– Ko tev teica Sergejs Fjodorovs, kad parakstīji līgumu ar Maskavas “CSKA”? 2
– Teica, ka pret mani esot bijis grūti spēlēt, patīkot mana attieksme, tāpēc gribot redzēt mani savā komandā. Liels pluss, ka viens pret otru uzspēlējām – es Rīgas “Dinamo”, viņš Magņitogorskas “Metallurg” rindās. Fjodorovs ir profesionāls ģenerālmenedžeris, ļoti labi saprata arī spēlētājus.
– Maskavā bija tavs lielākais līgums karjerā?
– Jaroslavļā bija lielāks. Līdz brīdim, kad rubļa kurss sāka krist (smejas). Pirmajā sezonā (2013./14.) bija OK, bet otrajā ripoja uz leju. Man tā sezona sākās ļoti labi, bet savdabīgi bija tas, cik vietējie spēlētāji bija neapmierināti ar kanādiešu treneri Šonu Simpsonu, kurš viņiem deva mazāku spēles laiku. Lielajos klubos tas ir tipiski, īpaši ar ārzemju treneriem. Somijā stiprākajā līgā nekā tāda nebija, cepuri nost somu priekšā – viņi pat situācijās, kad nav vainīgi, paceļ roku un atvainojas. Turpretim Krievijā – es savu spēlētāju nosedzu. Biju šokā! Sēžu un domāju – kā tā var būt komandas sporta veidā! Mentalitātes atšķirības. Septiņi līdz desmit vietējie spēlētāji saklupa virsū, un var teikt, ka viņu izēda jau sagatavošanās posmā. Sezonas pirmos divus mačus zaudējām, nākamais bija Rīgā un spēlētāju starpā bija TĀDA sapulce! Sēdēju un klausījos, krievi brauca virsū arī leģionāriem, kuri to nesaprata. Es par savu vietu neiespringu, darīju darbu pēc labākās sirdsapziņas. “CSKA” bija līdzīgi – sāku sezonu pirmajās maiņās, bija laba sapratne ar somu aizsargu Miko Mjaenpu. Vienā brīdī mazliet neprecīzi viņam piespēlēju, otrs aizsargs uzreiz – kāpēc man nedevi? Tad dzirdu, kā Raduls (Aleksandrs Radulovs) stāsta trenerim, ar ko grib spēlēt, ar ko negrib. Somijā un Kanādā ir pavisam cita saliedētība, arī latviešiem. Tāpēc es nesaprotu, kāpēc Rīgas “Dinamo” tik ļoti grib ārzemniekus. Es darītu citādi – paņemtu pāris leģionārus no vienas valsts, lai viņi labi jūtas, pieliktu atbilstošu partneri klāt. Un spiestu uz vietējiem puišiem. Man simpatizē somi – velk savus, sistēma sakārtota. Latvieši nekad nebūs kā somi vai krievi, katram ir sava odziņa, un vajag salikt pareizā ķekarā. Artis Ābols to saprot, arī Oļegs Sorokins. Somus var salikt visus kopā, viņi sapratīsies, bet mēs katrs esam atšķirīgs. Kari Heikila “Dinamo” bija salicis tik nesaderīgas maiņas. Katrs cenšas, bet nav kopēja rezultāta.
