Hokejists ar maģistra grādu – izlases uzbrucējs Filips Buncis 1
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadītajā nedēļas nogalē par Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) Kontinentālā kausa ieguvēju kļuva Slovākijas klubs “Nitra”. Finālturnīrā, kas notika Francijas pilsētā Anžē, slovāku klubs trīs mačos apspēlēja Itālijas, Francijas un Velsas vienību. Kausa ieguvēju rindās bija Latvijas izlases uzbrucējs Filips Buncis. Otro vietu ieņēma Anžē “Ducs”, kuru pārstāv Gints Meija. Buncis ir septītais Latvijas hokejists, kurš izcīnījis IIHF Kontinentālo kausu. Pērn to iespēja Imants Leščovs ar Polijas klubu “Cracovia”. Filipam Buncim finālturnīrs Francijā gan beidzās jau pirmajā spēlē. Viņš bija pirmajā maiņā ar lielu spēles laiku, nopelnīja rezultatīvu piespēli, bet tad nepatīkama, bet hokejā ierasta trauma. Vairāk par pieredzēto un paveikto hokejā stāstu Filips pastāstīja “Latvijas Avīzei”.
F. Buncis: Diemžēl pirmajā spēlē pret Itālijas klubu “Asiago” trešā perioda sākumā diezgan neveiksmīgi dabūju ar pretinieka nūju pa aci. Maču nevarēju turpināt, aizbraucu uz slimnīcu, jo acs bija sapampusi. Par laimi, ar redzi viss ir kārtībā, vien tagad aizpampusi acs, klasisks hokeja sasitums, ja ar nūju trāpa pa seju. Pārējās divas spēles nācās izlaist, jo ar vienu aci nevarēju redzēt.
Prieks par uzvaru tāpat noteikti ir liels?
Noteikti, jo mums šīs sezona ir gājusi dažādi – augšā un lejā. Tāpēc šis panākums ir nozīmīgs komandai papildu pārliecības iegūšanai, lai labāk varētu aizvadīt Slovākijas čempionāta atlikušo daļu. Vienmēr ir patīkami izcīnīt kausu, komandai tas noteikti nāks par labu.
Kā nosvinējāt panākumu?
Pasvinējām, bet bez trakām lietām, jo spēļu grafiks ir saspringts. Vēl pirms Kontinentālā kausa bija daudz maču, tāpēc visiem spēles laiks bija sabalansēts. Arī tagad gaidāmas daudz svarīgas un principiālas spēles, tāpēc nekāda dižā svinēšana mums nebija.
Komandai nākamā spēle aizparīt. Varēsi jau doties laukumā?
Pats ceru, ka varēšu, ja ne piektdien, tad nedēļas nogalē, bet jāskatās dienu no dienas. Citādā ziņā fiziski jūtos labi, ar veselību viss ir kārtībā, tikai jāgaida, kad acs atvērsies.
Minēji, ka jums šosezon gājis kā pa kalniem. “Nitra” šobrīd Slovākijas čempionātā ir pirmspēdējā vietā, bet vēl varat ielēkt izslēgšanas spēļu vilcienā. Kāds noskaņojums ir komandā?
Esam apņēmības pilni. Jā, novembrī un decembrī bija posmi, kad ilgāku laiku bija zaudējumu sērijas. Bija spēles, kur rādījām labu sniegumu, bet mazliet pietrūka kaut vai punktiņam. Mēs esam smagi strādājuši, kopš gadu mijas esam spēlējuši pret līgas augšgala komandām un izcīnījām trīs uzvaras četros mačos. Esam uz pareizā ceļa. Katra nākamā spēle būs vēl svarīgāka, jo turnīra tabula ir diezgan blīva, mums nākamie mači pret komandām, kas ir vidusdaļā un lejasdaļā, tiešie konkurenti. Esam izrāpušies no bedres, ja turpināsim spēlēt tā, kā janvārī, tad viss būs kārtībā un “play off” mēs vēl varam iekļūt.
Tu šosezon esi Nitras komandas otrs rezultatīvākais spēlētājs. Ar savu sniegumu esi apmierināts?
Vienmēr var labāk. Jā, es šobrīd esmu otrais, bet jāatzīst, ka mums komandā ar to rezultativitāti nemaz tik labi neiet un tā nav super spīdoša. Sezonas pirmajā pusē mums kā komandai bija grūtības ar vārtu gūšanu, iemetām pa vienai vai divām ripām spēlē. Tomēr viss iet savu gaitu, pēdējos divos trīs mēnešos par savu spēli jau esmu daudz priecīgāks, jo gan komandai, gan man pašam iet labāk. Jānoskaņojas sezonas atlikušajai daļai, jo mēs noteikti varam vēl labāk.
Sezonu sākāt Normunda Sējēja vadībā, bet novembrī viņu atbrīvoja no galvenā trenera amata. Kluba vadība nebija apmierināta ar rezultātiem?
Grūti teikt par kluba vadības viedokli. Man bija žēl, ka Normunds aizbrauca, jo gan treniņprocess un spēļu vadīšana bija ļoti augstā līmenī. Man patika spēlēt Sējēja vadībā, un sapratu, ka arī spēlētājiem nebija nekādu pretenziju. Žēl, ka tā notika, bet saprotu, ka ceļi šķīrās bez liela rūgtuma.
Skatoties uz “Nitra” sastāvu, acīs krīt aizsargs Branislavs Mezejs. Komandas kapteinis, 42 gadi, septiņas sezonas NHL. Viņš ir līderis ģērbtuvē?
Viennozīmīgi, jo mums ir gados diezgan jauna komanda, bet Mezejs un cits aizsargs Ivans Švarnijs (38), kuram ar ir milzīga pieredze, viņi ir komandas līderi garderobē. Spēj pateikt vajadzīgos vārdus grūtākā brīdī, uzmundrināt. Viņi hokejistu karjerā daudz kam izgājuši cauri.
