāju un valdības piekrišanu. Es nekritizēšu vietējās valdības, bet zinu, ka NATO visu laiku strādā, lai vietējās valdības mūs uzskatītu par partneriem un draugiem, un tas ir vissvarīgākais.
Latvija koordinē savu ārpolitiku ar Lietuvu un Igauniju (“Baltic3”) un ziemeļvalstīm – Somiju, Zviedriju, Norvēģiju, Dāniju un Islandi (“Nordic5”). Cik cieša sadarbība ir starp Višegradas grupas (“V4”) valstīm – Poliju, Ungāriju, Čehiju un Slovākiju?
Šīs valstis ir loģiski un dabiski partneri, jo mums ir līdzīga vēsture. “V4” ir visērtākā reģionālās sadarbības un konsultāciju platforma. Mēs koordinējam savu Eiropas politiku daudzos jautājumos, piemēram, par ES daudzgadu budžetu, un citos. “V4” ir platforma bez administratīvās struktūras, un katru reizi, kad mēs vienojamies, mūsu balss kļūst spēcīgāka.
Ja mums ir atšķirīgi viedokļi, mēs uztveram to kā realitāti, un nevienai pusei netiek uzspiests cits skatījums.
Slovākija ir vienīgā “V4” grupas valsts, kur ir ieviests eiro.
Eiropas Komisija kritizē Poliju un Ungāriju par likuma varas neievērošanu un tiesu sistēmas un mediju neatkarības neuzturēšanu. Kāda ir Slovākijas nostāja šajā jautājumā?
Tā ir sensitīva situācija, jo ES balstās uz vērtībām, un ir ļoti svarīgi, lai nebūtu šaubu par dalībvalstu uzticību šiem principiem. Mums jāizmanto visas iespējas dialogam, lai izvairītos no situācijas, kad kāda valsts uzmetas par tiesnesi citai. Ir jābūt dialogam, draudzīgam dialogam patiesi eiropeiskā garā, lai rastu atbildes uz jautājumiem. Šāds dialogs notiek un ir devis zināmus rezultātus, un mēs ceram, ka gūsim atbildes uz visiem jautājumiem.
Slovākijā ir paliels etnisko ungāru mazākums, ko cenšas uzrunāt Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns. Vai šī situācija no Slovākijas viedokļa ir privilēģija vai problēma?
Par laimi, tā ir privilēģija. Slovākijā ir vairākas etniskās minoritātes, no kurām ungāru minoritāte ir lielākā.
Ar Ungāriju mēs esam izveidojuši ļoti labu dialogu, kas balstās uz pirms 25 gadiem noslēgtā līguma pamata.
Ir izveidotas jauktas komisijas, kas izskata dažādus jautājumus. Tas ir labs ietvars, lai jebkurā brīdī varētu apspriesties. Pēc zināmas spriedzes 2009.–2010. gadā pēc valdības maiņas 2012. gadā mūsu valstīm ir ļoti labas kaimiņattiecības un plašs politiskais dialogs, par ko mēs esam ļoti priecīgi.
Kāda ir Slovākijas nostāja gāzesvada “Nord Stream 2” jautājumā un viedoklis par ES enerģijas avotu dažādošanu?
Mūsu attieksme ir bijusi negatīva. ES ir jādiversificē gan enerģijas avoti, gan piegādes maršruti. “Nord Stream 2” ir ģeopolitisks projekts, kas nerisina šos jautājumus un vājina Ukrainas pozīcijas gāzes tranzītā, tāpēc mēs pret to iebilstam.
Ja projekts tiks pabeigts, un tas visdrīzāk notiks, tas nedrīkst nodarīt kaitējumu Ukrainai.
Zināmu daudzumu Krievijas gāzes jāturpina sūtīt caur Ukrainu. Šo nostāju atbalsta arī Vācijas kanclere Angela Merkele.
Slovākija bija viena no pirmajām Austrumeiropas valstīm, kas ieviesa eiro. Tās kaimiņvalsts Čehija joprojām lieto kronu. Kā eksperti vērtē ieguvumus un zaudējumus?
Slovākijā dominē viedoklis, ka eiro ieviešana bija veiksmes stāsts. Neatskan kritiskas balsis, nav žēlošanās par kronas izzušanu.
Eiro ieviešanas procesā tika veltīta īpaša uzmanība tam, lai nepieļautu strauju cenu kāpumu un lai iedzīvotājiem nenāktos maksāt par pāreju uz jauno naudu.
