Hokejballe čehu gaumē 0
Latvijas hokeja izlase piektdien Prāgā ar spēli pret kanādiešiem 19. reizi pēc kārtas sāks pasaules čempionātu elites divīzijā. Pirms 11 gadiem Čehijas galvaspilsētā mūsu hokejisti izcīnīja septīto vietu, bet šoreiz diez vai sasniegs rekordus.
Lielais eksāmens
Arī 2004. gadā aiz Latvijas izlases sola stāvēja Aleksandrs Beļavskis – kā galvenā trenera Kurta Lindstrēma asistents. Kopš tā laika savulaik tehniskais uzbrucējs Beļavskis trenera maizi ēdis dažādas raudzes hokeja klubos Zviedrijā, Krievijā, Baltkrievijā, un nu lielais eksāmens – debijas čempionāts Latvijas izlases vadītāja postenī.
Komandai doto uzdevumu izcīnīt vismaz desmito vietu izpildīt būs sarežģīti. Paredzams, ka turnīra vidējais līmenis būs augstāks nekā pērn, mūsējais – laikam jau zemāks. Pirmkārt, komandas sastāva problēmas, otrkārt, jauns treneris. Lielākajai daļai iepriekšējo valstsvienības vadītāju pirmais gads nav ierakstāms bilances pozitīvajā pusē, taču Haraldam Vasiļjevam 2000. gadā Sanktpēterburgā izdevās iekļūt ceturtdaļfinālā, savukārt Pjotrs Vorobjovs 2006. gadā Rīgā bez spozmes, tomēr mēneša laikā sagatavoja komandu desmitajai vietai. Kāpēc lai liktenis labvēlīgs nebūtu arī Beļavskim?
Ja runājam par zaudējumiem sastāvā, tad par atskaites punktu labāk ņemt nevis iespējami ideālo variantu, bet pagājušo gadu Minskā. No aizsargiem tad īsti trūkst tikai Artūra Kuldas. Tiesa, Artūrs bija ļoti labs – balsts. Uzbrukumā prasītos pāris ņipru vīru, pašreizējā variantā pirmās divas maiņas nav necik spožas. Tomēr var iedegties kāda jauna zvaigzne – Ņikita Jevpalovs, Rodrigo Ābols.
Katrā ziņā situācija nav jauna – kopš 2010. gada Latvijas izlasei labāko spēku iztrūkums pasaules čempionātos allaž bijis stipri lielāks par normu. Tagad bieži dzird, ka komandā ir labākie, kuri grib un var spēlēt, tādēļ viņus vajag godāt un cienīt. Neapšaubāmi, bet tas vēl negarantē, ka visi būs kā dūre un gatavi ziedoties rezultātam. Pirms trim gadiem treneris Teds Nolans savā debijas reizē grožus palaida par vaļīgu, un izlase čempionātu beidza ar trim sausiem zaudējumiem, kas tabulā gan deva to pašu desmito vietu. Arī Beļavskis ir demokrāts. Vai mācēs sabalansēt burkānu ar pātagu?
Kontrolēta agresija
Jautāju vienam no mūsu pieredzējušākajiem spēlētājiem Laurim Dārziņam, vai komanda gatava lielajam turnīram.
– Varu izteikt tikai minējumus, taču šķiet, ka strādājam pareizā virzienā. Bija neveiksmīgi mači, bet izdarījām secinājumus un sākām rādīt atzīstamu spēli. Jebkuras komandas mērķis ir caur kļūdām un nepilnībām iet uz virsotni. Pēc pārbaudes spēlēm pret norvēģiem bija daudz ko skatīties un analizēt, labi, ka nesaucām uzvārdus, bet kolektīvi izdomājām, kā spēlēsim tālāk. Prieks, ka pret slovākiem sanāca labāk.
– Savus vienīgos vārtus sešos pārbaudes mačos guvi pret slovākiem pēcspēles metienu sērijā. Taču parasti pēc šādām klusuma pauzēm tu kārtīgi atveries.
– Cerams. Hokejs ir komandas sporta veids, savas individuālās ambīcijas mēs nerisinām. Protams, perfektajā dzīvē tu vienmēr gribi būt varonis, kas iemet izšķirošos vārtus, taču dienas beigās galvenais, lai komanda uzvar.
