Hokejs pie Lukašenko 0
Daudzi gāna Latvijas Hokeja federācijas prezidentu Kirovu Lipmanu un met ar akmeņiem Rīgas “Dinamo” padomes priekšsēdētāja Jura Savicka virzienā, taču vēl jautrāk iet kaimiņu Baltkrievijā, kur hokejs bauda paša valsts prezidenta Aleksandra Lukašenko labvēlību.
Tautas komanda
Minskas “Dinamo” ir Baltkrievijas galvenā sporta komanda. Pat mačs pret KHL pastarīti Rīgas “Dinamo” svētdien “Arena Minsk” pulcēja pilnas skatītāju tribīnes – vairāk nekā 15 tūkstošus. Lētākās biļetes maksā ap pusotru latu.
Atbraukušajiem latviešu faniem minskieši teikuši, ka spiesti mīlēt hokeju, jo tas ir Batjkas sporta veids. Sazin, cik tur taisnības. Pats Lukašenko gan “Dinamo” spēles un sporta pasākumus neapmeklējot. Varbūt tādēļ, ka baidās no izsvilpšanas. Ja 15 tūkstoši izrādītu savu milzīgo neapmierinātību ar valstī pastāvošo iekārtu, pat specvienības būtu bezspēcīgas.
Minskā māk strādāt ar līdzjutējiem, ir arī savas odziņas, piemēram, reklāmas pauzēs skaistas meitenes minišortos tīra ledu un pie viesu vārtsarga arī valdzinoši uzdejo. Fanu sektors uzvedas ne klusāk kā Rīgā, daudzina vārtu guvēju vārdus.
Pases leģionāriem
Rīgas un Minskas “Dinamo” spēles ir ne tikai divcīņas par trim punktiem vien. “Jau kopš laikiem, kad es vēl spēlēju, šīs spēles bijušas principiālas. Arī izlašu līmenī – bija, ir un būs. Lieliski mači abu pušu līdzjutējiem,” teic Minskas vienības galvenais treneris Aleksandrs Andrijevskis.
Gan Minskas, gan Rīgas “Dinamo” pirms četriem gadiem KHL startēja ar mērķi būt valstsvienības bāzes komandai. Minskā jau pirmajā sezonā uzspēlēja vairāk nekā desmit leģionāri, mūsu Kasparu Saulieti ieskaitot. Taču no rezultatīvāko uzbrucēju pirmā sešnieka pieci bija baltkrievi, un komanda palika 22. vietā. Turpmāk leģionāru meklēšana bijusi vēl cītīgāka. Šobrīd komandas pieteikumā ir 11 ārzemnieki plus naturalizētie kanādieši Kevins Lalands, Šarls Linglets un Džefs Plets. Vairāki šosezon jau atlaisti. Interesanti, ka NHL lokauta laiku Minskā aizvada tādas zvaigznes kā vārtsargs Peka Rinne un uzbrucējs Džo Pavelskis, bet pašmāju cietie rieksti brāļi Kosticini un Mihails Grabovskis spēlē citās KHL komandās. Dzirdēju, ka viņi nemaz neraujas uz Minsku.
Rīgas “Dinamo” saglabāts latvisks akcents, tomēr izcīnīta labāka vieta tabulā. Tikai iepriekšējā sezonā Minska (13. v.) bija augstāk nekā Rīga (15. v.), arī šosezon kaimiņiem iet labāk, bet 20. vieta tiek uzskatīta par kārtējo izgāšanos. Centieni sarunāt interviju ar kādu no Minskas “Dinamo” vadītājiem bija nesekmīgi. Baltkrievu kolēģi teic, ka vadītāji jau vairākus gadus runā par kursa maiņu uz pašmāju hokejistu pusi, taču līdz darbiem netiek. Jautāts, vai komandai nav uzdevums gatavot spēlētājus valstsvienībai, Andrijevskis dziļdomīgi klusēja. Pēdējā mēneša laikā viņš iespēlējis trīs jaunos vietējos hokejistus.