Nevar nepieminēt ģeofinansiālo stabilitāti, nav jāmaksā par valūtu pārrēķiniem un ir likvidēts finanšu manipulāciju risks. Slovākija ir starp valstīm, kas ietur ļoti stingru fiskālo politiku. Pērn apritēja desmit gadi kopš eiro ieviešanas, un vairākums iedzīvotāju šo soli vērtē atzinīgi, lai gan dažus gadus pēc tam Eiropa pārdzīvoja finanšu krīzi. Vairākums iedzīvotāju uzskata, ka valsts atrašanās eirozonā dod lielāku stabilitāti un veicina ieguldījumus no Eiropas valstīm.
Slovākijas eksperts strādā NATO Stratēģiskās komunikācijas centrā Rīgā. Vai, jūsuprāt, Rietumi (ES, NATO) ir pietiekami aktīvi hibrīdkara atvairīšanā un Kremļa propagandas izplatīto viltus ziņu atmaskošanā?
Šis darbs ir nemitīgā attīstības procesā. Šobrīd visi atzīst, ka hibrīdapdraudējums, lai tā būtu propaganda vai kiberuzbrukumi, rada nopietnus drošības riskus. Gan ES, gan NATO ir veikušas ievērojamus ieguldījumus, lai vairotu savas spējas pretdarboties hibrīdapdraudējumam, izveidojot nepieciešamās struktūras un skaidrojot to vajadzību politiķiem. Izpratne par to ir pietiekami augsta un, manuprāt, neviens nevērtē par zemu šī jautājuma nopietnību.
Bijušais Slovākijas prezidents Andrejs Kiska 2018. gadā paziņoja, ka Krievijas baikeru grupa “Nakts vilki”, kas pazīstami ar lojalitāti prezidentam Vladimiram Putinam un viņa politikai, ir drošības risks. Vai “Nakts vilki” joprojām sadarbojas ar saviem partneriem bāzē Dolna Krupā?
Valdība veica pasākumus, lai viņiem nebūtu iespējas darboties Slovākijā un lai mēs būtu droši, ka Slovākijas teritorija netiek izmantota jebkādām darbībām pret mūsu svarīgākajiem sabiedrotajiem ES un NATO.
Kā jūs vērtējat Slovākijas un Latvijas attiecības dažādās jomās – politikā, ekonomikā, tirdzniecībā, tūrismā?
Pēc demokrātijas atgūšanas mūsu valstis smagi strādāja, lai izveidotu vajadzīgās politiskās un ekonomiskās struktūras, koncentrējoties sakaru veidošanai ar tuvākajām kaimiņvalstīm, kas mums ir Viduseiropā un Vācijā, bet jums Baltijā un Skandināvijā. Tolaik dialogs starp mūsu valstīm nebija visai intensīvs. Situācija mainījās 2004. gadā, kad abas mūsu valstis pievienojās ES un NATO un mēs aizstāvējām kopīgas vērtības un principus.
Mums bija kopīgi uzskati daudzos jautājumos, piederot globālai valstu kopai ar līdzīgiem uzskatiem, kas veicināja interesi par mūsu valstu sadarbību.
Gribu piebilst, ka mūsu karaspēka klātbūtne Latvijā NATO kaujas grupas ietvaros ir devusi spēcīgu impulsu mūsu attiecībām, vairojot valsts tēlu un atpazīstamību. Politiskais dialogs starp mūsu valstīm ir intensīvs, mums ir līdzīgs viedoklis par ES daudzgadu finanšu plānu. Latvijas parlamentā ir izveidota draudzības grupa ar Slovākiju, un pēc parlamenta vēlēšanām februārī draudzības grupu ar Latviju paredzēts izveidot Slovākijas parlamentā.
Varētu vēlēties vēl plašāku tūristu plūsmu uz abām pusēm.
Pērn kalnu kūrortus Slovākijā apmeklēja aptuveni 10 000 tūristu no Latvijas. Nevaru nepieminēt hokeju, ko var dēvēt par nacionālu reliģiju Slovākijā. Mūsu valstīs ir daudz hokejistu un šī sporta veida līdzjutēju, un aizrautība ar hokeju mūs tuvina. Pērn vairāki tūkstoši hokeja līdzjutēju apmeklēja pasaules čempionātu Slovākijā, un mūsu treneris Juliuss Šuplers vairākus gadus strādāja ar Rīgas “Dinamo” komandu, kuras sastāvā šobrīd ir arī viens slovāku hokejists. Var teikt, ka hokejs veido dabisku tiltu starp mūsu valstīm.