Iepriekšējā sezonā “Nitra” spēlēja Slovākijas čempionāta finālā, tagad būs jāpieliek lielas pūles, lai tiktu izslēgšanas spēlēs. Starpsezonā būtiski mainījās sastāvs?
Kādi seši spēlētāji, vieni no līderiem, aizgāja projām uz citām līgām vai tika draftēti NHL. Tāpēc sākums bija grūtāks, lai gan pamats tomēr jau ir palicis. Visa Slovākijas līga šosezon ir daudz interesantāka, jo komandas krietni pastiprinājās, spēra soli uz augšu, spēles ir daudz sīvākas. Mēs sākumā iebuksējām, bet sastāvs mums ir spēcīgs. Slovākijā šosezon ir tā, ka jebkura komanda var uzvarēt jebkuru, līmenis ir cēlies.
Uz Slovākiju pārcēlies pērn. Kā iejuties viņu čempionātā?
Kad kļuva skaidrs, ka Rīgas “Dinamo” sezona noslēgusies, meklēju iespējas, kur vēl var uzspēlēt. Bija piedāvājums, pats biju lielā sajūsmā, ka varu braukt uz Nitru, jo klubs tobrīd bija trešajā vietā. Man tas likās ļoti interesanti, kā tas viss strādās, jo pēdējā brīdī ielēkt komandā nav nemz tik vienkārši ne spēlētājam, ne komandai. Tā bija interesanta situācija, bet es uzreiz labi iejutos, puiši mani pieņēma, treneri, vadība bija atvērti un izpalīdzīgi. Tas posms bija ļoti foršs, jo pirmo reizi profesionālajā karjerā spēlēju “play off”. Jau pirmajā kārtā bija pamatīga plēšanās, bet fināls pret Bratislavas “Slovan” jau bija lieliska pieredze. Varēju baudīt hokeju.
Jau pērnā gada jūnijā pagarināji līgumu ar “Nitru”. Uz cik ilgu laiku esat vienojušies?
Uz šo sezonu. Pagaidām neesam vēl runājuši par tālāko sadarbību un pats arī šobrīd nedomāju par to, jo labāk koncentrējos sezonas otrajai pusei.
Šosezon piedalījies abos Latvijas izlases pārbaudes turnīros. Kādas emocijas palikušas no tiem turnīriem?
Labākās. Uz izlasi braukt vienmēr ir liels prieks, satikt visus savējos, kas sen nav redzēti, uzspēlēt kopā. Man tas deva papildu emocijas. Ja klubā iet smagāk, tad aizbrauc ar izlasi uz Norvēģiju, izcīni divas uzvaras un atpakaļ atgriezies jau ar citu noskaņojumu. Abi turnīri bija labi. Lai gan otrajā mums neizdevās uzvarēt Slovākiju, kas man būtu bijis baigi forši, jo tad varētu ar paceltu galvu ieiet kluba ģērbtuvē, tomēr sajūtas pēc izlases vienmēr ir pacilājošas.
Maijā Rīgā notiks pasaules čempionāts. Kā vērtē savs izredzes tikt sastāvā?
Grūti minēt, laiks rādīs. Tagad man svarīgākais ir kluba spēles. Kad pavasaris nāks tuvāk, tad redzēs. Pirmkārt, būt veselam. Pats no savas puses darīšu visu, kas manos spēkos, lai palīdzētu Latvijas izlasei.
Šosezon Slovākijas čempionātā spēlē septiņi latvieši. Krietni vairāk nekā pērn.
Tas ir patīkami, jo daudz interesantāk un principiālāk uzspēlēt arī pret kādu no savējiem. Protams, arī parunājamies pēc mačiem. Man liels prieks, ka arī pārējiem džekiem šeit Slovākijā šī sezona ir izdevusies un viņi spēlē labi.
Nitra ir neliela pilsēta, bet ar lielām hokeja tradīcijām. Kāds jums ir līdzjutēju atbalsts?
Es teiktu, ka mums ir labākie fani visā līgā. Hallē ir aptuveni 4000 skatītāju vietas, un praktiski vienmēr tā ir izpārdota. Fani ceļas un krīt par komandu. Viņi ir skaļākie līgā, iekšā komandā ar visu sirdi. Tas pierādījās, kad mums bija zaudējumu sērija, jo viņi vienalga nāca un atbalstīja. Pēc spēlēm kopā runājām ar viņiem turpat pie halles, kā viens otram varam palīdzēt. Labas attiecības, pat personiskas, ar saukļiem, tradīcijām pēc spēlēm. Nitra ir noteikti fantastiska hokeja pilsēta.
Tu savulaik 17 gadu vecumā devies uz ASV, tur pavadīji septiņus gadus, pēdējos trīs ar pusi studēji un spēlēji hokeju ASV studentu (NCAA) čempionātā Arizonas Štata universitātes komandā. Par ko izmācījies?
Man sanāca, ka trīs gados pabeidzu bakalaura programmu, pēc tam jau kovida laikā attālināti ieguvu arī maģistra grādu. Bakalaura diplomu es ieguvu par biznesa komunikāciju, bet maģistratūrā mācījos biznesa likumdošanu.
Noderēs pēc hokejista karjeras?
Ceru, ka jā. Man vienmēr ir paticis mācīties, skolas laiks bija interesants. Uzskatu, jo vairāk dari, jo vairāk izdarīsi. Varbūt tāpēc četros gados dabūju divus diplomus. Kad aizbraucu uz ASV, vēl nebiju pabeidzis vidussskolu, pēdējos divus gadus pabeidzu tālmācībā.