Pēdējos trijos pasaules čempionātos Minskas “Dinamo” nacionālajā izlasē pārstāvēja attiecīgi desmit, deviņi un desmit spēlētāji. Rīgas “Dinamo” – 13, 14 un 12.
Vainīgo meklēšana
Nevar gluži teikt, ka Minskas “Dinamo” galvenos trenerus maina kā zeķes. Iepriekšējās divas sezonas tur nostrādāja čehs Mareks Sikora, abas reizes iekļūstot izslēgšanas spēlēs. Taču KHL ērā Minskā nomainījušies astoņi galvenie treneri. Pašreiz groži otro reizi nokļuvuši Andrijevska rokās. Artis Ābols ir tikai trešais galvenais Rīgā.
Baltkrievijā neveiksmēm vai problēmām ātri tiek atrasti vainīgie. Lukašenko šovasar padzinis vairākus sporta funkcionārus, jo peldētāja Aleksandra Herasimeņa pēc divu olimpisko sudraba medaļu izcīnīšanas Londonā viņam teikusi, ka Minskā nav neviena normāla baseina. Prezidentam tā likās nolaidība.
Dažs spriež, ka Minskas “Dinamo” vadītāji ārzemniekiem priekšroku dod, lai komanda būtu konkurētspējīgāka, jo vieta tabulas astē netiks piedota. Tāpat ir ar Baltkrievijas izlasi. Olimpiskajās spēlēs Vankūverā to vadīja Mihails Zaharovs, 2010. un 2011. gada pasaules čempionātā – Eduards Zankovecs. Šajā pavasarī – Kari Heikila, kuram bija līgums līdz 2014. gadam, bet pēc atlaišanas no Minskas “Dinamo” galvenā trenera amata viņu izmeta arī no valstsvienības. Tagad par galveno iecelts HK “Gomeļ” diriģents Andrejs Skabelka. Pēdējos piecos pasaules čempionātos baltkrievi tikai reizi iekļuvuši ceturtdaļfinālā, bet pēdējos divos pavasaros cīnījās par vietas saglabāšanu elites divīzijā. Latviešiem gājis nedaudz labāk, viņi arī augstāk pasaules rangā (11. v.) nekā kaimiņi (13. v.).
Pasaules čempionāts
Baltkrievijas Hokeja federācijas vadītājs Jevgeņijs Vorsins šovasar iesniedza atlūgumu, un neviens cits kandidāts nepieteicās četrus mēnešus – kurš gan labprātīgi bāzīs galvu cilpā? Beigās Vorsins atgriezās amatā, jo Baltkrievija taču gatavojas 2014. gadā uzņemt pasaules čempionātu.
Sākotnēji bija paredzēts to rīkot Minskā un Bobruiskā, tomēr nolēma, ka visas 16 komandas spēlēs galvaspilsētā, kur nākamgad būs gatava vēl viena halle – “Čižovka Arena”. Halle ir arī Bobruiskā, toties nav ne viesnīcas, ne lidostas. Lukašenko kritiķi saskata vēl vienu iemeslu, proti, tur nav 7000 pionieru, kurus sasēdināt hallē otršķirīgās spēlēs, lai radītu iespaidu, ka arī tās ir izpārdotas. Par Eiroparlamenta oficiālo ierosinājumu čempionātu pārcelt uz citu valsti Lukašenko diktatoriskā režīma dēļ Baltkrievijā neviens īpaši neuztraucas, un darbi rit savu gaitu. Ja Ķīnā varēja notikt olimpiskās spēles, tad kāpēc ne hokejs Baltkrievijā?
Lai gan Rīgas “Dinamo” šosezon iet pavāji, baltkrievi slavē mūs par uzticēšanos latviešu hokejistiem. Jūs agri vai vēlu izrāpsieties no bedres, bet mēs tur arī paliksim, viņi saka.