– Vai pēc uzvarām pret Slovākijas izlasi Beļavskis mazāk bļauj?
– Kontrolēta agresija ir visu laiku, ļoti normāls treneru uzvedības modelis. Nav nekādas psihošanas. Treniņos koncentrējamies aizsardzībai, jo pirmie pretinieki ir stipri. Ticam, ka savus momentus varam izveidot, un lai Dievs dod tos izmantot.
Vairāk zvaigžņu
Pasaules hokeja čempionāts notiks 79. reizi. Sešpadsmit valstsvienības, pa astoņām Prāgā un Ostravā, sadalītas divās grupās, un pēc apļa turnīra četras labākās no katras iekļūs ceturtdaļfinālā, bet abām vājākajām būs jāatstāj elites divīzija.
Iepriekšējā pasaules čempionātā pirmā lieluma zvaigznes varēja saskaitīt gandrīz vai uz vienas rokas pirkstiem – ierasta aina olimpiskajā gadā. Prāgā būs krietni vairāk izcilību, un vairāki jau turnīra pirmajās dienās stāsies pretī latviešiem.
Mūsu pirmie pretinieki Kanādas hokejisti triumfējuši iepriekšējās divās olimpiskajās spēlēs, taču piecos pasaules čempionātos pēc kārtas nav spējuši pārvarēt ceturtdaļfināla barjeru. Neticami, bet fakts. Izskatās, ka Prāgā kanādieši vēlas pārtraukt neveiksmju joslu, jo savākta iespaidīga komanda ar pašu Sidniju Krosbiju, kurš vienīgo reizi pasaules čempionātā spēlējis 2006. gadā Rīgā. Skaitļu izteiksmē brīnumbērnam aizvadītā sezona bija sliktākā karjerā (77 mačos 84 punkti), bet tik un tā trešais NHL. Tailers Seguins bombardieru sarakstā septītais, Klods Žirū – divpadsmitais, starp ražīgākajiem aizsargiem bija Brents Burns un Taisons Barijs. Komanda gan visai jauna – tikai septiņi hokejisti dzimuši pirms 1990. gada. Ja ar šo Kanādas izlasi ir jātiekas, tad pirmā diena droši vien ir labākais variants.
Sestdien mūsējos eksaminēs čehi, kuri pēdējo reizi par čempioniem kļuva 2010. gadā, sekoja divas bronzas medaļas, bet pērn ceturtā vieta. Savā laukumā komanda atkal cer tikt līdz izšķirošajai kaujai, palīgā atsteidzies arī Jaromīrs Jāgrs, kas pērn atvadījās no valstsvienības. Fantastisku sezonu aizvadījis 25 gadus vecais Jakubs Vorāčeks, ar 81 punktu kļūstot par NHL piekto rezultatīvāko spēlētāju. No NHL čehiem ir septiņi hokejisti.
Ne kanādieši, ne čehi mūsējiem lielajos turnīros nekad nav bijuši pa zobam. Zviedrijas izlasi reizi izdevies nokost (2009), ar to nūjas krustosim Neatkarības atjaunošanas dienā 4. maijā. Zviedri ir līderi pašreizējā pasaules rangā, pēdējos piecos čempionātos tikai vienreiz nav uzkāpuši pjedestālā. Aizpērn zelts, pērn – bronza. Zviedrijas izlasē Prāgā ir 12 NHL spēlētāji, vairākas pirmā lieluma zvaigznes dažādu iemeslu dēļ gan atteikušas, tomēr talantu netrūkst, piemēram, Nešvilas “Predators” rezultatīvākais spēlētājs Filips Forsbergs (20 gadu vecumā!), Olivers Ekmans Lāšons, kurš, būdams aizsargs, kļuvis par Arizonas “Coyotes” ražīgāko punktu vācēju, un Luī Eriksons.
Otro pavasari latvietis ir arī Krievijas izlasē – Harijs Vītoliņš asistē galvenajam trenerim Oļegam Znarokam. Pērn fināla laikā Znaroks bija diskvalificēts par draudu žestu zviedru trenerim, un komandu zelta mačā veiksmīgi vadīja Haris. Šogad krievi Čehijā ieradušies nosargāt čempionu titulu. Bukmeikeri visaugstāk vērtē Krievijas, Kanādas un Zviedrijas hokejistu izredzes.
