Hokeja sabiedrība Beresņeva trešo uznācienu sagaida skeptiski 1
Latvijas hokeja izlases galvenajam trenerim Leonīdam Beresņevam stājoties amatā speciālistu un fanu vidū ir mazs atbalsts. Paradoksāli, ņemot vērā, ka viņš šo posteni ieņēmis jau divas reizes un valstsvienības vadītāja amatā aizvadījis visvairāk spēļu.
Vajag diktatoru
Līgums ar Beresņevu tika noslēgts pirmdien, līdz ar to beigusies vairāk kā pusgadu ilgusī valstsvienības vadītāja meklēšanas sāga. Latvijas Hokeja federācijā (LHF) darbojas tāda institūcija kā Treneru padome, taču trenera meklēšanas procesā tai neviens padomu neprasīja. “Mums nejautā viedokli ne U-18, ne U-20, ne nacionālās izlases treneru apstiprināšanā. Acīmredzot LHF valde ir pietiekami kompetenta, lai pati visu izlemtu,” ar neslēptu ironiju sacīja Treneru padomes priekšsēdētājs Gints Bisenieks. Viņaprāt, Beresņeva ielikšana izlases vadītāja amatā ir visizdevīgākais variants, ja raugās no finansiālā viedokļa. Bet no sportiskā? “Sen ar viņu neesmu kopā darbojies, līdz ar to grūti spriest. Ceru, ka ir mainījies uz labo pusi. Domāju, ka Beresņevam ir pietiekami liela autoritāte, taču viņš vairāk ir demokrāts. Latvijas hokejistiem vajadzīgs diktators, jo mēs filozofējam, improvizējam, nevis pildām dotos uzdevumus,” sprieda Bisenieks.
Latvijas hokeja leģenda Helmuts Balderis uzskata, ka Beresņeva priekšrocības ir lielā pieredze un vietējā hokeja pārzināšana: “Viņš gandrīz ar visiem mūsu spēlētājiem ir strādājis, zina, kā pret katru attiekties. Es jau iepriekš izteicos, ka izlasi vajadzēja uzticēt Ērikam Miļunam, taču, ja nolemts citādāk, tad neko darīt. Tagad jautājums, vai spēlētāji visa šī cirka dēļ arī neparādīs savu attieksmi? Man šķiet, ka nekas labs nav gaidāms, pasaules čempionātā būs ļoti grūti.”
Mīluļi un nemīluļi
Beresņeva trenera karjeras virsotne bija pusotra sezona Habarovskas “Amur” vadītāja amatā Krievijas superlīgā 2000. gadu pirmajā pusē. Desmit gadus vēlāk pastrādāja arī Kazahstānā, bet pamatā visa trenera dzīve saistīta ar Latvijas klubiem un Latvijas izlasi, kur pie stūres nu stājies trešo reizi. Iepriekšējos divos mēģinājumos paralēli labajiem rezultātiem (uzvara pasaules čempionāta B grupā, 7. un 9. vieta A grupā, kvalificēšanās Turīnas olimpiskajām spēlēm) regulāri radās signāli, kas liecināja, ka komandas iekšienē gaisotne nav no tām labākajām. Par to lielākā atbildība jāuzņemas tieši galvenajam trenerim. Beresņevs tiek raksturots kā speciālists, kas atceras visu slikto, uzsver kļūdas un ar komunikāciju drīzāk iedzen zemē nekā paceļ spārnos. Izteikti esot jūtams, ka trenerim ir mīluļi un ir nemīluļi. Pirmos nekad nekritizēšot, bet otros nevairīsies apvainot visos pasaules grēkos. Tas ir ārkārtīgi slikts stils, kas ārda komandas garu – visiem jābūt vienādiem.
“Vienīgais glābiņš, ka šī spēlētāju paaudze viņu maz pazīst. Varbūt treneris ir mainījies, laiks tomēr iet uz priekšu,” teica kāds hokejists, lūdzot neminēt savu vārdu. Latvijas U-20 izlases spēlētāji, kas decembrī Beresņeva vadībā izcīnīja ceļazīmi uz elites divīziju, esot pozitīvi novērtējuši trenera cilvēciskās īpašības, taču hokeja prasības uztvēruši kā nu kurš.
Trenera meklēšanas process nepatīkamu pēcgaršu radījis hokeja līdzjutējiem. “Tas ir pirmais zvans, ka būs jākrīt ārā no elites divīzijas,” teic Rīgas “Dinamo” fanu kluba vadītājs Jānis Barkāns, kurš atzīst, ka fanu kustība izlases vadītāja amatā esot gribējusi redzēt atgriežamies Tedu Nolanu. Decembra vidū, kad vēl nebija skaidrs, ka kanādieti ierobežo līgumsaistības ar NHL komandu Bufalo “Sabres”, esot aizsūtīts LHF prezidentam Kirovam Lipmanam e-pasts ar aicinājumu nolīgt Nolanu. Atbilde, kaut vai formāla, neesot saņemta. “Iepriekšējos posmos Latvijas izlasei ar Beresņevu gāja kā pa viļņiem. Mēs tikai uz emocijām varam kaut ko uzvarēt – ja ir labs mikroklimats komandā. Beresņevs latviski droši vien nerunā – arī tas ir viens no faktoriem, kas veido atmosfēru. Esam diezgan vīlušies.”
Izskatās, ka pēdējā pusgada laikā nopietni iedragāta Kirova Lipmana reputācija. Nu jau arī hokeja cilvēki viņu dažbrīd dēvē par neadekvātu. Te viņš grib Beresņevu, te vairs negrib, te sauc uz Latviju Tomu Kūlenu, te vairs ne. Ilgu laiku par vienu no galvenajiem kandidātiem dēvē Arti Ābolu, lai gan ar viņu neviens par to neesot runājis… Artis esot bijis gatavs uzņemties šos pienākumus un gan jau atrastu veidu, kā apvienot darbu izlasē un KHL vienībā Toljati “Lada”. Taču saspiest viņa pogas telefonā atbildīgie nepapūlējās.
